Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns uzrakstījis un šodien iesniedzis motivētu vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lūdzot atgriezt otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā par ostām, kas paredz maksājumu ieskaitīšanu valsts budžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.
Kā Leiškalns skaidroja biznesa portālam "Nozare.lv", Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi "normālus priekšlikumus", kuri atbilst likuma garam, būtībai un struktūrai un atbilst valsts iekārtas modelim, neļaujot ostām pašām veidot uzkrājumus. Varot jau iebilst, kāpēc ostām neļauj veikt uzkrājumus nākotnes darbiem, tomēr tā jautājuma risināšanai esot pareiza pieeja.
Ostu pārstāvis vērtē, ka patlaban ir noteikts "voluntārs maksājums ar nesaprotamu iekasēšanas un izlietošanas mehānismu". Leiškalns prezidentam norādījis, ka par nozari atbildīgā ministrija - SM - ir iesniegusi savus priekšlikumus, kas jāņem vērā. Šie priekšlikumi politisko ultimātu dēļ esot noraidīti. "Ja sākam diskutēt, tad darām to mierīgi un profesionāli," uzsvēra Leišklans.
Uz "Nozare.lv" jautājumu, vai prezidents varētu likumu grozījumus atgriezt, Leiškalns norādīja, ka Latvijai "ir saprātīgs prezidents, kas saprot gan ekonomiku, gan finanses, gan iespējamo muļķīgu likumu kaitējumu visai tautsaimniecībai".
Vēl viens plus, kas ir par labu prezidentam, esot fakts, ka fiskālā ietekme uz budžetu nebūs, jo budžetā nekādi līdzekļi no šīs maksas nav paredzēti.
Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par ostām, kas paredz Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā ieskaitīt maksājumus par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.
Likuma grozījumi nosaka, ka ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu kā jau patlaban tiek iemaksāts pašvaldību speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.
Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādāja šo piedāvājumu, iepriekš norādīja, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
"Ostas savā darbības modelī pēc būtības ir pielīdzināmas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru mērķis ir efektīva aktīvu pārvaldība un atdeves pieaugums, piemēram, dividenžu veidā. Līdz ar to arī ostu pārvaldēm ir nepieciešams noteikti skaidru finanšu atdevi valsts budžetā," uzsver EM, kas uzskata - lai nodrošinātu atbilstošus valsts pamatbudžeta ieņēmumus no Latvijas lielajām ostām un izmantotu tos valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai, nepieciešams noteikt, ka ostas ieskaita valsts budžetā ne mazāk par šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajos budžetos.
EM apgalvoja, ka grozījumi nerada ietekmi uz komersantu maksājumiem ostu pārvaldei, jo ostai maksājumi jāveic no saviem līdzekļiem.
Par šī likuma izmaiņām bija daudz domstarpību, SM bija sagatavojusi redakciju grozījumiem likumā par ostām, kas paredzēja sadalīt ostas līdzekļus, kas paliek pāri kā daļa no ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem (peļņas) pēc nepieciešamo investīciju veikšanas. Atskaitījumi gan valstij, gan pašvaldībai bija paredzēti vienlīdzīgās daļās 50% apmērā. Tomēr valdošā koalīcija jau iepriekš bija vienojusies atbalstīt EM piedāvāto risinājumu, ņemot vērā, ka tas bija viens no priekšnoteikumiem, lai Reformu partija atbalstītu budžetu.