Rūpju ziema deguna galā
Neapmierinātība ar valdību augustā bija galvenā, kas pasliktināja Latvijas iedzīvotāju kopējo noskaņojumu.
Augusta otrajā pusē tika veikts pēc skaita jau 83. valsts iedzīvotāju noskaņojuma mērījums ar firmas zīmi DNB Latvijas barometrs. Tas nozīmē, ka jautājumu saraksts palicis viens un tas pats jau septiņus gadus, bet mainās tas tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kuri reizi mēnesī uz šiem jautājumiem atbild. Aptaujāto cilvēku jaunākā atbilžu kopuma lielā līdzība ar pavisam citu cilvēku sniegtajām atbildēm pirms mēneša, diviem mēnešiem utt. vairāku gadu laikā ir pārliecinošs arguments pētījumu izpildošās firmas SKDS datu ticamībai. Patiešām, nav Latvijā ne šogad, ne vēl gadus iepriekš noticis nekas tāds, kas pilnībā izmainītu sabiedrisko domu. Ja tā tiek atstāta savā vaļā, tad apvērsumi sabiedriskajā domā notiek tempā, kas samērojams ar paaudžu nomaiņu.
Konkrētās aptaujas jautājumu kopums ir vairāk vērsts uz cilvēku labklājības pašnovērtējumu, ko nevarēja nesatricināt pasaules ekonomiskā krīze 2008. gadā. Aptauja paguva sākties jau pirms krīzes un fiksēja cilvēku noskaņojuma pasliktināšanos par 10 – 20 – 30 punktiem 200 punktu skalā. Ap 2011. gadu noskaņojums atgriezās pirmskrīzes līmenī un svārstās tur līdz šai baltai dienai. Šā gada augustā ar –2 izteiktās kopējā noskaņojuma izmaiņas seko valdības darba vērtējuma –6 punktiem, kurus daļēji kompensējuši kopējo noskaņojumu uzlabojoši komponenti: augusts bija silts, atvaļinājuma naudas tika saņemtas un tērētas daudz patīkamākos veidos, nekā apkures rēķinu apmaksa; bērnu palaišanai uz skolu nepieciešamo mantu gādāšanu daudzi cilvēki bija atlikuši uz brīdi pēc 28. augusta, kad aptaujas datu vākšana tika pabeigta.
Jāuzsver atkal un atkal, ka šie –2 vai –6 punkti ir rādītāju pēdējā virzība, salīdzinot jūlija un augusta rādītājus, kas vienmēr jeb principiāli atrodas skalas +100 līdz –100 negatīvajā pusē. Konkrētie –2 iegūti, atņemot no augusta –17 jūlija –15. Laimdotas Straujumas vadītās valdības darba vērtējuma indekss ir nokrities no –28 jūlijā līdz –34 augustā, bet tik un tā paliek virs vērtējuma Ivara Godmaņa valdībai, kurai bija izdevība dot pirmos atskaites punktus un priekšstatus par to, kā vispār DNB Latvijas barometra skalā var izpausties Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valdību un norisēm valstī. Ir ļoti maz parametru, kuros tā var izpausties skalas pozitīvo punktu sadaļā.
Viens no galvenajiem nosacījumiem vērtējumu stabilitātei, ko nodrošina īsu un garāku augšupejas periodu sekošana īsiem un garākiem krituma periodiem vai otrādi, ir aptaujāto cilvēku kopuma nomaiņa nebūt ne nejaušā veidā. Proti, no varbūtības tikt aptaujātiem izkrīt tie, kuri Latviju pamet. Gan jau viņu vidū ir arī dzimušie optimisti, kurus doties pasaulē dzinusi pārliecība, ka viņiem visas jūras līdz ceļiem, bet vairāk gan aizbraukšanu stimulēja kritiska attieksme pret Latvijā notiekošo, kas pazeminātu DNB Latvijas barometra rādītājus, ja šī attieksme nepazustu no Latvijas līdz ar cilvēkiem.
Tā nevar turpināties bezgalīgi ilgi, ka cilvēki aizbrauc, aizbrauc un aizbrauc, bet valstī viss paliek, paliek un paliek pa vecam. Kaut kad ir jāsākas pārmaiņām, kas atkal daudziem būs nepatīkamas, bet būtu par daudz prasīt no sabiedriskās domas rādītājiem, lai tie apstiprinātu vai noliegtu, ka tieši šā gada augustā Latvija sasniegusi fundamentāla pagrieziena punktu savā vēsturē.
Viedokļi
Arnis Kaktiņš, aptauju firmas SKDS direktors:
– Sabiedriskā doma pēdējo triju gadu laikā ir iestrēgusi starp vienām un tām pašām vērtībām DNB Latvijas barometra skalā. Saeimas vēlēšanas notiek, valdības nāk un iet, bet šajā skalā tas viss projicējas kā izmaiņas par vienu, diviem vai trijiem punktiem uz augšu un tūlīt atkal uz leju. Tieši tas pats sakāms par tēmām, ko pati sabiedriskā doma izvirza sev priekšplānā. Tagad jau pāris mēnešus visiem bēgļi un bēgļi katrā vārda galā, tāpat kā iepriekš šo vietu aizņēma Ukraina vai Ukraina ar Krieviju, bet arī šo vārdu nomaiņas sabiedriskās domas raksturojumus nekur tālu neaizbīdīja. Personīgi es starp daudziem rādītājiem izceļu cilvēku viedokli par to, cik grūti atrast Latvijā labu darbu. Te parādās bailes, kas, no vienas puses, piesien cilvēkus jebkurai kaut cik ciešamai darbavietai, bet, no otras puses, turpina barot emigrāciju.
Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:
– Kopējā noskaņojuma indekss ir audzis par desmit punktiem piecos gados. Tā kā ar to esam nonākuši uz –15 punktu līmeņa, tad ar šādu tempu varētu sagaidīt, ka noskaņojums kļūs neitrāls aptuveni septiņos līdz desmit gados. Iespējams, ka tas atbilst Latvijai iespējamam normālas ekonomiskas izaugsmes tempam. Tas nu ir skaidrs, ka nekāds pirms dažiem gadiem sludinātais ekonomiskais izrāviens nav noticis. Ekonomikas stāvokļa attīstības indekss uzrāda sarukumu iedzīvotāju ticībai, ka nākamais gads kopumā būs labāks nekā šis gads. Tas gan neattiecas uz uzskatiem par katra individuālajiem ienākumiem, kuru prognozes turpina būt samērā pozitīvas. Vispozitīvāko izaugsmi parāda attieksme pret to, vai Latvija kopumā attīstās pareizajā vai nepareizajā virzienā, kur novērojama konstanta pozitīva dinamika kopš 2009. gada sākuma.