Ministrs: Latvijā varam justies daudz drošāk nekā daudzviet citur Eiropā
Lai arī terorisma draudi pašlaik Eiropā ir būtiski palielinājušies, Latvijā varam justies daudz drošāk nekā daudzviet citur Eiropā, šādu viedokli šorīt LTV pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs skaidroja, ka Latvijai ir daudz lielākas iespējas izsekot cilvēkiem, kas dodas uz un no Sīrijas un kas varētu radikalizēties, jo vienkārši Latvijā šādu cilvēku ir nesamērojami mazāk nekā lielajās Eiropas valstīs, līdz ar to arī terorisma draudi ir daudz, daudz mazāki.
Precīzu cilvēku skaitu, kas varētu būt devušies uz Sīriju, politiķis nenosauca. Viņš stāstīja, ka esot daži, kas aizbraukuši, un daži, kas ir mēģinājuši turp doties, bet šādi mēģinājumi novērsti. Šādi cilvēki neesot aizturēti, bet gan viņiem bijusi liegta iespēja iekļūt Sīrijā.
Savukārt Latvijas Radio ministrs atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies par stingrākām drošības kontrolēm uz ārējās robežas, kas skars cilvēkus, kas ES ieceļo no trešajām valstīm. Iepriekš ES pilsoņus šādos gadījumos pārbaudīja tikai izvēles kārtībā, analizējot viņu riska profilus, bet tagad sistemātiski pārbaudīs pilnīgi visus. Izmaiņas stāsies spēkā ar nākamā gada sākumu.
Tāpat ar nākamo gadu iecerēts ieviest vienoto aviopasažieru reģistru, kas būs vienota sistēma Eiropā, kurā drošības dienesti varēs iegūt informāciju par ceļošanu ne tikai no savas valsts, bet arī citām ES valstīm.
Kozlovskis uzsvēra, ka Latvijas ārējās robežas stiprināšana ir mūsu valsts prioritāte - attiecīgs projekts ir sākts un tam jābūt prioritātei arī nākamajos gados, kad tam būs nepieciešami papildus līdzekļi. Robežsargiem jau pašlaik esot pieeja visiem vajadzīgajiem reģistriem, lai kvalitatīvi veiktu ceļotāju pārbaudes, piebilda politiķis.
Par drošības līmeni Latvijā Kozlovskim piekrita arī Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks, kurš LNT izteicās, ka Latvija pašlaik nav visapdraudētākā vieta Eiropā, tomēr "acis ir jātur vaļā", jo terorisma draudus pilnībā nekad nebūs iespējams novērst. Viņš arī cer uz sabiedrības aktivizēšanos ziņot atbildīgajiem dienestiem par lietām, kas šķiet aizdomīgas.
Pabrika vērtējumā, ES līmenī sadarbība brīvību jomā ir laba, bet drošības iestāžu jomā tā ir nepietiekama. Politiķis lēsa, ka no Šengenas sistēmas ES neatteiksies, bet tiks ieviesti papildus drošības pasākumi, vienlaikus uzlabojot informācijas apmaiņu starp atbildīgajiem dienestiem.
Kopumā vērtējot Rietumvalstu politiku Sīrijas un Irākas jautājumā, Pabriks pauda viedokli, ka nesenie terora akti ir pierādījuši, ka pasivitātes cena ir dārgāka nekā aktivitātes cena. Viņa skatījumā, četrus gadus Rietumi ir vilcinājušies risināt situāciju Sīrijā un Irākā, līdz ar to terorisma draudi ir palielinājušies. Arī tagad esot jūtama pasivitāte un bailes iesaistīties konflikta risināšanā, jo pašlaik ir dzirdamas tikai Francijas un Krievijas aktivitātes, bet ASV un Vācija ir pasīvas, kam tā nevajadzētu būt un valstīm būtu nepieciešams apvienoties kopīgā rīcībā. Turklāt, pēc Pabrika domām, Krievijas aktivitātes ir vērtējamas kā tādas, kas vērstas uz to, lai it kā palīdzētu, bet pēc tam par to paprasītu kaut ko pretī savās interesēs.
Pabriks ir pārliecināts, ka arī Latvija nevar neiesaistīties konflikta risināšanā, jo pretējā gadījumā šie cilvēki [teroristi] agrāk vai vēlāk var nonākt arī līdz mūsu valstij.