Mūzika uzrunā vistiešāk

© F64

«Šobrīd dzīvojam laikā, kad satikušās divas paaudzes – viena, kas piedzīvojusi PSRS, un otra, kas izaugusi jau pēc PSRS sabrukuma, un par to laiku zina tikai pēc grāmatām, filmām un nostāstiem,» saka čelliste Kristīne Blaumane. Kopā ar Latvijas Simfonisko orķestri viņa šovakar aicina uz koncertu Made in the USSR.

Koncertā Made in the USSR diriģenta Olari Elstsa vadībā tiks atskaņota Dmitrija Šostakoviča Otrā džeza svīta un Desmitā simfonija mi minorā op. 93, kā arī Alfrēda Šnitkes Otrais Concerto grosso vijolei, čellam un orķestrim, kurā čelliste Kristīne Blaumane muzicēs kopā ar savu domubiedri kopš dārziņskolas laikiem – vijolnieci Evu Binderi. Koncerts būs kā vēsturisks ekskurss bijušās padomijas muzikālajā realitātē un sabiedrības noskaņojumā, par pamatu izvēloties divas sarežģītu likteņu, laikabiedru neizprastu un laikmeta dogmu pārkāpjošas individualitātes – Dmitriju Šostakoviču un Alfrēdu Šnitki. Katrs no viņiem savu laiku mūzikā fiksē citādāk – Šostakovičs savā daiļradē dzīvi tver caur Staļina laika represijām, bet Šnitke muzikālajā vēstījumā ieliek svaigākās sava laikmeta vēsmas. «Mūzika uzrunā vistiešāk. Tur, kur vārds šķiet lieks, tieši mūzika var uzburt atmosfēru, kurā nācās dzīvot un izdzīvot. Šobrīd, lasot par notikumiem totalitārajās valstīs, daudzi pat iedomāties nevar, ka tā var būt,» saka Kristīne Blaumane. Mūziķe uzskata, ka tieši Šostakovičs savā Desmitajā simfonijā, kas rakstīta tieši pēc Josifa Staļina nāves, «izlējis visas savas bailes, naidu, dusmas, aizvainojumu, pazemoju un traģismu – visu, kas sakrājies». Savukārt Šnitkes daiļrade saistās ar stagnācijas laiku Padomju Savienībā, un «viņa darba pirmatskaņojumus gaidīja līdzīgi kā Tarkovska filmas».

1991. gadā, kad sabruka PSRS, mūziķei bija 15 gadu, un viņa daudz ko atceras no padomju laika, tomēr viņa apzinās, ka publikā var būt cilvēki, kas nav piedzīvojuši padomju laiku un zina visai maz par represijām, arī pret māksliniekiem. «Šostakoviča un Šnitkes mūzika ir tik uzrunājoša, viņi, kā jau ģēniji, bijuši tādi kā garīgie tēvi sabiedrībai,» uzskata mūziķe.

Dzimtajā Rīgā mūziķe būs tikai dažas dienas, un, lai gan parasti, šurp atbraucot, viņa ieplānojot mazliet ilgāku laiku, šoreiz tas neizdosies. Pirms Rīgas viņa divas nedēļas bijusi Ņujorkā, kur koncertējusi kopā ar Londonas filharmonijas orķestri, kurā kopš 2007. gada viņa ir čellu grupas koncertmeistare. «Ir projekti gan kopā ar orķestri, gan man kā solo māksliniecei. Daudz koncertēju ārpus Anglijas. Nesūdzos, darba ir daudz, bet man gribas, lai vienmēr ir iespēja atrast laiku skaņdarbus sagatavot tā, pie kāda līmeņa esmu pieradusi,» saka Kristīne Blaumane un atzīst, ka viņa pieskaitāma pie tiem cilvēkiem, kas vairāk var izdarīt tieši tad, ja īpaši daudz ir jādara.

Blīvajā darba grafikā viņa iemanoties atrast laiku tikai sev. Nesenā turnejā ASV, viņa paspējusi arī izbaudīt Ņujorkas sniegtās kultūras iespējas. «Ņujorka piedāvā daudz – koncertus, operas, muzejus... Un džeza klubus, uz kuriem mēs gājām tad, kad nebija jākoncertē. Tieši šādos brīžos ir iespējams atcerēties par dzīves baudām, par cilvēciskiem priekiem,» smaidot saka Kristīne Blaumane. Tāpat kā Londonā, arī Ņujorkā dzīve strauji kūsājot, tikai «pilsētas mentalitāte ir asāka. Ņujorku es ļoti mīlu, ļoti gaidu braucienus uz turieni, jo tās piedāvājums ir unikāls – tur satikušās un dzimušas daudzas kultūras, bet pilsētas mentalitāte man ir nedaudz par skarbu. Pēc desmit dienām Ņujorkā, man gribas atpakaļ uz Eiropu. Lai gan arī Londonā ir milzīgs temps, tomēr man ir sajūta, ka eiropieši atļaujas gan pasmaidīt, gan pagaidīt, bet ņujorkiešiem ir īpašs asums».

Uz Londonu, kur Kristīne Blaumane dzīvo jau kopš deviņdesmito gadu vidus, viņa līdzi vedīs rupjmaizi, šampanieti un grāmatas latviešu valodā. Mūziķe brīvi runā trīs valodās, tomēr ikdienā arvien mazāk lieto latviešu valodu, tāpēc tā kļūstot neveikla un parādoties tiešie tulkojumi no angļu vai krievu valodas. «Ir jādisciplinē sevi, lai runātu tīri un literāri pareizi jebkurā valodā. Daudz lasu grāmatas latviešu valodā, un, ja sanāks laika, aiziešu uz grāmatnīcu, lai iegādātos jaunākās grāmatas,» saka Kristīne Blaumane. «Ko tieši? Nezinu, būs jāprasa padoms Evai [Binderei], viņa šajā jomā ir lietpratēja.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais