Šodien finanšu ministra Eināra Repšes vadībā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēde, kurā tāpat kā iepriekšējā sēdē piedalījās arī „Sabiedrība par atklātību – Delna”. Kultūras ministrija (KM) padomi iepazīstināja ar iesniegtajiem priekšlikumiem projekta īstenošanas turpmākajai stratēģijai, piedāvājot divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem – 2012.gada novembris un 2014.gada 1.ceturksnis.
Padome uzklausīja sniegto informāciju, uzdodot KM izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā detalizētus scenārijus abu priekšlikumu īstenošanai. Gala lēmumu par LNB ēkas būvdarbu pabeigšanas termiņiem un stratēģiju pieņems valdība.
Šodienas sēdē pirmo reizi apspriešanai tika piedāvāti kompleksi LNB projekta īstenošanas risinājumu varianti, kas ietver visus projekta posmus līdz LNB darbības uzsākšanai jaunajā ēkā.
Pirmais jeb ekonomiskais scenārijs paredz projektu īstenot līdz 2012. gada 18. novembrim, nodrošinot ievērojamu projekta īstenošanas kopējo izmaksu ekonomiju. Īstenojot šo variantu tiek maksimāli izmantota šā brīža situācija būvniecības tirgū, kad izmaksas darbaspēkam, materiāliem un mehānismiem turpina samazināties. Tādējādi šis ir vērtējams kā valstij un nodokļu maksātājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākais variants, kas nodrošina projekta realizāciju LNB projekta īstenošanas likumā noteiktajos termiņos.
Padomei tika norādīts arī, ka ekonomiskā scenārija īstenošana dod iespēju LNB ēkas darbību uzsākt 2013.gada 4. ceturksnī, nodrošinot Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014.gadā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā pienācīgu pārstāvniecību.
Otrais jeb ilgstošās realizācijas scenārijs analizē variantu, ja LNB ēkas būvniecības termiņš tiktu pagarināts līdz 2014. gada pirmajam ceturksnim. Termiņa paildzināšana vienlaikus arī sadārdzinātu LNB projekta īstenošanu pat līdz 17,3 milj. latu, neskaitot nākotnes inflācijas riskus. Šādā gadījumā tiktu samazināta šobrīd būvizmaksu indeksācijas (deflācijas) rezultātā radusies labvēlīgā ietekme uz līguma cenu, tādējādi tas vērtējams kā valstij un nodokļu maksātājiem ekonomiski neizdevīgs risinājums. Turklāt būtu nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā, pagarinot likumā noteikto LNB projekta īstenošanas termiņu, un LNB ēkas darbība labākajā gadījumā tiktu uzsāka tikai 2014.gada 4. ceturksnī, līdz ar to nebūs pilnvērtīgi nodrošināta Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014.gadā pārstāvniecība.