Ekonomikas ministrija (EM) rosina izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, un EM izstrādātos priekšlikumus grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā.
EM rosina Būvniecības likumā noteikt, ka par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvniecības valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Iestādes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Veicot būvniecības valsts kontroli, iestādei būtu tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus, tai skaitā uz būvatļaujas pamata izstrādāto projektu, organizēt atkārtotu būvprojekta vai būves ekspertīzi normatīvos aktos noteiktos gadījumos, apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai bīstamību būvniecības procesā vai pēc tā, pieaicinot tās būvvaldes pārstāvi, kas izdevusi būvatļauju, informēt kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu pārkāpumiem.
Veicot valsts kontroli, iestāde varētu pieņemt šādus lēmumus - apturēt būvdarbus, ja konstatēti būtiski būvniecības procesa pārkāpumi vai bīstamība, uzdot ekspluatācijā nodotas būves īpašniekam novērst bīstamību būvē, informējot par to pašvaldību, aizliegt būves ekspluatāciju, ja konstatēta tās bīstamība, līdz bīstamības novēršanai.
Iesniegtajos priekšlikumos grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā teikts, ka kontrolējošās iestādes sastāvā ir valsts būvinspektori - iestādē nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidroja, ka EM priekšlikumi neparedz atjaunot Valsts būvinspekciju tās iepriekšējā formā, bet gan izveidot pilnīgi jaunu kontroles iestādi. Tāpat EM rosina izveidot arī valsts laboratoriju, kurā veic būvmateriālu atbilstības testēšanu, kā arī nodrošināt sabiedriski nozīmīgu būvju ekspluatācijas kontroli.
Pavļuts Saeimas komisijas sēdē arī sacīja, ka EM plāno veidot riskanto objektu karti un riskantajos objektos tiks veiktas ārkārtas neatkarīgas pārbaudes. "Tiek veidota metodoloģija, kā noteikt paaugstināta riska būves. Viens no faktoriem būs objekta celtniecības laiks, īpaši, ja tas būs noticis buma gados. Tāpat faktors var būt liela satiksmes noslodze objekta tuvumā, ekspertu ziņojumi, tiks ņemti vērā arī anonīmi ziņojumi, ja tie saturēs pietiekami pamatotu tehnisku informāciju. Protams, netiks pieļauti mēģinājumi ar šādu ziņojumu palīdzību izstumt konkurentus no tirgus," sacīja Pavļuts.
Jau ziņots, ka 26.novembra valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā EM piedāvā izveidot valsts līmeņa kontroles sistēmu, kas nodrošinātu lielāku kontroli pār būvniecības procesa normatīvo aktu, kā arī kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu. Ministrija norāda, ka finansējums, kas ir nepieciešams šādas funkcijas izveidei, konceptuāli nosakāms pēc lēmuma pieņemšanas par tās īstenojamo darbību sarakstu. EM skatījumā būtiskie posmi, kad varētu nodrošināt papildu uzraudzību ārpus būvniecības procesā iesaistītājiem, ir apelācijas iestāde un būvju pieņemšana ekspluatācijā (noteiktās būves).
Vienlaikus EM jaunajā būvniecības regulējumā, kas ir izstrādes stadijā, jau plāno noteikt stingrākas prasības attiecībā uz garantiju termiņiem sabiedriskajām ēkām, obligāto profesionālās darbības apdrošināšanu, būvniecības informācijas sistēmu, kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos. Tāpat jaunais regulējums paredz stingrākas, valsts definētas, nevis sabiedrisko organizāciju pašu noteiktas, prasības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai, kā arī kārtību sertifikātu anulēšanai vai apturēšanai.
EM ierosina arī paredzēt ilgtermiņa finansējumu starptautisko ekspertu iesaistei Latvijas būvnormatīvu pārskatīšanai un aktualizācijai.