Atver logu sarunai zīmju valodā
Raitis Rūrāns ieslēdz savu planšetdatoru un programmā Skype zvana zīmju valodas tulkam, lai vienotos par nodarbību laiku. Raitim svarīgi redzēt tulku nelielās ierīces ekrānā, jo viņi sarunājas zīmju valodā. Kopš nedzirdīgajiem cilvēkiem ir pieejami planšetdatori, sazināties ir daudz vieglāk un ērtāk. «Man visur būtu jābrauc un jātiekas klātienē un vēl līdzi jāņem zīmju valodas tulks,» saka Raitis. Viņš kopš dzimšanas ir nedzirdīgs.
Jaunās tehnoloģijas cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir kā pilnīgi jauna pasaule. Pirms planšetdatora Raitis izmantoja viedtālrunī lejupielādētu saziņas programmu, taču tas bija grūti, jo nevar labi saredzēt otru runātāju, viņa rokas. Turklāt telefons ir jātur rokās – kā pats zīmju valodā tad runāsi?
«Sāksim ar vēsturi,» sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) prezidents Edgars Vorslovs, «parasto telefonu nedzirdīgie izmantot nevar, un pirmās ierīces, kuras varēja ikdienā izmantot nedzirdīgie, bija faksa aparāti, teksta telefoni, bet tiem bija jābūt abiem sarunu biedriem, kā arī mobilie tālruņi, kurus izmanto tieši īsziņu sūtīšanai. Es šīs saziņas grūtības ļoti izjutu uz savas ādas, ja ar kādu vēlējos sazināties, bija jābrauc pie viņa un pie cilvēka, kas nerunā zīmju valodā, tikai kopā ar tulku.» Mūsu sarunā arī piedalās zīmju valodas tulce Ārija, kura manus jautājumus iztulko Edgaram, bet viņa teikto gan es pilnībā saprotu. Tieši viņa man paskaidro, ka nedzirdīgajiem tīk lietot zīmju valodu, ne sazināties rakstiski, protams, ja tas ir iespējams.
Īpašs pavērsiens bija interneta pieejamība un dažādu ziņu apmaiņas programmas, piemēram, skype. «Tehnoloģijas cilvēkiem ar dzirdes problēmām ļoti palīdz, pirmkārt, justies brīvi, sazināties ar citiem, risināt daudzus jautājumus,» uzsver E. Vorslovs. Jaunākās tehnoloģijas tieši cilvēku ar invaliditāti dzīvē Latvijā salīdzinājumā ar Rietumeiropu nonāk «ar aizkavēšanos», taču kopš pagājušā gada arī mūsu valsts spērusi ļoti lielu soli uz priekšu un nodrošina nedzirdīgajiem cilvēkiem planšetdatorus jeb, kā tās sauc oficiāli, «digitālās vizuālās saziņas ierīces».
«Tas bija ļoti ilgs ceļš, lai valsts iekļautu šo ierīci tehnisko palīglīdzekļu sarakstā,» smejoties saka Edgars, abi ar zīmju valodas tulku mēģinot atminēties, cik gadu pagājis. Protams, krīzes laikā par ko tādu nevarējis būt ne runas, taču 2014. gadā planšetdators apstiprināts kā tehniskais palīglīdzeklis, un 2015. gada rudenī pirmie planšetdatori nonāca pie nedzirdīgajiem. «To nevar nosaukt vienkārši tikai par prieku, tas bija liels prieks,» saka E. Vorslovs. Ne visi var saņemt valsts apmaksātu planšetdatoru, jāievēro nosacījumi. Cilvēkam ir jāiesaistās kādā no sociālās rehabilitācijas pasākumiem, piemēram, jāmācās latviešu zīmju valoda, jāapmeklē psiholoģiskās adaptācijas treniņi un citi (LNS sniedz virkni valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus). «Planšetdatoru arī var uzskatīt par burkānu, lai cilvēki, kuri citkārt neko īpašu nevēlas darīt, tagad meklētu iespējas – mācīties,» teic E. Vorslovs. LNS Rehabilitācijas centrā strādā surdotulki jeb zīmju valodas tulki, kuru palīdzība ir pieejama ikvienam nedzirdīgajam. Arī, ja tev nav nekādu modernu saziņas ierīču, vari atbraukt uz šo centru un ar tulka palīdzību sazināties ar iestādēm, komunālo dienestu vai poliklīniku. Savukārt planšetdatoru var izmantot jebkurā vietā, kur ir interneta pārklājums. Saziņas programmā jāsazinās ar tulku, un ar viņa starpniecību var sazināties, ar ko nepieciešams. Sakaru izmaksas jāapmaksā pašam cilvēkam, un mēs iesakām skatīties, kāds ir izdevīgākais pieslēgums, pašlaik tieši nedzirdīgajiem pretim nācis Latvijas Mobilais telefons, piedāvājot ļoti izdevīgu tarifu, stāsta E. Vorslovs. Pērn planšetdatorus saņēmuši 356, bet šogad tos plānots izsniegt ap 500 nedzirdīgajiem.