Kritika par eiro un to ieviesušo valstu ekonomikas stabilitātes korelācija ar Eiropas Savienības vienoto valūtu nav objektīva, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
Viņš arī ir pārliecināts, ka eirozonas nākotne lielā mērā ir atkarīga tieši no ekonomikas krīzes pārdzīvojušajām Austrumeiropas valstīm.
Šādu viedokli eiroparlamentārietis pauda Eiropas Parlamenta informācijas biroja organizētajā diskusijā Kāda būs eirozona, kam pievienosies Latvija?.
«Tā nav eirozonas vai vienotās valūtas krīze, bet valsts parādu krīze,» pārliecinoši teica K. Kariņš. Viņš arī uzskata, ka savulaik vecajā Eiropā nenopietni uztvertās Austrumeiropas valstis, pārdzīvojot krīzi, ieguvušas reputāciju, kas to viedokli neļaus neuzklausīt.
«Ir Eiropas Savienības ziemeļi, Austrumi un Dienvidi. Agrākā šķautne – Austrumi pret Rietumiem vairs nav jūtama,» saka K. Kariņš, būdams pārliecināts, ka pārdzīvotās grūtības agrākajiem ES pastariņiem devušas tiesības un nepieciešamo pieredzi, lai līdz ar Skandināvijas valstīm un Lielbritāniju sniegtu padomus pareizas ekonomiskās disciplīnas uzturēšanā Dienvideiropas valstīm.
Viņš arī atkārtoja jau labu laiku tiražēto un ekonomistu atbalstīto versiju, ka pašreizējās problēmas eirozona piedzīvo, jo dažas – pārsvarā Dienvideiropas – eirozonā uzņemtās valstis ilgu laiku dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem, turklāt ES smagsvari uz to pievēruši acis, jo pirmskrīzes ekonomika devusi pietiekami plašu tuneli pārmērīgo tēriņu līdzsvarošanai.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks atgādināja, ka klaigāšana par eiro radītajām nedienām ir nepamatota, jo problēmas rada nevis vienotā valūta, bet gan pārmērīgie valstu parādi.
Latvijai līdzīgs liktenis nedraudot, jo jau pašlaik tās parāds ir tikai apmēram 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un dažu gadu laikā tas sarukšot līdz 30%, kamēr ES problēmvalstīm tas pārsniedz 70 un pat 80% no IKP. Arī viņš uzskata, ka tieši Latvija un pārējās valstis, kas krīzes gados spēja ciešāk savilt jostas, būs tās, kurām jāuzņemas eirozonas un ES nākotnes kaldināšana, mācot citiem, kā dzīvot labāk neaizņemoties.
Šiem Eiropas un ekonomikas ekspertiem piekrist nevēlas ekonomists Ivars Brīvers, kas ir pārliecināts, ka slavas dziesmas eiro tie dzied tikai atalgojuma dēļ, ko saņem no Eiropas Savienības vai valsts.
«Man par viedokli nemaksā. Tikai tie, kas saņem naudu par to, saka, ka eiro nesīs tikai labu, pārējie, tam iebilst,» saka ekonomists un Banku augstskolas pasniedzējs. Viņš ir pārliecināts, ka eirozonas līderi un ierindas biedri turpina pildīt «finanšu oligarhijas» pasūtījumu un nodrošina, ka ekonomika kalpo nevis cilvēkiem, bet cilvēki ekonomikai.