Āboltiņa valdības veidošanas sarunu iznākumu neuzskata par kompromisu

© F64

Valdības veidošanas sarunu rezultātu nevar uzskatīt par kompromisu, un tas saistīts ar koalīcijas partneru bloķēšanos un "Vienotības" iekšējām pretrunām, žurnālistiem sacīja partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Viņa teica, ka partneri - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK)- izveidoja bloku, bet "Vienotība" "apzinājās savu atbildību kā stabilais transatlantiskais partneris, Eiropas vērtību aizstāvētājs".

"Mēs šajā brīdī nevaram atļauties spītēties, teikt "patīk" vai "nepatīk"," pauda politiķe. Viņa akcentēja, ka jebkurš jautājums ir svarīgs, "Vienotība" turpinās iestāties par drošības stiprināšanu. Tāpat partija "ļoti skaļi iestāsies" par pensionāru tiesībām, ka viņiem nepieciešamas augstākas pensijas, teica Ābotliņa.

Vaicāta, vai amatu sadalījums valdībā vērtējams kā kompromiss, politiķe atbildēja noraidoši, jo tie esot "vienas grupas diktēti noteikumi". Āboltiņa gan piebilda, ka arī VL-TB/LNNK, kas mēģināja panākt vēl atsevišķu premjera biedru demogrāfijas jautājumos vai kādu citu amatu, palika ne visai apmierināta.

Cik konstruktīvi spēs strādāt šī valdība un cik ilgtspējīga tā būs, rādīs laiks, teica Āboltiņa.

Viņa arī pauda uzskatu, ka Māra Kučinska (ZZS) virzīšana premjera amatam saistīta ar to, ka vairāki "Vienotības" frakcijas biedri esot pauduši viņam atbalstu pirms nominēšanas. Pēc Āboltiņas domām, tas varēja būt izšķirošs arguments. Arī tagad valdību mēģina veidot, izmantojot "Vienotības" iekšējās pretrunas, uzskata Āboltiņa.

Tomēr, pēc viņas teiktā, "Vienotība" grib cerēt, ka valdība būs ilgtspējīga.

Kā ziņots, "Vienotības" Saeimas frakcija šodien nolēmusi piekrist jaunajā valdībā uzņemties Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārraudzību, kā arī premjera biedra amatu.

 

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais