Iedzīvotāji raizējas par vecāka gadagājuma tuvinieku attieksmi pret drošību eiro ieviešanas laikā

© Publicitātes foto

SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka iedzīvotāji vēlas, lai viņu vecākā gada gājuma tuvinieki eiro ieviešanas laikā ievērotu piesardzības pasākumus, piemēram, trīs ceturtdaļas (77%) par ļoti svarīgu drošības noteikumu uzskata bankas karšu, to kodu un paroļu neizpaušanu citiem. Vidēji tikai 30% iedzīvotāju ir informējuši savus vecākus un vecvecākus par eiro ieviešanu.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 2013.gada 30.oktobra līdz 4.novembrim. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 74 gadiem, kuri uztur kontaktu ar saviem vecākiem vai vecvecākiem.

"Eiro ieviešana ir process, kur gados jaunākajai paaudzei būtu jāuzņemas rūpes par saviem vecākiem un vecvecākiem un jāpalīdz viņiem sagatavoties. Svarīgi ir pārrunāt nozīmīgākās lietas, piemēram, par drošības ievērošanu, bezskaidras naudas norēķiniem, valūtas mainīšanas kursu, vietām un termiņiem ? atgādināt, ka nav nepieciešams steigties uz banku, lai samainītu naudu janvāra pirmajās divās nedēļās, jo tad būs jāstāv garās rindās un tas varētu būt fiziski grūti. Vecākā gada gājuma cilvēkus nereti ir vienkāršāk apkrāpt vai kā citādi izmatot viņu uzticību. Tāpēc aicinu ikvienu sazināties ar saviem tuviniekiem un aprunāties par viņu plānoto rīcību eiro ieviešanas laikā un sniegt padomus, ja tas nepieciešams. Tāpat noderīgi varētu būt izdrukāt internetā pieejamos materiālus par eiro un iedot tos vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nelieto datoru," aicina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (63%) uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai viņu vecāki un vecvecāki mainītu latus pret eiro oficiālajās maiņas vietās, nevis uzķertos uz privātpersonu piedāvājumiem. Tāpat iedzīvotāji norāda, ka īpaši būtiski, lai viņu vecākā gadagājuma tuvinieki vieni nedotos izņemt vai iemaksāt bankomātā daudz skaidras naudas (47%), mainītu latus pret eiro (46%) un apmeklētu tirdzniecības vietas, līdzi ņemot daudz skaidrās naudas (43%). Tikai 9% respondentu norādījuši, ka viņiem nav svarīgi, lai tiktu ievēroti piesardzības pasākumi.

Tomēr teju katrs otrais (43%) iedzīvotājs domā, ka viņu tuvinieki paši zina par pareizu sagatavošanos eiro ieviešanai, tikai katrs desmitais (9%) vēl plāno aprunāties ar vecākiem, vecvecākiem , bet 7% nemaz neplāno informēt tuviniekus par eiro ieviešanu.

Komercbanku asociācija norāda, ka ērtākais un drošākais veids, kā pāriet uz eiro valūtu, ir bezskaidras naudas norēķini un aicina iedzīvotājus par pirkumiem norēķināties ar karti, darījumus veikt internetbankā, telefonbankā vai SMS bankā, bet skaidro naudu iemaksāt bankomātā. Savukārt banku filiāles ieteicams apmeklēt ne vēlāk par decembra vidu vai pēc 2014.gada 14.janvāra, jo starplaikā prognozējams plašs cilvēku pieplūdums un garas rindas. Ja tomēr ir maināma skaidra nauda, der atcerēties, ka uz bankas filiāli nav jāsteidzas gada pirmajās divās nedēļās, jo neko nevar nokavēt. Latus pret eiro bez komisijas maksas un pēc nemainīga oficiālā kursa komercbankās varēs samainīt līdz jūnija beigām, 302 pasta nodaļās reģionos līdz 31. martam, bet Latvijas Bankā bez termiņa ierobežojuma.

Latvijā

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais