IESKATIES: Darbiniece atklāj patversmes darba "aizkulises"
Sabiedrības uzmanību sociālajā tīklā facebook piesaistījis Dzīvnieku patversmes "Labās mājas" darbinieces atklātais stāstījums par patversmes ikdienu.
"Sorry, mani atkal "parāva" un atkal par dzīvniekiem
Šodien izplatītajā dzīvnieku patversmes “Ulubele” atklātajā vēstulē pieminēti tikai daži gadījumi, taču cik šādu stāstu nav teju vai katrai Latvijas patversmei un cik daudzus gadījumus pašas patversmes, neiesaistot dienestus, risina saviem spēkiem, jo zin, ka līdz ko lūgs palīdzību dienestiem, beigu galā čiks vien var sanākt.
Jā, atsevišķos gadījumos mēs Dzīvnieku patversme "Labās mājas", Juglā pat esam izzaguši dzīvniekus no elles, esam par savu un ziedotāju naudu izpirkuši un klusējuši, lai tikai iesaistot dienestus, pasarg Dievs, dzīvniekus nenāktos zaudēt vai atdot, kamēr tiek iets oficiālais ceļš. Mums ir trāpījušies ļoti atsaucīgi policisti un arī vienaldzīgi s...brāļi, trāpījušies forši PVD inspektori, kuri, atzīstot valsts bezspēcību, lūguši palīdzēt dzīvniekiem bez garantētas naudas līdzi un tādi, kas tikai likuma burtu zin citēt.
Kas attiecas uz sāpīgo naudas jautājumu, tad te nu mans subjektīvais viedoklis: summas, kas apgrozās dzīvnieku jomā mēdz būt lielas, reizēm pat realitātē nepamatotas vai necaurspīdīgas, neizkontrolējamas. Bet šoreiz ne par to. Mani šī naudas lietas skumdina tieši vienā aspektā: šīs summas no pašvaldības, valsts budžeta tiek tērētas sekām, nevis cēloņiem un, manuprāt, kas vistraģiskāk - netiek piedzītas no vainīgajiem.
Un viss sākas jau ar tādu it ka sīkumu, kā, piemēram, tavs suns Rīgā pamucis, viņu suņķērāji vai policija noķērusi, nogādājusi patversmē, pakaļ atnāk saimnieks, paziņo: man nav naudas un aiziet ar suni, kuram nekad mūžā nav veikta likumā noteiktā trakumsērgas vakcīnā (pirmo reizi mūžā to tad veic patversmē), suns nav reģistrēts - kā nosaka RD noteikumi utt.. Un pašvaldība jeb nodokļu maksātāji sedz visu: suņa ķeršanu, nogādāšanu patversmē, uzturēšanu tur, vakcinēšanu, attārpošanu, atblusošanu, nereti arī ārstēšanu utt.., bet īpašniekam par to nekas.
Pēc pāris mēnešiem obligāto čipēšanu arī daudzi saimnieki (spriežot pēc sarunām patversmē un diskusijām soctīklos) vienkārši ignorēs...2015. gada nogalē kādā intervijā RD pārstāvis nosauca summu: 100 000 (!) eiro tikai vienai patversmei nepilna gada laikā par šādu pakalpojumu. Cipars, kas iekasēts soda naudās par dzīvnieka īpašnieka pienākumu neveikšanu netika nosaukts.
Tiesa, ja Rīgas un citas pašvaldības, kuras pieļauj atdod dzīvnieku “īpašniekam” pat bez vakcinācijas apliecības uzrādīšanas, kas pagaidām kalpo kā dzīvnieka identifikācijas dokuments un bez pašvaldībai nodarīto zaudējumu segšanas vēlētos arī šo jomu sakārtot, tad aktualizētos cita sāpīga problēma jau pašām patversmēm (kā nekā vietu patversmēs ir tik, cik ir): ko darīt ar visiem tiem dzīvniekiem, kurus tad šie beznaudīgie (liela daļa no kuriem patiesībā ir vienkārši bezkaunīgi) īpašnieki pamestu patversmēs? Ko ar viņiem darīt, ja jau šobrīd, mana pārliecība: Latvijā nevienam nevajadzīgu suņu un kaķu ir daudz vairāk nekā godprātīgu, krietnu, arī likumu priekšā par savu dzīvnieku atbildīgu - potenciālo saimnieku...
Tiesiskais nihilisms dzīvnieku lietās kā no valsts, pašvaldības dienestu, tā no dzīvnieku īpašnieku un, jā, diemžēl, bet arī no atsevišķu dzīvnieku patversmju puses sit un turpinās sist augstu vilni. Es nesaprotu, kā no PVD oficiāli reģistrētas patversmes var atdot nesterilizētas, pat grūsnas kuces - joprojām dažās tas tiek praktizēts (un PVD pārbaudēs to nekonstatē), nevakcinētus un šobrīd, kad patversmēm obligāti jāčipē, arī nečipētus kucēnus utt.?!?!?
Šīs patversmes aizbildinās ar naudas trūkumu, jo jaunais saimnieks nevarēs segt sterilizācijas izdevumus, bet kāpēc tie ir jāsedz nodokļu maksātājiem tad, kad patversmēs nonāk šie izmestie kucēni? Kāpēc joprojām tāda iecietība pret cilvēkiem, kuri grib būt suņu, kaķu saimnieki, bet viņiem nav naudas? Nav naudas jau uz dzīvnieka iegādes brīdi? Jā, krīzes dzīvē visiem pienāk, kad gan pašiem, gan dzīvniekiem var nākties kartupeļu mizas ēsts, bet brīdī, kad tu jau ēd šīs mizas, neņem dzīvnieku!
Sorry, mani atkal parāva. Kopš dienas, kad stāvēju sūdu un suņu pārpilnajā mājā Viesatā un domāju, ka gandrīz 50 beidzot, pēc daudzu gadu šausmu dzīves izglābtos suņus mums vajadzēs eitanizēt kā glābiņu viņiem pašiem, bet nedz tai tantei kaut kas par to būs, nedz citu institūciju darbiniekiem, kuriem likumi teorētiski ļauj šādus ārprātus apturēt ātrāk, bet izrādās, ka praktiski neļauj (tas, kā pēc šāda "slaktiņa" būtu jāspēj turpināt dzīvot un strādāt patversmes ļaudīm nevienu neinteresētu; par laimi vismaz pagaidām izglābšana ir pielīdzināma dzīvošanai, lai arī patversmē), es katru dienu domāju: vai mans, manu kolēģu darbus arī citās godprātīgajās patversmēs ir vērts mūsu asiņu šajā cīņā ar vējdzirnavām, kamēr apkārt pārāk, pārāk daudziem viss ir vienalga...
Utopiski, bet ja visas tās naudas, kas dzīvniekiem tiek tērētas ar jēgu un bez tās visā Latvijā apvienotu vienā makā, mērķtiecīgi, plānveidīgi no viena Latvijas stūrīša ietu pāri katrai mājai, katram dzīvoklim ar suņiem un kaķiem, sterilizētu, kam jāatņem – atņemtu, visus dzīvniekus reģistrētu, slēgtu visus portālus, kuros atdod labās rokās un dāvina, pēc tam visas patversmes vienotos striktos dzīvnieku adopcijas noteikumos, mēs ieviestu kārtību, pārtrauktu ciešanas. Latvijas taču patiesībā ir tik maza, bet šobrīd tik pārpilna ar dzīvnieku ciešanām..." raksta Lolita Roze.
https://www.facebook.com/lolita.roze.3/posts/1738254353075100