Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība

Apsardzes pārstāvjiem bija iespēja parakstīties, lai atceltu resertifikācijas nepieciešamību ik pēc pieciem gadiem © Aivars ĶESTERIS, Ventas Balss

Latvijā apsardzes nozarē strādā vairāk nekā 17 000 cilvēku. Viņu misija ir aizsargāt citu intereses, taču nu arī viņiem pašiem būs savs aizstāvis – arodbiedrība.

Darba likuma 110. panta 1. punkts nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Apsardzes nozares darbinieki aptuveni sešus gadus bija bez savas arodbiedrības. Tagad tāda ir izveidota, un Ventspilī aizvadītajā piektdienā notika Apsardzes darbinieku arodbiedrības (ADB) pirmā sanāksme, uz kuru bija aicināti nozares darbinieki no visas Kurzemes. Ventspilī izveidota ADB Kurzemes reģionālā nodaļa.

ADB valdes priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs sanāksmē sanākušos informēja, ka ADB plāno strādāt ar mūsdienīgām metodēm. Organizācija neplāno rīkot streikus, piketus un tamlīdzīgus skaļus pasākumus, jo zināms, ka šādas metodes neiedarbojoties. Svarīgāk ir aktīvi darboties dažādās atbildīgās komisijās un komitejās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu. Tāpat viņš akcentēja, ka ADB neprasīs arodbiedrības maksu. Gan organizācijas vadība, gan piesaistītais jurists strādā brīvprātīgi, bez maksas.

Arodbiedrībai ir vairāki mērķi. Tostarp plānots panākt, lai apsardzes darbiniekiem būtu obligāta veselības apdrošināšana, jo šis darbs ir saistīts ar lielu risku, taču reti kura firma savus darbiniekus apdrošina. Šāda norma būtu jānosaka ar likumu, nevis jāatstāj katra darba devēja izvēlē. Tāpat ir jāsakārto sertifikācijas process. ADB Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs, SIA Sardze priekšnieks Ervīns Līcis pasākumā minēja piemēru, ka šā gada pirmo četru mēnešu laikā sertifikācijas eksāmena jautājumi tikuši mainīti astoņas reizes. Kursos mācās vienus jautājumus, aizbrauc uz eksāmenu – bet tur jau priekšā citi. Ir pat bijuši kuriozi, ka uz vienu un to pašu jautājumu vienā eksāmenā pareiza atbilde bijusi noliedzoša, bet nākamajā reizē jau apstiprinoša. Tāpat ir nepareizi, ka ik pēc pieciem gadiem apsardzē strādājošajiem ir jākārto sertifikācija no jauna, lai arī pēc būtības viņu darba ikdienā nekas nav mainījies. Vēl viens no ADB darba uzdevumiem ir arī vidējās algas palielināšana apsardzes nozares darbiniekiem.

E. Līcis atklāj, ka pēc pirmās sanāksmes arodbiedrības Kurzemes reģionālajā nodaļā iestājās vairāk nekā 40 cilvēku. Kopumā Ventspilī apsardzes sertifikāts varētu būt 400 līdz 500 cilvēkiem, bet aktīvi šajā jomā darbojas vairāk nekā 300. Pārsvarā apsardzes darbinieki apsargā dažādas teritorijas. Apjomīgas apsargu vienības ir lielajiem ostas uzņēmumiem, tajā skaitā «Ventspils nafta» terminālam, Ventamonjakam, Ventbunkeram un citiem, arī Latvijas dzelzceļam. Daļa strādā mobilajās vienībās, izbraucot uz izsaukumu vietām. Ikdienā iedzīvotāji apsargus vairāk pamana lielveikalos, arī klubos un citās atpūtas vietās.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais