Plānots, ka šogad Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī tiks īstenots cūkdelfīnu nejaušās piezvejas monitorings, ko veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.
Projekts tiks īstenots par 15 076 eiro, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Kā ziņots, Latvijas normatīvie akti paredz, ka zvejas tīklos noķertos un bojāgājušos cūkdelfīnus, kā arī roņus zvejniekiem jāved krastā, kā arī jāizdara attiecīgi ieraksti zvejas žurnālā.
Tāpat par attiecīgo notikumu jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior".
Cūkdelfīns ir viens no mazākajiem zobvaļiem. Parasti tas izaug pusotru līdz divus metrus garš. Lielākos draudus cūkdelfīniem rada nozvejas industrija, jo, tāpat kā visi zīdītāji, cūkdelfīns elpo atmosfēras gaisu ar plaušām, tāpēc nokļūšana zvejnieku tīklos tam ir liktenīga. 19.gadsimtā un vēl 20.gadsimta sākumā cūkdelfīni spēja izvairīties no zvejnieku tīkliem, bet mūsdienu smalkie un stiprie tīkli kļuvuši šā dzīvnieka maņām neuztverami.
Baltijas jūrā izšķir divas cūkdelfīnu populācijas - Belta cūkdelfīnus, kuru skaits tiek lēsts no 12 000 līdz 20 000, un Baltijas cūkdelfīnus, kuru ir tikai aptuveni 450.
Ziemeļjūrā cūkdelfīns ir izsludināts par potenciāli apdraudētu dzīvnieku sugu, bet Baltijas jūrā tas ir atzīts par retu un izzūdošu sugu.