Krievija un Baltkrievija piektdien sāka vērienīgas kopīgas militārās mācības "Zapad-2013" un tās klātienē novēros arī Latvijas militārais atašejs Krievijā, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
Latvija, tāpat kā citas NATO valstis, ir saņēmusi no Krievijas uzaicinājumu, un mācības klātienē novēros atašejs Krievijā. Pašas mācības Latvijas Aizsardzības ministrija neuzskatot par draudu, taču Pabrikam nav nekādu šaubu par mācību mērķiem, tāpēc ir jautājums par šo mācību izpildījuma kvalitāti.
Mācības Aizsardzības ministrija redz plašākā kontekstā ar faktiem, kas notikuši laika periodā kopš mācībām "Zapad 2009", kurām, Latvijas izpratnē, bija agresīvs raksturs.
"Starplaikā starp abām mācībām ir bijuši vairāki notikumi - pēdējos gados ļoti aktivizējusies Krievijas militāro lidmašīnu klātbūtne Baltijas tuvumā. Skaidrs, ka Krievija netērē degvielu lidmašīnām, lai vienkārši lidinātos un šādā veidā sūtītu diplomātiskos signālus. Ja agrāk redzējām atsevišķus lidojumus, tad šobrīd lidinās stratēģiskie bumbvedēji un iznīcinātāji un tiek rīkoti treniņi desanta operācijām. Tāpat pēdējos gados ir mainījies spēku līdzsvars Baltijas jūras reģionā - Krievija nopietni iegulda savā aizsardzībā. Un kā vēl vienu piemēru vēlos minēt topošo iznīcinātāju bāzi Baltkrievijā netālu no mūsu robežas un helikopteru bāzi Ostrovā arī tiešā Latvijas robežas tuvumā. Tās bāzes jau ir attīstības stadijā, un lidaparāti jau ir uz vietas," norādīja Pabriks.
Savulaik Baltijas valstis satraucās par helikopteru bāzes kuģiem "Mistral", kurus Krievija plānoja iegādāties no NATO dalībvalsts Francijas. Darījums izraisīja īpaši lielu satraukumu Baltijas valstīs, kuras bažīgas darīja iespēja, ka "Mistral" kuģi varētu tikt bāzēti Baltijas jūrā. Pabriks uzskata, ka bāze Ostrovā ir "vairāk vai mazāk tas pats, kas "Mistral"" kuģis Rīgas jūras līcī. Tas maina spēku samēru, un nevar atstāt bez ievērības arī imitēto uzbrukumu Zviedrijai šogad pavasarī.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijas Aizsardzības ministrija analizēšot mācības "Zapad-2013" un ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi plāno pārrunāt nepieciešamību pārskatīt Latvijas aizsardzības plānus.
"Tas ir kā šahā - tiek pabīdīta viena figūra un jums jāpārskata viss šaha dēlis, lai redzētu, kā situācija mainījusies. Jautājums ir, vai regulārie lidojumi un šādas mācības neliek mums ar laiku kaut ko modificēt un piemēroties. Es gribētu teikt, ka lielā mērā mēs par to nešaubāmies, ka mācības ir vērstas pret Baltijas jūras reģionu. Šo mācību mērķis nav aizsargāt Krievijas teritoriju pret invāziju. Tātad šie mērķi ir pretēji," uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka Krievija un Baltkrievija šodien sāk vērienīgas kopīgas militārās mācības "Zapad-2013", kas norisināsies Baltkrievijas rietumos, Kaļiņingradas teritorijā un Baltijas jūrā.
Saskaņā ar Krievijas sniegto oficiālo informāciju militārajās mācībās karavīri trenēsies "nelikumīgu bruņotu formējumu likvidācijā un situācijas stabilizēšanā atbildības zonā", tomēr tiek uzskatīts, ka mācībās Krievija un Baltkrievija izspēlēs Baltijas valstu iekarošanu.
Militārās mācības "Zapad 2013" norisināsies no 20.septembra līdz 26.septembrim. Krievijas teritorijā mācībās piedalīsies 9400 karavīri, kā arī aptuveni 200 baltkrievu karavīru. Savukārt Baltkrievijas teritorijā aptuveni 10 000 vietējo karavīru pievienosies 2500 Krievijas karavīru.
Militāro mācību laikā abas valstis arī izmēģinās iespējas karaspēka pārvietošanai pa dzelzceļu un desanta transportēšanai pa jūru.
Baltkrievu karavīru vienība ar bruņojumu un militāro tehniku 12.septembrī ar vilcienu ieradās Krievijā, Ļeņingradas apgabala militārajā bāzē, kur viņi uzņemti Krievijas flotes desanta kuģos "Kaļiningrad", "Georgij Pobedonosec" un "Azov" un nogādāti Kaļiņingradā.
Kā ziņo Baltkrievijas aģentūra BELPAN, mācībās Kaļiņingradā krievu un baltkrievu desantnieki apgūs karakuģu piekraušanu un izkraušanu, militārās tehnikas pārvietošanu, karakuģu aizsargāšanu pret uzbrukumiem no gaisa un jūras, kā arī Kaļiņingradā tiks izspēlēta desanta izsēšanās krastā.
Tuvojoties Krievijas militārajām mācībām, Baltijas valstu gaisa telpā patrulējušie NATO spēki vairākkārt fiksējuši Krievijas kara lidmašīnu pietuvošanos Baltijas teritorijai.
Beļģijas Gaisa spēku patruļlidmašīnas pirmdien pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem konstatējušas astoņas Krievijas armijas lidmašīnas - transporta lidmašīnu "Il-76", divus reaktīvos iznīcinātājus "Su-24" un piecas daudzfunkcionālās uzbrukuma lidmašīnas "Su-34", bet pagājušajā piektdienā NATO iznīcinātāji konstatēja Krievijas bruņoto spēku transportlidmašīnu "Il-20".
Kā informēja Nacionālie bruņotie spēki, Krievijas lidmašīnas neievēroja dažas no starptautiski pieņemtajām lidojumus regulējošajām normām, veicot lidojumu virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem gar Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējo malu.
Baltijas valstu gaisa telpu aizsargājošie NATO iznīcinātāji reaģēja arī šogad pirms Lieldienām notikušajā incidentā, kad Krievijas kara aviācija simulēja uzbrukumu Stokholmai un Zviedrijas dienviddaļai.
Kā toreiz vēstīja zviedru mediji, Zviedrijas armijas aviācija nav bijusi gatava reaģēt uz Krievijas kara lidmašīnu lidojumu, tādēļ tai nācies paļauties uz Lietuvā un Dānijā dislocēto NATO iznīcinātāju palīdzību.