Protestu nebūs, piedāvās risinājumus

© F64

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) nolēmusi nevis rīkot visas Latvijas pensionāru protesta akciju – sapulci, bet sagatavot un iesniegt Saeimā konkrētus priekšlikumus pensionāru dzīves uzlabošanai. Viens no pirmajiem priekšlikumiem būs grozījumi pensiju likumā, lai pensiju palielinātā apmērā indeksētu tiem pensionāriem, kuru darba stāžs ir vairāk nekā 30 gadu, apliecina Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Andris Siliņš.

Pirmdien LPF pulcējās uz domes sēdi, lai lemtu par iespējamiem protesta pasākumiem, piemēram, Latvijas pensionāru sapulci, kāda notika arī pērn Rīgā. Tomēr pašlaik izlemts akcijas nerīkot, bet turpināt darbu pie konkrētiem priekšlikumiem. Tāpēc domes sēdē pensionāri tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, uzrunājot deputāti par iespējām mainīt pensiju likumu tā, lai pensiju indeksācija būtu nozīmīgāka, kā arī dotu lielāku pienesumu tieši pensionāriem, kuri ilgāk strādājuši.

Lielāka indeksācija – nākamgad

Pensionāru federācija Saeimā iesniedza ap 70 000 pensionāru parakstu, aicinot pieņemt svarīgus lēmumus. Viena no prasībām bija jau šajā rudens indeksācijā izmantot kārtību, kas dotu lielāku pensiju pārrēķinu, proti, 25 procentu algu pieauguma indeksa vietā izmantot 50 procentus. Valdība šādu Labklājības ministrijas priekšlikumu jau bija noraidījusi, to noraidīja arī Saeima, lemjot par izmaiņām pensiju likumā. Neraugoties uz politiskā atbalsta trūkumu šai iniciatīvai, pensionāri tomēr vāca parakstus un iesniedza prasību Saeimā, kur, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, pamatoja idejas nepieciešamību. Šogad pensiju indeksācija notiks, taču ne palielinātā apmērā, proti, ņemot vērā inflācijas rādītāju un 25 procentus no algas pieauguma.

Otra prasība bija pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas. Neatkarīgā rakstīja, ka saskaņā ar valdības sēdes par budžetu lēmumu pensijas tomēr plānots pārrēķināt atbilstoši tam, kā sākotnēji plānoja Labklājības ministrija un kam nākamgad no budžeta nepieciešami 4,2 miljoni eiro. Atbilstoši šim lēmumam nākamgad pārrēķinās pensijas, kuras piešķirtas vai aprēķinātas 2010. gadā. Labklājības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijai iekļaušanai likumā Par valsts budžetu 2016. gadam pensiju pārrēķināšanas kārtību pensijām, Neatkarīgajai apstiprināja ministrijā. Taču lēmums vēl esot jāpieņem Saeimai.

Runāt atklāti

Pensionāru federācijas vadītājs A. Siliņš norāda, ka federācijas valde ir pieņēmusi arī paziņojumu, kurā aicina valdību atklāti runāt par valstī pastāvošajām problēmām un izskaidrot iedzīvotājiem, kāpēc veidojas situācija: jau pāris gadu Latvija «svin» veiksmes stāstu, ir ekonomikas pieaugums, kāpj arī vidējā darba alga, bet pensionāru sasāpējušām problēmām risinājuma nav? Šāds viedoklis dominēja arī piketā pie Saeimas augusta beigās, kur pensionāri pauda neizpratni, kāpēc Latvijai jāpalīdz grieķu pensionāriem, kuru minimālā pensija ir četras reizes augstāka nekā Latvijas vidējā pensija. Pensionāri bija arī sazīmējuši plakātus, kur Latvijas pensionārs ubago, bet Grieķijas seniori dzer vīnu un smēķē cigārus. A. Siliņš pieļauj, ka pensionāriem ciešāka sadarbība jāveido arī ar citām politiskajām partijām, piemēram, Vienotību, lai saņemtu skaidras atbildes uz visiem jautājumiem.

Vai būs kas senioru veselībai?

Visticamāk, tuvākajā laikā neizdosies atrisināt vēl vienu pensionāru prasību – ieviest speciālu veselības apdrošināšanu tieši senioriem. Mazo pensiju dēļ daudzi vecie cilvēki nevar atļauties ne speciālistu konsultācijas, ne izmeklējumus, ne zāles, un senioru gadījumā daudzas veselības problēmas jārisina nekavējoties. Nokļūstot slimnīcā, pensionāri nevar pēcāk norēķināties par ārstēšanu. A. Siliņš stāsta, ka izskanējusi ideja finansējumu šādai veselības aprūpei iegūt no tā sauktā solidaritātes nodokļa, taču lēmums tiks pieņemts saistībā ar nākamā gada budžetu. Tomēr, zinot valsts vajadzības, A. Siliņš neprognozē, ka šis jautājums risināsies ātri un vienkārši.

Svarīgākais