Pašreizējā tiesībsarga Jura Jansona pilnvaras beidzas 16. martā, tāpēc Saeimai pavisam drīz būs jālemj – kurš turpmāk Latvijā aizstāvēs cilvēktiesības? J. Jansons piekritis kandidēt uz šo amatu atkārtoti, bet viņš nebūs vienīgais, par ko būs jābalso deputātiem. Pieci Saeimas deputāti kā kandidāti tiesībsarga amatam pieteikuši bijušo Valsts policijas speciālisti Ilzi Bērziņu-Ruķeri.
Lai gan I. Bērziņas-Ruķeres atbalstītāji norādījuši, ka ir nepieciešamas jaunas vēsmas tiesībsarga darbā, Saeimas komisijā viņa pati lielākoties runāja par to, ka ir turpināmas jau iesāktās tiesībsarga iniciatīvas. Kā atsevišķu prioritāti kandidāte izcēla cilvēktiesību pārkāpumus tiesībsargājošās iestādēs un nepieciešamību uzlabot policijas darbu. Savukārt J. Jansons pie deputātiem bija atnācis ar «pieciem sējumiem padarīto darbu». Tiešā nozīmē – piecām iesietām dokumentu mapēm un vēl neseno pētījumu par veselības aprūpi.
Tiesībsarga J. Jansona pašreizējais pilnvaru termiņš beigsies šāgada 16. martā. J. Jansonu atkārtotai apstiprināšanai tiesībsarga amatā izvirzījuši Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt I. Bērziņu-Ruķeri pieteikuši partijas Vienotība pārstāvji. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar uzklausīja abus kandidātus, bet šodien visi Saeimas deputāti arī dzirdēs J. Jansona ziņojumu plenārsēdē par paveikto darbu tiesībsarga amatā.
Vērtējot tiesībsarga darbu, par ko kandidātei taujāja deputāti, I. Bērziņa-Ruķere atzina, ka tiesībsarga institūcija pēdējos gados ir kļuvusi atpazīstama un tas ir viens no galvenajiem sasniegumiem pašreizējā tiesībsarga darbā. Būtiski, ka tiesībsargs risinājis virkni jautājumu, kuri saistīti ar bērnu tiesībām, principā darbojoties arī kā bērnu tiesību ombuds. «Es ķertos klāt vispirms cilvēktiesību pārkāpumiem tiesībsargājošās iestādēs, policijā. Pēdējos gados ir panākti daudzi uzlabojumi policijas darbā – policija ir krietni atvērtāka un atklātāka, tomēr ir jāstrādā pie tā, lai vienkāršotu kriminālprocesu, jo pašlaik policija slīkst papīra kalnos tā vietā, lai pievērstos smagu noziegumu pamatīgai izmeklēšanai,» atzina I. Bērziņa-Ruķere. Sabiedrība policijas darbiniekus vēlētos redzēt ne tikai sēžam savos kabinetos, bet arī ārpus tiem, tomēr birokrātija to kavē. Par problēmām policijas darbā liecina arī policistu pašnāvību skaits. Otrs jautājums, kam vēlas pievērsties tiesībsarga amata kandidāte, ir labas pārvaldības reforma – sabiedrība izvirza arvien lielākas prasības pret valsts pārvaldi, un ar to cieši saistīti ir cilvēktiesību jautājumi. Vai cilvēkiem ir iespējams iestāties par savām tiesībām? Ļoti daudz jādara, lai cilvēktiesību pārkāpumus novērstu preventīvi, par ko liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi. I. Bērziņa-Ruķere arī nenoliedza, ka viņai policijas darbs un ar to saistītās tēmas ir tuvas. Viņa pat savulaik piketējusi pret Policijas akadēmijas likvidēšanu pie valdības nama un uzskata, ka tā bija ļoti liela kļūda. Viņas CV atrodama arī saistība ar darbu Sorosa fonda atbalstītā sabiedriskās politikas centrā Providus, kur strādājusi ar policijas jautājumiem. Strādājot šajā centrā, veikusi arī pētījumu par policijas atbildību, vadījusi starptautiskus projektus, tostarp apmācības Gruzijas policijas akadēmijā, kuras finansējis Džordžs Soross.
Lai arī no I. Bērziņas-Ruķeres tiek gaidītas «jaunas vēsmas», uzrunā deputātiem viņa principā nosauca tās pašas prioritātes, kuras ir tiesībsarga ikdienas darbā arī pašlaik (izņēmums ir pieminētais policijas darbs). Runājot par aizspriedumiem un stereotipiem, I. Bērziņa-Ruķere atzina, ka ar diskrimināciju saskaras jaunieši, veci cilvēki un iedzīvotāji ar invaliditāti, kā arī cilvēki ar citu etnisku piederību un citu ādas krāsu. Par pēdējā laikā karsti diskutēto Stambulas konvenciju, kas paredz vardarbības ģimenē novēršanu, abi kandidāti izteicās «par». «Sabiedrībā pašlaik ir daudz spekulāciju pat par to, kas tajā konvencijā nemaz nav,» atzina I. Bērziņa-Ruķere, «taču valstij ir jāvērtē, vai visu pašlaik varam ieviest un nodrošināt, konvencijā noteiktas augstas prasības sociālajai rehabilitācijai, cietušo aizstāvībai.» Savukārt J. Jansons atzina, ka pašlaik neiejaucas valdības darbā, kas sākusi konvencijas pieņemšanas procesu. «Ja valdība to noraidīs, es izteikšu savu kritiku,» saka tiesībsargs. «Jebkurš normatīvs dokuments, juridisks instruments, kas ļauj nodrošināt lielāku aizsardzību no vardarbības, īpaši sieviešu un bērnu aizsardzību, ir jāvērtē pozitīvi. Latvijā vardarbība ir ļoti liela problēma.».