Straujuma uz Dreimanes vietu jau noskatījusi citu kandidātu

© f64

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uz Valsts kancelejas vadītāja vietu jau noskatījusi kādu ministrijas valsts sekretāru, lai gan vēl neesot nolemts vai amata kandidāts tiks atlasīts konkursa kārtībā, vai arī kāda valsts pārvaldē strādājoša amatpersona tiks rotēta.

Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" Straujuma neslēpa, ka uz Valsts kancelejas vadītāja amatu varētu rotēt kādu no ministrijas valsts sekretāriem. Uz jautājumu, vai kāds ir jau noskatīts, viņa atbildēja, ka tuvākajā laikā plānots šo jautājumu pārrunāt ar vienu valsts sekretāru, bet tā vārdu neatklāja.

Jau ziņots, ka vakar Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane iesniegusi atlūgumu.

Dreimane amatu plāno pamest ar 12.jūniju.

Skaidrojot savu lēmumu par atkāpšanos no amata, Dreimane norāda, ka prioritāte ir Valsts kancelejas darba atgriešanās ierastajā ritmā pēc iespējas ātrāk. "Abpusēja uzticēšanās starp iestādes vadītāju un premjeru tam ir obligāts priekšnosacījums," uzsver Dreimane.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ar izpratni un respektu pieņem Dreimanes lēmumu, aģentūrai LETA norādīja premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs Dreimanei anulēja pielaidi valsts noslēpumam. Šo lēmumu viņa pārsūdzēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš to noraidīja. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan pēc pielaides anulēšanas, gan pēc pārsūdzības noraidīšanas uzsvēra, ka Dreimane bez pielaides valsts noslēpumam darbu šajā amatā nevar turpināt.

Dreimanei tika piedāvāta rotācija uz citu amatu Kultūras ministrijā, taču viņa no tā atteicās.

Dreimane valsts pārvaldē strādā gandrīz 20 gadus, sākot kā vecākā referente Izglītības un zinātnes ministrijā, vēlāk Valsts kancelejā un turpinot karjeras attīstību gan kā juriskonsulte, Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece un direktore no 2011.gada. Dreimane ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē konstitucionālo tiesību jomā.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais