Ja šodien kādam bērnam būtu nepieciešama operācija dzīvības glābšanai un to vajadzētu veikt ārpus Latvijas, ārpus Eiropas Savienības, ģimenei neatliktu nevienas citas iespējas, kā lūgt līdzcilvēku atbalstu un ziedojumus.
Lai arī pēc gadījuma, kad Bērnu slimnīcas fonds lūdza visu Latviju palīdzēt mazajam Dāvim un saziedot operācijai Amerikā, drīz būs pagājis gads, risinājuma šādām krīzes situācijām, kurās uz spēles liktas bērna veselība un dzīvība, joprojām nav. Valdība budžeta apsvērumu dēļ noraidīja Veselības ministrijas piedāvājumu grozīt likumu un iekļaut valsts atbalstu operācijām vai citām veselības aprūpes manipulācijām ārzemēs.
Dāvi izglābj ziedojumi
Pagājušā gada decembrī visu Latviju pāršalca vēsts, ka smagi slimam puisēnam Dāvim no Jūrmalas ir nepieciešama operācija, taču to var veikt tikai Amerikas Savienotajās Valstīs. Vecāki jau bija saņēmuši Nacionālā veselības dienesta atteikumu apmaksāt šo operāciju, jo saskaņā ar likumu Latvija drīkst segt tikai tādas ārstēšanās izdevumus, kas tiek veikti Eiropas Savienībā, un ar nosacījumu, ka Latvijā attiecīgu operāciju nav iespējams izdarīt. Ne ģimenei, ne Bērnu slimnīcai nebija tik ievērojamas summas, lai Dāvi ārstētu ASV.
Bērnu slimnīcas fonds sāka ziedojumu vākšanas kampaņu, kuras rezultātā sabiedrība saziedoja 317 173 eiro, bet valsts piešķīra 100 000 eiro (tiesa, ne no veselības aprūpes budžeta, bet pēc valdības pārstāvju diskusijām no uzņēmuma Latvijas Valsts meži gada peļņas). Dāvis veiksmīgi tika operēts Filadelfijas bērnu slimnīcā ASV, atveseļojās Latvijā un jau no septembra apmeklē skolu. Tā kā zēna atveseļošanās noritēja straujāk, viņš ārvalstu klīnikā pavadīja mazāku laiku un kopumā operācijas izmaksas bija mazākas, atlikušo summu ASV klīnika atskaitīja atpakaļ Bērnu slimnīcas fondam. Šie līdzekļi tiek izmantoti operāciju izmaksu segšanai citiem smagi slimiem bērniem.
Piedāvāja risinājumu
Tobrīd valsts varas pārstāvjiem pēc ilgām diskusijām izdevās atrast 100 000 eiro, kurus novirzīt Dāvja ārstēšanai, taču visiem bija skaidrs, ka tādām situācijām – kad ir smagi slims bērns, bet nav nekādas sistēmas, kārtības, kā viņam palīdzēt – nevajadzētu atkārtoties. Tomēr – lai ir pagājis jau tikpat kā gads, konkrēta, apstiprināta risinājuma nav, tāpēc, visticamāk, ja Nacionālajā veselības dienestā vērstos ģimene, lūdzot segt ārstēšanās izmaksas ārpus Eiropas, viņiem nāktos atkal atteikt...
To Neatkarīgajai apstiprina dienestā: jā, Veselības ministrija (VM) virzīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredzēja iespēju valstij ierobežotā apmērā atsevišķos gadījumos apmaksāt pacientiem ārstēšanos ārpus ES, taču šie grozījumi netika apstiprināti, jo nebija tiem nepieciešamā finansiālā seguma valsts budžetā. Kādu tad risinājumu VM bija izdomājusi? Tā piedāvāja izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas paredz iespēju Nacionālajam veselības dienestam pieņemt lēmumu, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu 50 procentu apmērā no izvēlētā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja izmaksu aprēķinā norādītajām pakalpojuma izmaksām. Vienlaikus ministrija piedāvāja noteikt, ka maksimālā summa, kāda varētu tikt piešķirta, ir ne vairāk kā 150 tūkstoši eiro. Jaunā kārtība attiektos tikai uz bērniem. Iesniedzot savu priekšlikumu valdībā, VM norādīja, ka budžeta programmas Ārstniecība ietvaros nav brīvu, nesadalītu līdzekļu, ko varētu novirzīt gadījumiem, kad veselības aprūpes pakalpojumu var nodrošināt tikai ārpus Eiropas Savienības. Tā kā šādos gadījumos samaksa jāveic pirms pakalpojuma saņemšanas vai jāsniedz garantijas vēstule par pakalpojuma apmaksu, normas ieviešanai VM rosināja paredzēt līdzekļus no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Kāpēc noraidīja?
Izpētot tās dienas valdības sēdes ierakstu un protokolu, jāsecina, ka pareizais vārds jautājuma par bērnu ārstēšanos ārpus Eiropas izskatīšanā ir zināma vienaldzība, jo kopā ar VM piedāvājumu smagi slimo bērnu situācijas risināšanai valdībai jāapstiprina arī citi veselības jomas noteikumi, kas ir tajā pašā paketē, un, lai ar diskusijām – ir vai nav pareizi norādīts finansējuma avots bērnu ārstēšanai – neaizkavētu sēdes darbu, tas vienkārši tiek atlikts.
Valdības sēdē izskanēja informācija, ka pret šo rosināto kārtību ir Finanšu ministrija – tā nepiekrīt, ka situācijā, ja kādam bērnam būs nepieciešama palīdzība, finanses jāmeklē fondā neparedzētiem gadījumiem. Veselības nozarei ir savs budžets – nākamgad ap 751 miljonu eiro, no kura tad arī varētu piešķirt naudu šādām krīzes situācijām. Savukārt VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa oponē: no sava pamatbudžeta rezervēt nevaram, jo tad automātiski jāsamazina citu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Lēmumu atliekot un atgādinot, ka sabiedrībai apsolīts risinājums, valdības vadītāja Laimdota Straujuma rosināja, lai ministrijas turpina diskusijas.
VM speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai atzīst, ka pašlaik diskusijas ne pie kāda cita risinājuma novedušas nav un nav iezīmējies arī nekāds cits naudas avots. Uz jautājumu, ko VM darītu, ja būtu Dāvja gadījumam līdzīga situācija, viņš atbild: VM lūgtu valdībai piešķirt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem. VM bija izrēķinājusi, ka gadā varētu būt divi trīs šādi palīdzības lūgumi un tam vajadzētu rezervēt 450 000 eiro.
Pārsteigta par to, ka valdība nav pieņēmusi ne šo VM risinājumu, ne arī vienojusies par kādu citu, ir Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. To viņa uzzina no Neatkarīgās un pirmajā mirklī nespēj pat tam noticēt. Brīdī, kad VM iepazīstināja sabiedrību ar saviem plāniem, šķitis, ka valdība to arī akceptēs, jo galvenais ir paredzēt, ka bērniem ir tiesības saņemt atbalstu no valsts veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās (pat ja tie ir 50 procenti no ārstēšanās izmaksām un pārējo jāspēj savākt ziedojumos...). Līdzīgā neizpratnē ir ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta: «Es domāju, Latvijas sabiedrība ir pelnījusi, ka tai dotos solījumus tur.».