Valdība lems par Latvijas dalību Eiropas Stabilitātes mehānismā

Izstrādāts likumprojekts, lai Latvija varētu piedalīties Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Ar šo likumprojektu tiks pieņemts un apstiprināts līgums par ESM izveidošanu un tiks noteikta procedūra pilnvarojumu iegūšanai balsošanai ESM padomēs.

Par likumprojektu "Par līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu" nākamnedēļ, 12.novembrī, lems valdība. Pēc tam likumprojekts būs jāskata Saeimā.

Lai Latvija kļūtu par ESM dalībnieci, mūsu valstij ir jāratificē līgums par ESM izveidošanu.

ESM darbību sāka 2012.gada oktobrī, un tā līgums paredz, ka visas eirozonas dalībvalstis kļūs arī par ESM dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Dalībvalsts iestāšanās ESM ir atvērta no brīža, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības padomes jeb ECOFIN lēmums par tās uzņemšanu eirozonā.

ESM ideja ir sniegt aizdevumu valstīm, kas nonākušas krīzē un tādējādi pārāk augsto procentu likmju dēļ nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. ESM nodrošinās iespēju aizņemties par mazākām procentu likmēm.

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā.

ESM apmaksājamais kapitāls ir 80 miljardi eiro (56 miljardi latu), kas ir pārāk maz, lai ESM varētu veikt savus uzdevumus. Plānots, ka ESM varēs doties starptautiskajos finanšu tirgos un aizņemties naudu, lai tālāk to aizdotu problēmās nonākušajām valstīm. Lai finanšu tirgi aizdotu ESM naudu uz zemiem procentiem, jāsamazina risks, ka naudu varētu zaudēt, ko var panākt ar ESM dalībvalstu galvojumiem jeb kapitālu pēc pieprasījuma.

Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būtu jāiegulda aptuveni 44,24 miljoni eiro (31,1 miljons latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī summa - aptuveni 103,2 miljoni eiro (72,53 miljoni latu).

Kopējais Latvijai apmaksājamais kapitāls ir 324,4 miljoni eiro (227,99 miljoni latu), bet kapitāls pēc pieprasījuma - 2,514 miljardi eiro (1,767 miljardi latu).

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais