Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vakar neizdevās no TV ekrāna uzrunāt Reformu partijas (RP) ministrus, lai kāds no viņiem atnāk uz V. Dombrovska vadīto Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi pastāstīt par partijas izdomāto nodokli ostām.
Vakardiena sākās ar V. Dombrovska piedalīšanos LNT raidījumā 900 sekundes, kur Ministru prezidents pateica ne tikai to, ka RP joprojām neesot paskaidrojusi, ko nozīmē partijas piedāvājums iekasēt no Latvijas lielajām ostām varbūt nodokli, varbūt nodevu, varbūt dividendes. Vēl jo interesantāks bija V. Dombrovska stāsts par tiem viņa ministriem, kuriem būtu jānodod RP vēstījums valdībai. Pēc hierarhijas to pienāktos darīt ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, kurš esot atvaļinājumā. Tiklīdz Ministru prezidents pāradresējis šo uzdevumu citam RP pārstāvim, izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim, arī tas zibenīgi pazudis. «Nezinu, kurš tagad RP piedāvājumu prezentēs,» savu stāstu pabeidzis premjers.
Par prezentācijas vietu bija izvēlēta Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde. Premjera stāstu televīzijā varēja uztvert kā mājienu RP, lai kāds no RP ministriem tomēr pagodina ar savu klātbūtni premjera vadītu pasākumu. Mājiens vai nu netika uztverts, vai arī RP pamāja pretī V. Dombrovskim, atsūtot uz viņa vadīto pasākumu ekonomikas ministra padomnieci Ilonu Platonovu. Viņa Ekonomikas ministrijā tiek uzdota par galveno reemigrācijas plānu autori. Tas mazina ostu nodokļa nopietnību. I. Platonova atnāca uz Ostu padomes sēdi tikai ar solījumu, ka ministrija izstrādāšot un izsūtīšot nodokļa projektu gan ne ostām, bet valdošās koalīcijas partijām. Labu nodomu un solījumu paušana padarīja Ostu padomes sēdi līdzīgu V. Dombrovska izdomātās un vadītās Demogrāfijas lietu padomes sēdēm, kādās I. Platonova iederas ļoti labi.
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļu vairākums ir ostu un tranzītbiznesa pārstāvji, kuri nobalsoja par to, lai šādi politiķu un ierēdņu priekšnesumi tiktu pārtraukti. Viņi noraidīja priekšlikumu aplikt ostas ar nodokli, bet nekādu seku šādam balsojumam nebūšot. Tā vismaz Neatkarīgajai skaidroja ekonomikas ministra preses pārstāve Daiga Grūbe. Ostu padome esot tikai sabiedrisku aktivitāšu izpausmes vieta, kaut vai Ministru prezidentam. Valsts kancelejas mājaslapā atrodamais padomes nolikums pieļauj arī šādu traktējumu padomes lomai, kaut gan vismaz pirms V. Dombrovska laika tika uzskatīts, ka Ostu padomē panāktajām norunām starp valsti, pašvaldībām un uzņēmējiem ir nozīme galīgo valdības un Saeimas lēmumu tapšanā.
Ostu padomes sēde deva tribīni, no kuras ostu pārvaldnieki skaidroja, kāpēc tie nevar dalīt savus ieņēmumus ar valsti. Precīzāk sakot, skaidroja to, ka brīvostu pārvaldes jau dalās ar valsti, kaut ne naudā. Kā atgādināja A. Ameriks, Rīgas brīvosta piedalās bāku, tai skaitā 200 km attālās Kolkas bākas uzturēšanā, kuģu kustībai visā Rīgas līcī nepieciešamā ledlauža Varma uzturēšanā u.tml. Vēl viens izdevumu postenis ir ostu sagādātie līdzfinansējumi Eiropas Savienības palīdzības fondu apguves projektiem, kuros ostas ieguldījušas banku aizdotu naudu. Tiklīdz ostām uzliktu jaunu nodokli, bankas paaugstinātu kredītu likmes vai samazinātu (apturētu) finansējumu, nonākot līdz situācijai, kurā valstij nāksies no ostām paņemto naudu atdot atpakaļ ostām jau sākto projektu izpildei.
Vēl viena sarunu tēma bija par to, ka Latvijas ostām nav tādu ieņēmumu kā Tallinas ostai, kur gadā piestāj pieci tūkstoši prāmju ar miljoniem pasažieru, kuru ostā tērētā nauda nonāk līdz ostas pārvaldei un tālāk valstij. Starp citu, tā pati V. Dombrovska valdība, kuras dienas kārtībā ir nodokļa uzlikšana jūras ostām, nupat kā atbrīvoja pēc ieņēmumu struktūras Tallinas ostai līdzīgo Rīgas lidostu no 1,24 miljonu latu dividenžu samaksas valstij, jo lidostai šo naudu vajagot jauna žoga ierīkošanai. Valdība nespēj tikt skaidrībā ne par ministru atvaļinājumu grafikiem, ne par savu politiku.