Iespēju par valsts līdzekļiem nodarbināt otro māsu izmanto vien 43% ģimenes ārstu

© F64

No 1359 ģimenes ārstiem iespēju par valsts līdzekļiem nodarbināt otro māsu izmanto vien 43%, aģentūra LETA uzzināja Veselības ministrijā (VM).

VM cer, ka ģimenes ārsti novērsīs organizatoriskos šķēršļus, kas neļauj izmantot šo iespēju, jo otrā māsa var atvieglot ārsta darbu un veicināt primārās veselības aprūpes pieejamību, otrajai māsai regulāri strādājot ar hroniskiem pacientiem un profilakses jautājumiem, norāda VM parlamentārā sekretāra vietniece Egita Pole.

Viņa skaidro, ka valsts budžetā ir paredzēta nauda otrās māsas algas segšanai. Ja tā netiek izmantota, finansējums tiek novirzīts citiem primārās aprūpes mērķiem.

Tikmēr Ģimenes ārstu asociācija uzskata, ka tiek ignorēts fakts, ka otrās māsas pieņemšana nozīmē ne tikai darba samaksas izdevumus, bet arī darba vietas, telpas un rīku, kā arī saimnieciskos un administratīvos izdevumus, kas prasa ieguldīt papildus būtiskus finanšu resursus.

Savukārt VM komentē šo viedokli, norādot, ka otrā māsa ir papildu resurss prakses labāka darba organizācijai un labākai pacientu aprūpei, nevis apgrūtinājums vai finansiāls slogs.

LETA jau ziņoja, ka 2012.gada nogalē Veselības ministrija (VM) un ģimenes ārsti vienojās, ka māsai vai ārsta palīgam netiks prasīta atsevišķa darba telpa - iepriekš šāda prasība bija paredzēta ar 2015.gadu.

Latvijā

Ādaži, Mārupe, Liepāja un citas pilsētas plaukst un zeļ, kamēr Rīga cīnās ar iedzīvotāju aizplūšanu, stāvvietu problēmām un tukšām ielām. Kāpēc galvaspilsēta atpaliek? Vai pie vainas ir kļūdas pilsētplānošanā, birokrātija, vai arī trūkst drosmīgas vīzijas? Māris Sprindžuks atklāti stāsta par Rīgas lejupslīdes cēloņiem un to, kā pārtraukt iedzīvotāju bēgšanu no pilsētas.

Svarīgākais