No 2020. gada rīdziniekiem vairākās tīmekļa vietnēs ir pieejama informācija zīmju valodā par Rīgas pašvaldības institūcijām un to sniegtajiem pakalpojumiem. Informatīvais video materiāls tapis ar Sabiedrības integrācijas programmas finansiālu atbalstu, sadarbojoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam ar LNS Rehabilitācijas centru un Rīgas pašvaldības institūcijām.
"Ideja par nepieciešamību veidot informāciju zīmju valodā radās pēc departamenta darbinieku tikšanās ar Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvjiem. 2019.gadā ir apstiprinātas jaunās Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes, kas paredz arī informācijas pieejamības paplašināšanu Rīgas iedzīvotājiem, un tāpēc esam priecīgi, ka pirmais darbs šajā jomā ir informācijas pieejamības paplašināšana tieši nedzirdīgajiem. Ņemot vērā to, ka video ir arī titrēti, tos varēs izmantot arī citas mērķa grupas, piemēram, personas ar garīgās attīstības traucējumiem vai ārvalstnieki, kas apguvuši latviešu valodu pamata līmenī," saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas vadītāja Ilona Stalidzāne.
Šobrīd ir publicēti 20 video, kuros ir informācija par vairāku Rīgas pašvaldības institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par Rīgas domi, Rīgas domes Klientu apkalpošanas centru, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un tā sniegtajiem pakalpojumiem, par Rīgas pašvaldības policiju, Rīgas domes Labklājības departamentu un tā padotības struktūru - Rīgas sociālo dienestu, Rīgas bāriņtiesu u.c. Visi video vienkopus pieejami tīmekļa vietnē www.integracija.riga.lv, kā arī sociāla medija www.youtube.com/RDIKSD kontā. Video būs pieejami arī visu to Rīgas pašvaldības institūciju mājas lapās, par kurām sagatavota informācija zīmju valodā.
"Esam gandarīti par šādu unikālu projektu - pirmoreiz Latvijā kāda pašvaldība vai cita iestāde par saviem līdzekļiem sagatavo vispārīgu informatīvu materiālu zīmju valodā. Daudzi nezina, ka vairums nedzirdīgo pilnvērtīgu informāciju var uztvert tikai zīmju valodā, kas ir viņu dzimtā valoda, nevis latviešu valodā rakstiski. Nedzirdīgi cilvēki nevar iemācīties dzirdēt, arī viņu lasīt un rakstītprasme bieži vien nav augstākajā līmenī, tāpēc informācijai zīmju valodai ir ļoti nozīme. Šis ir liels solis uz priekšu sabiedrības integrācijā, un ceru, ka citas iestādes ņems piemēru no Rīgas domes un tas kļūs par normu", paveikto novērtē Inese Immure, Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente.