KNAB apšauba Eiropas Komisijas ziņojuma ticamību par KNAB iekšējo konfliktu

Eiropas Komisijas (EK) ziņojums, kurā pausts satraukums par konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), iespējams, varētu būt balstīts uz nepatiesām ziņām.

Atsaucoties uz Latvijas sabiedrisko mediju (LSM) šodien publiskoto rakstu "Brisele satraukta par konfliktiem KNAB" un tajā norādīto par KNAB darbību, birojs paziņojumā savā mājaslapā norāda, ka šis ir jau otrais gadījums, kad EK, iespējams, savos ziņojumos iekļaus ziņas, kas neatbilst patiesībai.

Par iepriekšējā EK ziņojumā minēto KNAB, saskaņojot savu rīcību ar Ārlietu ministriju, iesniedza iebildumus, norādot konkrētus nepatiesus EK ziņojumā minētos faktus un lūdzot tos izslēgt no EK ziņojuma. KNAB pārstāvji klātienē piedalījās EK institūciju sanāksmēs un izskaidrojuši patieso faktisko situāciju, norāda KNAB.

Par iepriekšējo maldinošas, valsti kompromitējošas informācijas izplatīšanas faktu tika informētas arī tiesībsargājošās iestādes, norāda birojs.

Pastāvot bažām, ka arī šis ziņojums varētu tikt balstīts uz nepatiesām ziņām, kuras, iespējams, sniegušas ieinteresētas amatpersonas, kuru prettiesiskā darbība no iestādes puses tikusi pakļauta sankcionēšanai, KNAB izvērtēs EK ziņojumā norādīto un informēs sabiedrību par secinājumiem, teikts paziņojumā.

Latvijai ir nepieciešams stiprināt cīņu ar korupciju un uzlabot KNAB darbību, savos ikgadējos ieteikumos Latvijai norāda EK. Oficiāli ziņojums par situāciju katrā dalībvalstī, kas neatrodas īpašā ekonomiskā uzraudzībā, tiks publicēts piektdien, 26.februārī. Tomēr Latvijas Radio rīcībā nonākusī dokumenta versija liecina, ka EK ir satraukta par notiekošo KNAB. Tā norāda, ka iekšējās nesaskaņas traucē KNAB darbam un grauj šīs iestādes prestižu sabiedrības, sevišķi uzņēmēju acīs.

EK gan atzinīgi vērtē, ka KNAB pēdējos divos gados ir īpaši pievērsies korupcijas apkarošanai būvniecības jomā, kur esot vērojama nepietiekama konkurence, kā arī valsts iepirkumiem.

Tomēr 2015.gada pirmajā pusgadā esot krities uz tiesu nosūtīto lietu apjoms, norāda ziņojuma autori. Tāpat sabiedrības aptaujas dati liecina, ka tikai 30% uzņēmēju uzskata, ka cīņa ar korupciju notiek godīgi un objektīvi, nevis vēršoties tikai pret atsevišķiem cilvēkiem vai uzņēmumiem. Šis rādītājs kopš 2013.gada ir samazinājies par 16% un ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā, proti 44%. EK ir pārliecināta, ka rādītāju sarukšanai par pamatu ir iekšējie konflikti KNAB, vēsta Latvijas Radio.

Jau ziņots, ka jau otrajā gadā pēc Jaroslava Streļčenoka iecelšanas KNAB vadītāja amatā gaismā nāca iekšējie iestādes konflikti, kur daļa darbinieku pārmeta viņam neprofesionālu iestādes vadību. Vēlāk Streļčenoks rosināja virkni disciplinārlietu un atlaida dažus darbiniekus, kas viņu kritizējuši. Tāpat darbu birojā pameta vairāki izmeklētāji.

2015.gada sākumā toreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Lai gan martā premjere atzina KNAB darbību par neapmierinošu, taču valdošajā koalīcijā nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.

Savukārt pagājušā gada oktobrī satraukumu par KNAB darbības spējām pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai labotu norādītos robus KNAB likumā, Saeimā tika virzīti tā grozījumi, taču eksperti pauda bažas, ka OECD rekomendāciju aizsegā tiek virzīti pretrunīgi grozījumi. Vēlāk arī Streļčenoks atzina, ka iecerētās likuma izmaiņas ļaus vienkāršāk atlaist KNAB darbiniekus.