Pēc Latvijā piedzīvotajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem un kritikas banku sektoram jāspēj atgūt reputācija, tāpēc nozari 2016.gadā sagaida smags darbs, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas banku sektors jau kopš 2000.gada vidus pievērsies noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanas novēršanai, taču 2013.gadā radusies sajūta, ka 2006.-2007.gadā sāktā programma, kas bija izstrādāta saskaņā ar amerikāņu partneriem, nenodrošina šodienas prasībām pietiekamu līmeni, tāpēc 2014.gada nogalē panākta vienošanās, ka nepieciešama ārēja ekspertīze. Tika veikts pasūtījums starptautiskiem konsultantiem, un 2015.gada martā bija pirmās starptautiskās rekomendācijas, ko darīt. Šīs rekomendācijas ir mugurkauls darbu "ceļa kartei".
Viens no rekomendāciju blokiem ir tas, ko valsts un regulators dara likumdošanas jomā. Ir gan izveidota likumdošana gan nacionālajām sankcijām, kas agrāk nebija, gan arī ieviests regulējums politisko personu dziļākam monitoringam.
Otra ir ieviešanas daļa. No regulatora puses tas nozīmē jaunus, padziļinātus banku klientu izpētes noteikumus, jaunas prasības IT sistēmām, būs arī ASV kompāniju padziļināti novērtējumi visām nerezidentu bankām, lai novērtētu to atbilstību AML ("anti-money laundering" jeb naudas atmazgāšanas novēršanas) prasībām. Industrija, kas strādā ar finanšu pakalpojumiem nerezidentiem, tiek pakļauta papildu prasībām un papildu amerikāņu novērtējumiem. Uz industriju attiecas arī visas asociācijas iekšējās prasības par apmācībām, valdes locekļu apmācībām un sertifikāciju, lai novērtētu, vai persona ar AML jautājumiem spēj strādāt atbilstoši šodienas laikmetam un zināšanām. Šie pasākumi aptver visus industrijas spēlētājus.
Bičevskis atzīmēja, ka likums bankām neparedz pienākumu uzņemt amerikāņu auditorus, taču bankas brīvprātīgi slēdz līgumus un sadarbojas. "Stratēģiskā partnere šajos jautājumos ir Amerika, jo dolārs ir amerikāņu dolārs. Līdz ar to, lai būtiski paaugstinātu kredibilitāti, ņemam amerikāņu ekspertīzi, kas mūs novērtē," sacīja Komercbanku asociācijas vadītājs.
Vienlaikus asociācijas prezidents atzina: "Tas, ka savus standartus ceļam un ieviešam arvien jaunas prasības, diemžēl nav novērsis kaut kādus [naudas atmazgāšanas] gadījumus."
Nozares pārstāvis vērsa uzmanību, ka, strādājot ar starptautiskiem klientiem, risks vienmēr būs augstāks. Jārēķinās, ka klientu rīcība var novest pie situācijām, kuras jāspēj izķert daudz ātrāk un, iespējams, jāpārskata pašu biznesa modeļu struktūra. Bičevskis atzina, ka pašlaik finanšu industrija ir izaicinājuma priekšā - cik daudz pārskatīt klientu profilus un biznesa pakalpojumus, lai risks un riska ietekme samazinātos un vienlaikus lai atvērtu jaunus tirgus.
Vaicāts, vai bankas būtu gatavas pamainīt fokusu, darbības reģionu, pakalpojumu klāstu, atsakoties no tā, kas ir riskantāks, Bičevskis skaidroja, ka tas ir atkarīgs no individuālām bankām. Turklāt bankām, kas pamatā apkalpo ārvalstu klientus, ir atšķirīgi biznesa modeļi. Ir bankas, kas strādā tikai savu grupu ietvaros ar desmit, 20 lielām korporācijām, kurām nodrošina ārpus NVS zonas nepieciešamo finanšu pakalpojumu spektru - visu starptautiskās tirdzniecības apriti. Citas strādā ar dažādiem ļoti maziem uzņēmumiem, kuri no jurisdikcijas viedokļa ir izkaisīti pa visu pasauli un kuru patiesā labuma guvēji var būt dažādi - tie var nākt no Krievijas, bet tie var būt arī naturalizēti angļi. "Mikslis ir ļoti plašs, un katrai bankai jāmēģina saprast, kā tā savu biznesa modeli attīsta, lai tas spēj gan ģenerēt akcionāriem nepieciešamo peļņu, gan atbilst jaunajam standartam," sacīja nozares organizācijas vadītājs.
Bičevskis atzīmēja, ka bankas katru gadu arvien vairāk resursu velta naudas atmazgāšanas novēršanai. Viņš lēsa, ka desmit gadu laikā personāla apjoms ir desmitkāršojies, ja ne audzis vēl vairāk. Ja industrijā ir ap 9000 strādājošo, tad ap 1000 ir tieši AML jautājumus risinošais personāls. Šis rādītājs neietver netieši attiecināmo personālu - IT, atbalsta resursus, apmācību resursus. "Desmit gadu laikā dramatiski augusi ar AML jautājumiem nodarbināto proporcija. Tā augusi ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē," sacīja nozares zinātājs.
Komercbanku asociācija atbalsta ar AML jautājumiem strādājošos ar apmācību programmām. Caur asociācijas atbalstītām programmām apmācīti aptuveni 900 darbinieki. Papildus tam ir arī iespēja iegūt starptautiskos sertifikātus, kurus apmaksā pašas bankas. Šie sertifikāti ir ļoti dārgi, un tos nemaz tik daudz cilvēku nav ieguvuši, atzina Bičevskis.
Komercbanku asociācijas "ceļa kartē" ietverta arī doma par papildu starptautiskās sertifikācijas iespēju izveidošanu Latvijā. Tad daudz vairāk darbinieku izietu ne tikai nacionālo apmācību, bet tiktu gūts arī pietiekami daudz zināšanu no ārpuses. Piemēram, šādus sertifikātus izdod ACAMS ("Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists" jeb Sertificēto naudas atmazgāšanas novēršanas speciālistu asociācija). Pašlaik Komercbanku asociācija strādā pie ACAMS sertifikācijas pārstāvniecības izveides Latvijā, kas ir specifisks un ļoti finanšu ietilpīgs darbs un kur vēl tāls ceļš ejams. ACAMS gan vēl nepieciešams auditēt, vai Latvijā būs pietiekams apjoms šādu apmācību veikšanai.