Leonīdam Šarlovskim pirms nepilna gada veica vienu no pasaulē sarežģītākajām operācijām – pulmonālo endarterektomiju.
Par to, ka viņam izdevies izcīnīt šo kauju ar retu, bīstamu slimību, Leonīds pateicas mīlestībai un brīnumam, kas ļāva tik operatīvi noorganizēt ārstēšanos ārpus Latvijas, kur var palīdzēt tādiem smagi slimiem pacientiem kā viņš. Ārstēšanās izmaksas Vīnē, Austrijā, Leonīdam sedza veselības budžets, taču Pulmonālās hipertensijas biedrība un šo pacientu ārsti labi zina, cik sarežģīts bijis un joprojām ir pacientu ceļš līdz atbilstošas ārstēšanas saņemšanai.
Laimīgie video stāsti – tieši tā Pulmonālās hipertensijas biedrība nosaukusi vēstījumu par pacientiem, kuri slimo ar šo reto slimību. Leonīds Šarlovskis, Zane Lazdiņa un Ieva Plūme stāsta par sev dzīvē svarīgo, kas viņiem ļāvis sadzīvot ar smagu slimību. «Stāstos ir daudz cerības, dzīves gudrības…» saka Ieva Plūme. «Mēs vēlējāmies parādīt retas, smagas slimības pacientus kā personības, nevis deklarējot slimību kā galveno, bet parādot vērtības, kas mūs notur pie dzīves.» Video stāstu mērķis, protams, ir arī pastāstīt citiem, īpaši valsts lēmumu pieņēmējiem, ka ir šāda reta slimība un ko tā nozīmē.
Pulmonālo hipertensiju raksturo pieaugoša plaušu artēriju pretestība, tiek traucēta skābekļa uzņemšana, pasliktinās sirdsdarbība.
Izglāba mīlestība
Leonīdam tagad ir 60 gadi, un pirms vairāk nekā desmit gadiem viņam parādījās veselības problēmas – vīrietis ievēroja, ka, ejot uz darbu, viņam nepieciešams vairākas reizes apstāties, atpūsties, bija grūti elpot. Tomēr sākotnēji viņam kā diagnozi noteica bronhiālo astmu. Vēlāk Leonīds divreiz nonāca intensīvajā terapijā ar atkārtotām plaušu trombembolijām (akūta sirds un asinsvadu pataloģija, kas var izraisīt pēkšņu nāvi), viņš uzskata, ka tikai brīnums un sievas Sandras mīlestība viņu izglābusi. Ārsti ieteica samierināties ar diagnozi, lietot medikamentus. Kad Leonīds nonāca Stradiņa slimnīcā, viņam diagnosticēja hronisku trombembolisku pulmonālu hipertensiju. Slimība bija tik smaga, ka dzīve Leonīdam praktiski bija paralizēta, kā viņš pats saka, jutis nāves elpu sev pakausī. Līdz 2014. gadā ārstu konsīlijs nolēma, ka viņam nepieciešama operatīva iejaukšanās, proti, sarežģīta operācija – endarterektomija no plaušu artērijas, kuras laikā pacienta ķermeni atdzesē līdz 19 grādiem un uz 20–40 minūtēm aptur asinsriti. «Līdz pat šim brīdim nesaprotu, kā varēja tā notikt, ka tik ātri man noorganizēja palīdzību, manās acīs to var saukt par brīnumu,» saka Leonīds. Viņa ārstēšanās izmaksas Austrijā sedza valsts, izsniedzot S2 izziņu, kas apliecina, ka Latvija par pacientam sniegto palīdzību samaksās. Neatkarīgā rakstījusi par pacientiem, kuri iepriekš lūdza ziedot šādas operācijas veikšanai, jo valsts palīdzība nebija sakārtota. Atbalsts pacientiem pašlaik tiktāl sakārtojies, ka šādu operāciju, lai glābtu pacienta dzīvību, var veikt ārzemēs, nepiesaistot ziedojumus operācijas izmaksām. Latvijā ir notikušas trīs šādas operācijas sadarbībā ar poļu kolēģiem, taču daudzos gadījumos (tādā kā Leonīdam) pacientu stāvoklis ir tik smags, ka operācija jāveic centrā, kur ir vispieredzējušākie ķirurgi. Pēc operācijas Leonīds jūtas labi, pilnvērtīgi var elpot un kustēties.
Novērtē ikdienu
Laimīgo stāstu varone ir arī Zane Lazdiņa no Ērgļiem. Viņai 2011. gadā diagnosticēja neskaidras izcelsmes pulmonālu hipertensiju, diemžēl slimība strauji progresēja, zāles vairs nepalīdzēja, un vienīgais, ko ārsti varēja ieteikt – dzīvības glābšanai vajag veikt plaušu transplantāciju. «Pēc ārstu teiktā, man bija palikušas pāris nedēļas,» saka Zane, kura tagad ir atveseļojusies un katru dienu izjūt kā brīnumu. «Domāju, tā tagad būs līdz manas dzīves pēdējam elpas vilcienam. Esmu vesela, elpoju, vingroju, skrienu, novērtēju katru sīkumu, sniegpārslas, rudens lapas. Kad pirmoreiz pēc slimības vasarā lija lietus, es izskrēju ārā, pacēlu galvu, aizvēru acis un klausījos, kā lietus lāses sitas pret seju.» Plaušu transplantāciju mūsu valstī joprojām neapmaksā. Zanei palīdzēja līdzcilvēki, 27 dienās saziedojot nepieciešamo naudu.
Mums, pacientiem
Cilvēki ar pulmonālo hipertensiju un viņu tuvinieki nesaprot un nezina, kā aizstāvēt savas intereses, tāpēc Ievas Plūmes vadītā biedrība izveidoja projektu, lai par to stāstītu. Viņai pašai šo slimību atklāja 2011. gadā, un kopš tā laika viņa vada arī biedrību. «Tobrīd es palasīju Ministru kabineta noteikumus un sapratu, ka tur mums, retajiem, nekā nav, bet ir lielas problēmas. Tas bija stimuls sākt kaut ko darīt,» saka Ieva.
Laimīgos videostāstus veidoja Andris Gauračs, Jānis Vīksne, Guna Zvirbule, pateicoties Sociālās integrācijas fonda atbalstam. Laimīgos video stāstus var noskatīties Pulmonālās hipertensijas biedrības facebook.com lapā https://www.facebook.com/phlatvia/?ref=hl
