Pēdējo gadu laikā Latvijas jaunieši arvien aktīvāk interesējas par vides un klimata jautājumiem, norāda Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas Latvijā vadītājs Daniels Trukšāns, kura vadībā programma tiek īstenota Latvijas izglītības iestādēs caur vides pārvaldes sistēmas izveidošanu un darbību, kā arī regulāru darbu ar apkārtējās vides jautājumiem.
Jauniešu aktivitāte novērojama gan stabili pieaugošajā Ekoskolu programmas dalībnieku skaitā, gan citās ar vides aizsardzību saistītās iniciatīvās.
“Nesenā Eiropas Investīciju bankas pētījumā vien 10% Latvijas iedzīvotāju klimata izmaiņas izcēla kā prioritāti risināmu problēmu, kamēr citās Eiropas valstīs aptuveni trešdaļa iedzīvotāju tās vērtē kā nozīmīgas. Fundamentālas izmaiņas, visticamāk, gaidāmas līdz ar paaudžu maiņu, tādēļ priecājamies, ka gan savā ikdienas darbā, gan partneru aktivitātēs novērojam jauniešu interesi par vides aizstāvību. Samsung Solve for Tomorrow ideju konkursa jauniešiem ietvaros veiktajā pētījumā vairāk nekā puse (54%) Latvijas jauniešu atzinuši, ka apzinās vides slikto stāvokli, taču zina - to var labot ar sabiedrības uzvedības maiņu. Jaunā paaudze labprāt iesaistās aktivitātēs, tāpēc visas cerības liekam uz jauniešiem,” stāsta Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas Latvijā vadītājs Daniels Trukšāns.
Kā vienu no spilgtākajiem vides jautājumu aizstāvjiem jauniešu vidū eksperts min zviedru aktīvisti Grētu Tunbergu, kura aicināja jauniešus aizrautīgāk un aktīvāk iesaistīties akcijās par vides aizstāvību. “Jauniešu motivācija iesaistīties šādos pasākumos ir daudz augstāka, kad viņus uzrunā vienaudzis. Grētas kompetence, aktivitāte un neatlaidība, kas ir pāraugusi par globālu, milzīgu kustību un atspoguļota gan sociālajos medijos, gan tradicionālos plašsaziņas līdzekļos, arī iedvesmoja jauniešus pievērst lielāku uzmanību šiem jautājumiem vai arī mēģināt panākt pārmaiņas. Jaunieši redz, ka viņus uzklausa,” uzsver Trukšāns.
Ekoskolu programma - vides izglītības veicinātāja
Liela loma vides izglītības nodrošināšanā Latvijā ir izglītības iestādēs īstenotajai Ekoskolu programmai un tās integrēšanai mācību saturā kopā ar skolu izvēlētām vides tēmām. Caur tām jauniešos tiek veicināta izpratne, attieksme, vērtības, kā arī interese par vidi un vēlme rīkoties. Starp aktuālākajām vides tēmām ir atkritumi, enerģija, ūdens, transports, pārtika, vide un veselīgs dzīvesveids, skolas vide un apkārtne, meži, klimata izmaiņas un bioloģiskā daudzveidība.
“Pārejot uz kompetenču pieeju mācību saturā, mēs tikām pieaicināti kā eksperti projektā “Skola2030”. Tas mudinājā arī vairāk domāt par to, kā Ekoskolu programma var palīdzēt sasniegt jaunās izglītības pieejas mērķus. Tās vērtība ir rīcīborientēta izglītība. Proti, mēs ne tikai izglītojam par vides problēmām, bet arī meklējam un īstenojam praktiskus risinājumus,” skaidro programmas vadītājs.
Viņš norāda, ka interese par dalību Ekoskolu programmā izglītības iestāžu vidū ir pietiekoši liela, jo ik gadu programmā tiek uzņemtas 10 līdz 20 izglītības iestādes. Turklāt gan šogad, gan pērn programmā pirmo reizi iesaistījušās tālmācības izglītības iestādes un tehnikumi. “Domāju, ka Latvijas mērogā mēs noteikti varam lepoties ar šādu vērtību ieaudzināšanas nepārtrauktību, īstenojot programmu no pirmsskolas līdz augstskolai, un ar to, ka jaunieši pēc skolas “aiziet dzīvē” ar pilnvērtīgu vides apziņu, ” saka Truškāns.
Līdz simtprocentīgai skolu dalībai vēl jānonāk
Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā atzīst, ka programmas dalībnieku skaits ir svārstīgs un tā mēdz piedzīvot dažu skolu atbirumu nepietiekamas skolotāju kapacitātes vai atbalsta trūkuma skolā dēļ. Piemēram, Skotijā, Anglijā vai Ziemeļīrijā, kur arī tiek īstenota Ekoskolu programma, vērojama ļoti augsta skolu līdzdalība, jo vides izglītība un ilgtspējīgas attīstības mērķi ir atzīti par nozīmīgiem valsts politikas līmenī. Līdz ar to programma tiek aktīvāk popularizēta, skolotājiem ir lielāks atbalsta mehānisms, kā arī programmām tiek atvēlēts finansējums valsts budžetā.
Tomēr Trukšāns uzsver, ka minētais būtiski neietekmē Latvijas skolu interesi iesaistīties programmā, kura nacionālā mērogā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā atzīta par labu praksi un piemēru sabiedrības informēšanai un izglītošanai vides jautājumos. “Iesaistoties visiem - gan mums kā organizācijai, kas koordinē, gan arī dalībniekiem - esam panākuši, ka Ekoskolu programma ir kļuvusi par lielāko vides izglītības programmu skolotājiem un jauniešiem Latvijā. Ekoskolu programma arī globāli ir lielākā no vides izglītības programmām. Tai līdzvērtīgu nav,” saka programmas vadītājs.
Labas prakses ir atbalstāmas un vides uzlabošanā konkurences nav, tikai sadarbība
Ekoskolu programma labprāt iesaistās un atbalsta vides nozares konkursus un iniciatīvas, ja tās veidotas jēgpilni un interesanti. Kā atzīmē programmas vadītājs, konkursi ir labs "burkāns", lai rosinātu jauniešu interesi par vides jautājumiem. “Sākumā, iespējams, jauniešus uzrunā konkurss un vērtīgā balva, bet noslēgumā, izpildot visus konkursa soļus, var rasties arī dziļāka interese un rūpes par vides jautājumiem. Piemēram, Samsung ideju konkursa gadījumā skolēniem ir iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, attīstīt 21. gadsimtā noderīgas prasmes un meklēt sev saistošus risinājumus aktuālām vides problēmām,” stāsta Trukšāns.
