Kratīšanām "Maxima" administrācijā un citviet bija jānotiek jau pirms nedēļas, uzskata Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC).
"Veikt kratīšanas nedēļu pēc notikuma, kad visas potenciāli vainīgās puses jau ir nodrošinājušās ar advokātu pakalpojumiem un, iespējams, arī veikušas attiecīgās darbības ar dokumentāciju vai citiem materiāliem, ir par vēlu," par Elksniņa pausto aģentūru LETA informēja apvienībā "Saskaņas centrs".
"Visticamāk, vismaz daļa no lietiskajiem pierādījumiem jau ir nogūlušies advokātu plauktos vai ir iznīcināti," pieļauj deputāts.
Kā ziņots, Valsts policija šodien vairākās vietās, tostarp arī uzņēmuma "Maxima Latvija" administrācijas ēkā un projektēšanas uzņēmumā "HND grupa", veica tiesas sankcionētas kratīšanas Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā, aģentūrai LETA sacīja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.
Uzņēmuma "Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmuma administrācijas ēkā, Ķekavas novada "Abrās", bija ieradušies policijas pārstāvji. Uzņēmuma darbinieki ar likumsargiem sadarbojas un sniedz visu nepieciešamo informāciju.
Arī projektēšanas uzņēmuma "HND grupa" īpašnieks Ivars Sergets aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija uzņēmumā veica kratīšanu.
Ar Zolitūdes traģēdijā iesaistīto būvfirmas "Re&Re" un arhitektu biroja "Kubs" pārstāvjiem aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. Būvfirmas "Re&Re" mājaslapa "www.rere.lv", kas no rīta vēl darbojās, patlaban vairs nav pieejama.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruvusi veikala "Maxima" ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Pirms nelaimes vairākas reizes nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācija, taču cilvēki netika evakuēti. Traģēdija rosinājusi plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā, par "Maxima" attieksmi pret darbiniekiem un viņu drošību, kā arī par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt.
Saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju, kurā gāja bojā 54 cilvēki, ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Izmeklēšanas gaitā kriminālprocesu var arī pārkvalificēt pēc citiem pantiem.