Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta plānošanas gaitā Bauskas novadā izdevies būtiski samazināt vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju skārumu, kā arī plānots vienā koridorā savienot dzelzceļu un Bauskas apvedceļu, aģentūrai LETA pastāstīja "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Vakar Bauskā notika "Rail Baltica" projekta ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās apmēram 70 Bauskas iedzīvotāji. Pirms sanāksmes iedzīvotāji izmantoja individuālo konsultāciju iespējas.
Balgalis stāstīja, ka pēdējā pusgada laikā darba grupā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem izstrādāts atbalstāmais "Rail Baltica" novietojums Bauskā - A alternatīvas variants. Šis risinājums skar vismazāk īpašumu un arī mazāk vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Risinājums plānots vienā transporta koridorā ar plānoto Bauskas apvedceļu.
Gala lēmumu par to, vai atbalstīt A alternatīvu, nākamā gada pavasarī pieņems pašvaldība.
Vakar uz sabiedrisko apspriešanu sanākušie iedzīvotāji vispirms noskaidrojuši, vai paredzētais risinājums skar to īpašumus. Tie cilvēki, kuru īpašumi atrodas plānotajā dzelzceļa zonā, runājuši ar speciālistiem - īpašumu ekspertiem un inženieriem. Bauskas iedzīvotāji interesējušies, kā dzelzceļa līnija izbūvēšanas gadījumā varēs piebraukt pie īpašumiem, kādi būs prettrokšņu pasākumi, kāda būs īpašumu atsavināšanas kārtība. Sanāksmes dalībnieki interesējušies par būvniecības procesa norisi.
Balgalis vērtēja, ka cilvēki kļuvuši informētāki par plānoto dzelzceļa līniju. Turklāt tagad salīdzinājumā ar sākotnējo informāciju ir precizēta informācija par plānoto transporta koridoru, tagad projekta īstenotāji var parādīt konkrētu 60 metru koridoru un var runāt individuāli ar cilvēkiem, kuru īpašumus tas skars.
"RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts atzina, ka no "emocionālā marta", kad pirmoreiz notika sabiedriskās apspriešanas, izdevies nonākt līdz "pragmatiskajam, praktiskajam novembrim".
Konkretizējot iespējamo dzelzceļa platības koridoru un augot iedzīvotāju zināšanām par projektu, samazinājusies arī Bauskas iedzīvotāju interese par tā apspriešanu - šoreiz sanākuši 70 cilvēku, bet iepriekš bija ieradušies aptuveni 400.
Sanākušie novada iedzīvotāji interesējušies par iespējamu Bauskas dzelzceļa staciju, taču Balgalis atzina, ka pirmais solis ir izveidot starptautisko dzelzceļa līniju un tad jau tālākā nākotnē var domāt par reģionāliem satiksmes risinājumiem.
Jau ziņots, ka no 11.novembra līdz 11.decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Šīs pašvaldības ir Salacgrīva, Limbaži, Sēja, Inčukalna, Ropaži, Garkalne, Stopiņi, Salaspils, Ķekava, Iecava, Bauska, Baldone, Mārupe, Olaines novads un Rīga.
Ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki - pilnsabiedrība "RB Latvija" un SIA "Estonian, Latvian&Lithuanian Environment".
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.