Uz Vāciju devušies divi Zolitūdes traģēdijā cietušie ugunsdzēsēji
Ja Zolitūdes traģēdijā cietušajiem būs pretenzijas par Latvijā saņemto medicīnisko palīdzību un rehabilitāciju, ja viņi uzskata, ka ārstēšanās laikā aprūpe bijusi nepietiekama, tad viņiem ir iespēja vērsties Veselības inspekcijā vai Ārstniecības riska fondā. Vai tā rīkosies kāds no tiem, kuri pašlaik ārstējas Vācijā? Iespējams.
Veselības inspekcijā vai Ārstniecības riska fondā izvērtēs, vai medicīniskā palīdzība un rehabilitācija Latvijā bijusi pietiekama, vai pacientu pretenzijas ir pamatotas un vai viņiem ir tiesības uz atlīdzību. Tāpat kā pašlaik viņiem ir tiesības uz emocijām un savu viedokli par to, vai aprūpe bijusi pietiekama un mediķu attieksme – profesionāla.
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte skaidro, ka pēc tam, kad Zolitūdes traģēdijā cietušajam Latvijā ir sniegta atbilstoša palīdzība un valsts noteiktā rehabilitācija, viņam ir tiesības veselības aprūpi turpināt. Arī ārzemēs. Ar piebildi – ja ir attiecīgs pamatojums, atbilstoša medicīniskā dokumentācija, ģimenes ārsta atzinums, attiecīgs piedāvājums un finansējums.
Piemēram, uz Vāciju nogādātajiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bija ģimenes ārsta norīkojums un atzinums, ka nepieciešams turpināt rehabilitāciju. Viņi ārstēties brauca par mērķziedojumos savāktu naudu – konkrēti viņiem un konkrētam mērķim paredzētu. Labklājības departaments bija informēts par šādu iespēju, tāpat kā slimnīcas Rīgā, norāda Labklājības departamentā. Cietušo iesniegumus izvērtē, izskata medicīniskos dokumentus, uzsver I. Kondrāte. Tāpat kā pārbauda arī palīdzības piedāvātāju, lai nenotiek tā, ka par cietušo uzdodas viltvārdis, bet kāda klīnika vairs vai vispār nepastāv. «Mēs esam kā papildu siets, es tikos ar katru, kurš piedāvāja palīdzību. Izskatījām arī šo cilvēku iesniegumus un novirzījām tos pie finansētāja. Konkrētajos gadījumos finansēja baznīca un banka. Šie cilvēki pēc atgriešanās, pilnīgi iespējams, savas pretenzijas sniegs Ārstniecības riska fondā vai Veselības inspekcijā. Bet to, kā rīkosies, izlems viņi,» stāsta I. Kondrāte.
Uzņēmēja Angelika Miglāne Labklājības departamentā vērsās ar piedāvājumu traģēdijā cietušos, ja nepieciešams, transportēt uz Vāciju, lai viņi varētu ārstēties tur. A. Miglāne Neatkarīgajai sacīja, ka viens no pacientiem jau tuvākajā laikā atgriezīsies mājās, bet svētdien uz Vāciju aizlidoja divi glābēji, kuri smagi cieta, sabrūkot veikalam Zolitūdē. Vācijas klīnikā ārsts pieņemšot lēmumu, vai viņus operēs, vai būs nepieciešama ārstēšana vai rehabilitācija. Pirms tam klīnikā izvērtēja, kādus pacientus, atbilstoši iestādes specifikai, var uzņemt. «Ja viņi justos labi, tad nemeklētu iespēju ārstēties citur,» pamato uzņēmēja. Vispirms medicīniskos dokumentus izvērtēja Rīgā, uz šejieni atlidoja Vācijas mediķi, lai diagnosticētu, vai cietušajiem nepieciešama papildu palīdzība. Vācijas klīnikā savukārt mediķu konsilijs izlemj, kāda palīdzība cilvēkiem vajadzīga. «Mēs pa kluso nevienu nekur nesūtām, viņi Vācijā ierodas ar visiem dokumentiem, izrakstiem. Viņi turp nelido atvaļinājumā,» saka A. Miglāne.