Nolikto atslēgu princips dzīvē vēl nav ieviests, taču bankām tas netraucē jau tagad prasīt lielāku iemaksu mājokļu iegādei.
Arī Otto ģimene no Ventspils teju palika bez savas ilgi lolotās mājas. Viss gan beidzies laimīgi, un ar tuvinieku palīdzību mājoklis tiks iegūts, tomēr kreņķi un klapatas piedzīvotas ne mazums.
Stāsts sākas ar to, ka divu bērnu ģimenītei dzīvoklis kļuvis par šauru, tāpēc meklētas iespējas tikt pie savas mājas, bankā ņemot kredītu. Mārīte stāsta, ka aptuveni piecus sešus gadus tikusi krāta nauda pirmajai iemaksai, viss ticis smalki izrēķināts, izplānots un izdomāts. Bankās noskaidrots, ka pirmajai iemaksai būs nepieciešami 15% no īpašuma vērtības, un nepieciešamo summu beidzot izdevies sakrāt. Jau gada sākumā tikusi aizrunāta māja, ko kāda būvfirma pārdošanai būvē par saviem līdzekļiem. Tika plānots, ka šā gada beigās tiks paņemts kredīts, kas ļaus ar būvniekiem noslēgt darījumu. Vasarā apstaigātas bankas un konstatēts, ka ģimene un tās ienākumi atbilst visām banku prasībām un ar kredīta piešķiršanu problēmas nebūšot.
Taču rudenī, kad visam bija jānotiek, ģimene nolikta fakta priekšā, ka 15% iemaksa vairs nav spēkā un nu bankas prasa 30%. Banku skaidrojums bija tāds, ka ir pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz visiem no jauna izsniegtajiem hipotekārajiem aizdevumiem piemērot nolikto atslēgu principu. Kaut arī paredzēts, ka grozījumi spēkā stāsies tikai ar nākamā gada martu, tomēr bankas jau savlaicīgi sākušas tam gatavoties un jau rudenī pacēlušas pirmās iemaksas lielumu, lai mazinātu savu risku. Mārīte piebilst, ka par likuma grozījumu viņi zināja, taču bijusi pārliecība, ka uz viņiem tas neattieksies, jo darījumam bija jānoslēdzas šā gada laikā – vēl pirms grozījumu stāšanās spēkā.
«Tajā brīdī visas mūsu cerības sagruva kā kāršu namiņš, jo tik liela nauda mums nebija sakrāta,» atminas Mārīte. Sāpīgākais bijis tas, ka ģimene jau visa gada garumā bija apradusi ar domu, ka gada beigās viņi tiks pašu izlolotajā mājā. Uz to ticis iets ilgstoši un mērķtiecīgi. Andris piemetina, ka aizrunātās mājas celtniecības laikā būvnieki izmainījuši projektu un uzklausījuši viņu vēlmes mājas apdarē. Turklāt tas viss noticis savstarpējas uzticības gaisotnē, būvnieki neprasīja ne drošības naudu, ne kādu citu garantiju. «Tas bija mutisks darījums, kas mūsdienās, kad visi uz visiem skatās ar aizdomām, ir patiešām fantastiski,» uzsver Mārīte. Tas ģimenei uzlika vēl lielāku atbildību, jo pievilt būvniekus arī nav gribējies. Tādēļ nolēmuši cīnīties, lai darījums tomēr notiktu. Tikuši aptaujāti tuvinieki, kas trūkstošo summu ģimenei aizdeva. «Ļoti jau negribējās aizņemties, jo parāds nav brālis,» saka Mārīte, taču esot liels prieks, ka grūtajā brīdī tuvinieki sadevās rokās un viņiem izpalīdzēja. Pretējā gadījumā no sapņa būtu jāatsakās.
Otto ģimene uzskata, ka valsts, pieņemot nolikto atslēgu principu, rīkojas pareizi un tas ir iedzīvotāju interesēs. Vienīgi žēl, ka bankas nav gatavas risināt šos jautājumus ar lielāku risku nekā līdz šim. Protams, kredīta ņēmēju līdzdalībai ar pirmo iemaksu ir jābūt, par to nav šaubu, taču tai jābūt samērīgai. Pretējā gadījumā jaunās ģimenes vairs nevarēs atļauties iegādāties mājokli.
Maksātnespējas likumā iekļautā nolikto atslēgu principa ieviešana paredz: ja cilvēks nespēj maksāt kredītu, viņš atdod ieķīlāto īpašumu bankai un atbrīvojas no visām parādsaistībām. Eksperti gan norāda, ka šie grozījumi nerisina ekonomiskās krīzes laikā kredītņēmējiem radītās problēmas, bet radīs tikai jaunas.