Prokurori negrib atzīt trūkumus
Tā sauktajā Lemberga prāvā prokurori vakar pauda savu viedokli, kāpēc tiesai nebūtu jāapmierina apsūdzēto un viņu aizstāvju pieteikti 19 lūgumi.
No prokuroru teiktā varēja saprast – ir pilnīgi pamatotas lūgumu pieteicēju bažas, ka liels daudzums dažādu dokumentu un citu materiālu, kas varētu būt noderīgi aizstāvības pozīcijas veidošanai, šobrīd ir noslepenots tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā vai arī kādu citu iemeslu dēļ nav pievienots lietas materiāliem.
Tāpat no prokuroru paustā viedokļa varēja secināt, ka dažādi dokumenti tiešām bez noteiktas sistēmas ir izsvaidīti pa krimināllietas 146 biezajiem sējumiem, kas būtiski apgrūtina (varbūt pavisam liedz) aizstāvības pozīcijas veidošanu.
No prokuroru viedokļa varēja arī izsecināt, ka pilnīgi pamatots ir daudzu juristu paustais, ka pirms dažiem gadiem spēkā stājušais jaunais Kriminālprocesa likums (KPL) apsūdzētāju un aizstāvības puses nostāda nelīdztiesīgās pozīcijās un ka KPL šobrīd tiešām ir ļoti pateicīgs instruments krimināllietu fabricēšanā, tostarp politiskās interesēs. Piemēram, prokurors Jānis Ilsteris uzsvēra, ka KPL nemaz nenosaka, kādā kārtībā materiāli izvietojami krimināllietas sējumos, un prokuroriem likums neprasa skaidrot, kur kāds dokuments atrodams un kurā lapā kas atrodas. Bet, ja kāds apsūdzētais kādu materiālu nevar atrast, tad vainīgi ir viņa advokāti. Šo domas konstrukciju J. Ilsteris apliecināja ar konkrētu piemēru, it kā atspēkojot Ventspils mēra sūdzību par to, ka kādā krimināllietas sējumā ir norāde, ka tur ievietotam dokumentam jābūt vairākiem pielikumiem, tomēr paši pielikumi nav atrodami. J. Ilsteris norādīja – šie pielikumi taču ir atrodami pavisam citā sējumā, bet, ja advokāti nespēj tos atrast, tad paši ir vainīgi. Tāpat J. Ilsteris uzsvēra, ka likums neprasot, lai krimināllietai pievienotu visus izmeklēšanas materiālus; likums prasot pievienot tikai tos materiālus, uz kuriem pamatojas apsūdzība.
Tomēr visinteresantākais bija tas, ka par galveno aizstāvības puses lūgumu – atgriezt krimināllietu atpakaļ amatā augstākam prokuroram daudzo trūkumu novēršanai – prokurori J. Ilsteris un Aivis Zalužinskis izteica atšķirīgu viedokli, kāpēc šāds lūgums būtu noraidāms. Proti, J. Ilsteris teica, ka šajā kriminālprocesa stadijā nemaz nevar krimināllietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai trūkumu novēršanai. Turpretī A. Zalužinskis neuzskata, ka šobrīd vairs nav iespējams nosūtīt lietu atpakaļ uz prokuratūru. Pēc viņa domām, nav pietiekami aizstāvības puses argumenti par to, kāpēc krimināllieta būtu atgriežama prokuratūrā trūkumu novēršanai.
Lai gan tiesa jau iepriekš bija nolēmusi, ka A. Lemberga advokāts no Šveices Rolfs Herters šajā procesā vairs nav pratināms kā liecinieks, jo noslēdzis līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu savam klientam, prokurors J. Ilsteris atkal aktualizēja jautājumu par šā advokāta nopratināšanu liecinieka statusā.
Prokurors Juris Juriss pauda viedokli, ka ir noraidāms arī advokāta Jāņa Rozenberga lūgums, lai krimināllietai tiktu pievienoti tikai tādi dokumenti, kas ir legalizēti (apostilizēti). Pēc viņa domām, katra pierādījuma (tostarp dokumenta) ticamība tiks vērtēta vēlākā tiesvedības stadijā un pierādījuma spēks ir arī informācijai, kas ir ietverta pat tādā dokumentā, kas nav apstiprināts. Savukārt A. Lembergs pauda savu viedokli, kāpēc prokurori negrib, lai visi dokumenti tiktu pienācīgi legalizēti. Proti, daudzi dokumenti par ārvalstu kompānijām, kurus prokuratūrai iesniedzis liecinieks Rūdolfs Meroni, varētu būt viltoti un safabricēti vai pat sastādīti ar atpakaļejošu datumu pat piecus gadus vēlāk.
Iepriekšējā tiesas sēdē aizstāvības puse atgādināja kādu plašai sabiedrībai labi zināmu Latvijas nesenās vēstures faktu. Proti, no 1999. gada novembra līdz 2005. gada novembrim, kad Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā, prokuratūrā tika veiktas neskaitāmas pārbaudes par A. Lemberga un dažu citu amatpersonu darbībām. Šīs pārbaudes tika sāktas, kad kāds no politiķiem (lielākoties tie bija saistīti ar uzņēmēju Aināru Gulbi) vai laikraksta Diena žurnālistiem (piemēram, reportiere Inta Lase) iesniedza prokuratūrai kādu dokumentu. Šo notikumu laikabiedriem, protams, nebija grūti uzminēt, kādu politisku vai ekonomisku ķīviņu dēļ tolaik šie dokumenti noplūda pie ieinteresētājiem politiķiem vai laikrakstiem. Tomēr visos gadījumos Ģenerālprokuratūra veica pārbaudes, un šajā sakarā tika pieņemti arī vairāki procesuāli lēmumi par krimināllietu neierosināšanu. Tagad aizstāvības puse lūdz, lai tiesa izprasa šos materiālus no prokuratūras, jo šobrīd tiesai pievienoti tikai daži šā prokuratūras sešus gadus ilgā darba augļi. Protams, tie, kuri palīdz apsūdzības uzturēšanai. Atkal minot atšķirīgus argumentus, prokurori J. Ilsteris un A. Zalužinskis pauda viedokli, ka šis aizstāvības puses lūgums būtu noraidāms.
Karstas debates ieilga līdz vēlam vakaram. Emocijas atkal sita augstu vilni; bira savstarpēji apvainojumi apzinātā tiesas maldināšanā un nekompetencē, par ko informēsim turpmāk.