Pensionāri sola tuvākajā laikā rīkot ļoti skaļas protesta akcijas, lai pievērstu uzmanību zemajām pensijām, šodien Latvijas Radio raidījumā "Aktuālais temats" teica Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.
Nākamnedēļ notiks LPF 10.kongress, kurā vairāk nekā 100 pensionāru organizācijas varētu pieņemt lēmumu par plašu protestu rīkošanu. "Es neizslēdzu, ka šoreiz tas troksnis būs daudz lielāks nekā iepriekšējās reizes," brīdināja Siliņš.
Viņš vērsa uzmanību, ka pensionāru situācija ir ļoti nopietna. Turklāt pensionāri dzīvo sava mūža otro pusi un gaidīt uz valdības lēmumu par pensiju lielāku indeksāciju nav vēlams. Valstī ir aptuveni 70% pensionāru, kuri dzīvo uz nabadzības riska robežas, un šīs situācija turpina pasliktināties. Līdzšinējās pensiju indeksācijas dzīves dārdzības pieaugumu nav novērsušas, uzsvēra LPF vadītājs.
Pensionāri arī vairs neesot gatavi uz kādu solidarizāciju, īpaši, ja sociālajā budžetā ir 370 miljonu eiro pārpalikums, kas esot pietiekami, lai risinātu jautājumus par pensiju palielināšanu.
Tikmēr Finanšu ministrijas eksperts Nils Sakss uzsvēra, ka patlaban nav vēlama "deķa vilkšana" katram uz savu pusi. Teorētiski jau varot piešķirt nekavējoties līdzekļus pensiju indeksācijai, tomēr tas nozīmē, ka citas ministrijas tiks nostādītas fakta priekšā. "Tā ir mežonīga cīņa par naudu, zinot, ka saistībā ar nākamā gada budžetu būs jāpieņem sarežģīti lēmumi," pauda Sakss.
Ministrija tomēr rosina, ka jautājumi par pensiju indeksāciju tiek skatīti laikā, kad tiek diskutēts par nākamā gada valsts budžetu. Esot jārēķinās, ka šogad ekonomiskā izaugsme nav tik strauja, kā iepriekš prognozēts, kas nozīmē, ka nākamā gada budžetā būs nepieciešams veikt konsolidāciju. Tāpēc patlaban pieņemt šādus lēmumus, kas prasa lielus finanšu ieguldījumus, nebūtu pareizi, skaidroja ministrijas pārstāvis.
Vienlaikus gan ministrija atbalsta, ka pensionāriem pensijas ir jāindeksē atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam. Tomēr budžets ir jāskata kopumā, neatraujot sociālo budžetu no valsts pamatbudžeta un pašvaldību budžeta. Tas nozīmē, ka sociālā budžeta pārpalikumu 0,4% apmērā patlaban nebūtu vēlams iztērēt. Tas arī var novest pie budžeta deficīta palielināšanas, kas draud ar soda sankcijām Latvijai.
Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām" paredz turpmāk izslēgt iespēju pensiju aprēķināšanā piemērot negatīvus kapitāla indeksus, šādi novēršot iespējamas negatīvas sekas nākotnes pensionāriem.
Kā skaidro LM, pensijas apmēru ietekmē no konkrētas personas atkarīgi apstākļi, proti, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensionēšanās vecums, kā arī no iedzīvotāja neatkarīgs rādītājs - iepriekšējā gada kapitāla indekss, kas katru gadu mainās un pensijas aprēķināšanā tiek piemērots tikai vienu reizi.
Vecuma pensijas aprēķināšanā izmanto kapitāla indeksus par iepriekšējiem gadiem līdz pensijas piešķiršanas gadam. Ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus attiecīgajos gados ir ietekmējis negatīvi. LM uzsver, ka, lai novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību, nepieciešams novērst, ka pensijas kapitāla apmērs ir tik ļoti atkarīgs no kapitāla indeksa. Tādēļ izstrādātie grozījumi paredz, ka turpmāk šis indekss pensiju aprēķinā nedrīkstēs būt mazāks par skaitli "1".
Tāpat atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam grozījumi paredz pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību personām, kuras pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.
Vienlaikus likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas paredz laikposmā līdz 2018.gadam veikt pensiju pārrēķināšanu - pārskatīt pensijas apmēru tām personām, kurām, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā negatīvi kapitāla indeksi. Tomēr starpība par iepriekšējo periodu, kad pensija aprēķināta, ņemot vērā negatīvus kapitāla indeksus, netiks izmaksāta.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem uz šā gada 1.janvāri negatīvie pensijas kapitāla indeksi pensiju aprēķinā ņemti vērā 106 526 personām, no kurām 95 850 personas ir vecuma pensijas saņēmējas, 9729 personas ir apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējas, bet 947 personas ir izdienas pensijas saņēmējas.