Ģenerālprokurors aicina vienmēr ziņot par noziegumiem

 
©F64

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aicina iedzīvotājus vienmēr ziņot par noziegumiem un norāda, ka "būtiski ir panākt samērīgu policijas resursa patēriņu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā".

Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pretrunīgus vērtējumus izsaukusi Kalnmeiera 26.novembrī sniegtā intervija Latvijas Radio 4 par policijas lielo slodzi sīko zādzību izmeklēšanā, ko daļa sabiedrības uztvērusi kā norādi, ka šāda izmeklēšana tikai traucējot.

Prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūru LETA informēja, ka plašsaziņas līdzekļos intervija brīvi interpretēta, neatspoguļojot interviju pilnā apmērā, bet gan "atdalot" no tās atsevišķas frāzes. Tāpat Kalnmeiera izteikumi ir izvilkti no intervijas konteksta.

Ģenerālprokurors aicina iedzīvotājus vienmēr ziņot par noziegumiem un norāda, ka "būtiski ir panākt samērīgu policijas resursa patēriņu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Lietuvā un Igaunijā jau eksistē minimālās kaitējuma robežas, pie kurām tiek sākti kriminālprocesi".

Latvijā šādi mēģinājumi ieviest šīs minimālās robežas ir bijuši, bet neveiksmīgi, norāda Kalnmeiers un piebilst, ka teorētiski Kriminālprocesa likuma sestais pants nosaka sākt kriminālprocesu pie noziedzīgi nodarītā kaitējuma no pirmā centa.

Kalnmeiers gan atzīst, ka policijas resursi nav bezgalīgi, līdz ar to ir jāsamēro to patēriņš neatklāta kriminālpārkāpuma un sevišķi smaga nozieguma izmeklēšanas gadījumā.

Svarīgi ir nodrošināt visu noziedzīgu nodarījumu reģistrāciju, lai būtu kaut cik objektīvs priekšstats par noziedzības līmeni, tamdēļ ir svarīgi, lai iedzīvotāji ziņo par noziegumiem un policija tos reģistrētu un sāktu kriminālprocesus visos gadījumos, kad likums to ir paredzējis.

"Bet ir jāoptimizē apjoms un jāvienkāršo tas darbs, kas ir jāiegulda, piemēram, neatklātas zādzības nelielā apmērā gadījumā atšķirībā no finanšu līdzekļu nolaupīšanas lielā apmērā. Tieši šī darba optimizēšanai un vienkāršošanai Valsts policija un Ģenerālprokuratūra ir izstrādājusi vadlīnijas kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanai," norāda Kalnmeiers.

Tāpat ģenerālprokurors atzīmē, ka "policijas resurss ir tāds, kāds tas ir, katrā sabiedriskā transporta līdzeklī policists nebrauks un kabatas zagļus netvarstīs".

Līdz ar to kabatas zādzības ir un paliks tie noziedzīgie nodarījumi, kurus atklās un vainīgos sodīs, tikai noķerot tos ar svešu naudas maku rokā. Tas nozīmē, ka, konstatējot šāda veida zādzības kādās konkrētās maršrutu līnijās, ir jāveic operatīvie pasākumi vainīgo personu atklāšanai, norāda Kalnmeiers.

"Gadījumos, kad cietusī persona ierodas policijā un informē, ka viņai ir nozagts naudas maks, izredzes atklāt šādu noziegumu ir tuvas nullei, patīk tas kādam vai nē, un tas nav atkarīgs no policijas spējas vai nespējas atklāt noziegumu. Arī daudzi sevišķi smagi un smagi noziegumi paliek neatklāti, lai arī policija darbā ar tiem ir ieguldījusi ievērojamus resursus. Runa ir par saprātīgu šo resursu izlietojumu diferencēti pēc noziedzīga nodarījuma smaguma, proti, neatklātas slepkavības gadījumā tiks iesaistīti ievērojami lielāki policijas cilvēku un laika resursi nekā neatklātas kabatas zādzības gadījumā, pretējā gadījumā šie resursi tiks iztērēti nelietderīgi, un rezultāta nebūs nevienā gadījumā," uzsver Kalnmeiers.

Jau ziņots, ka Valsts policija un Iekšlietu ministrija cer panākt izmaiņas likumos, kas ļautu vienkāršot mazāk būtisku noziegumu izmeklēšanu un to pastrādātājus notiesāt pāris dienu vai pat vēl īsākā laikā.

Kā aģentūrai LETA šopavasar pastāstīja Valsts policijas pārstāvji, policija vada projektu, kas veltīts mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanai un efektivitātes uzlabošanai. Projektā izstrādātas vadlīnijas, kurās apkopots astoņu ES valstu normatīvais regulējums un prakse mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā, tāpat ir apkopoti daudzi piemēri par efektīvu soda piemērošanu. Vadlīniju secinājumos ir atlasīti labākie piemēri un, tos apvienojot, izveidots iespējami efektīvākais izmeklēšanas un soda piemērošanas modelis.

Saņemot informāciju par iespējamu noziegumu, policijai nekavējoties vajadzētu ierasties notikuma vietā, kur tā izlemtu par kriminālprocesa sākšanu un veiktu nepieciešamās izmeklēšanas darbības, savukārt noziedznieks tiktu nogādāts policijas iecirknī, nopratināts un dažu stundu laikā tiktu nodots prokuroram.

Prokurors atbilstoši izdarītajam noziegumam un noziedznieka personībai lemtu, vai personu atbrīvot no soda ar nosacījumiem, piemērot priekšrakstu par sodu vai, uzskatot, ka personai nepieciešams cietumsods, nekavējoties lietu nodotu tiesai. Tiesa notiktu 48 stundu laikā, kamēr persona ir aizturēta. Modelis paredz, ka lietas izskatīšana varētu notikt bez pierādījumu pārbaudes.

Salīdzinot ar ārvalstu, piemēram, Zviedrijas, Somijas un Vācijas, īstenoto izmeklēšanas apjomu dažādu zādzību izmeklēšanā, Latvijā tā ir piecas līdz desmit reizes vairāk resursus patērējoša, salīdzinot ar Igauniju divas līdz trīs reizes vairāk resursus patērējoša. Šobrīd policija mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā iegulda lielus resursus un tai nepietiek resursu daudz smagāku noziegumu izmeklēšanai.

Lai šo modeli ieviestu Latvijā, pirmkārt, ir jāpanāk vienota policijas, prokuratūras un tiesas izpratne par vienkāršotu izmeklēšanu un to, ka lietās, piemēram, par zādzību no veikala dažu desmitu eiro apmērā, nav nepieciešams tāds pats pierādījumu apjoms kā smaga, vardarbīga nozieguma gadījumā.

Lai ieviestu priekšlikumus kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanai ir nepieciešamas izmaiņas Kriminālprocesa likumā.