Zanda Zilgalve. Ar biznesa pieeju labdarībā

«Jau pērn, zinot, ka šogad ABLV Charitable Foundation svinēs pastāvēšanas desmit gadus, domājām par to, kā šo jubileju atzīmēt. Uzreiz bija skaidrs, ka šampanieša, salūta un ārišķību nebūs, bet katrā no mūsu darbības jomām būs kāds īpašs notikums, ar ko sabiedrībai vairāk pastāstām par labdarību, mēģinām piesaistīt ziedotājus un atbalstītājus,» saka fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve. «Esam īpatnēja labdarības organizācija, kas samērā maz publiski runā par saviem labajiem darbiem, izņemot to jomu, kas skar laikmetīgo mākslu.»

Latvijā nebijis precedents

«Protams, Latvijā šādam fondam desmit gadu ir vērā ņemams vecums. Visas tradīcijas iedibinās un attīstās ar laiku, sabiedrība nobriest un attīstās ar laiku. Mēs esam viens no pirmajiem labdarības fondiem Latvijā, korporatīvajiem labdarības fondiem, proti, strādājam kopā ar uzņēmuma vadību, darbiniekiem un klientiem,» uzskata Zanda Zilgalve. Fonds strādā četros darbības virzienos: laikmetīgā māksla, pilsētvide, izglītība, kā arī bērni un ģimenes, un katrā no virzieniem ir vairākas programmas, kas tiek attīstītas. «Šogad galvenie notikumi katrā no mūsu darbības jomām bija mums pašiem ļoti nozīmīgi. Pilsētvides programmā ar mūsu atbalstu Kronvalda parkā tika atklāta interaktīva strūklaka, ko ikviens var «diriģēt». Laikmetīgās mākslas un izglītības programmā šī gada galvenais notikums bija septembrī, kad rīkojām mākslas simpoziju Crosstraining: 10 vingrinājumi ceļā uz muzeju ar mākslinieku, vēsturnieku, pasaules nozīmes centru pārstāvju un neatkarīgu kuratoru dalību. Šobrīd pienācis laiks programmai, kuras centrā ir bērni un ģimene, - jau esam uzsākuši ikgadējo labdarības akciju, kurā arī šogad vācam līdzekļus dzirdes aparātu iegādei bērniem.» Zanda Zilgalve uzskata, ka fonds jau pirms dažiem gadiem sarūpējis sev dāvanu izaicinājuma veidolā, - ABLV Charitable Foundation kopā ar Teterevu fondu apņēmušies būvēt Laikmetīgās mākslas muzeju. «Tas Latvijā ir nebijis mecenātisma precedents, un šis projekts Latvijas mērogā ir lieli svētki, ļoti gaidīts notikums. Laikmetīgās mākslas muzeju ceram atvērt 2021. gadā, tad arī svinēsim,» ir pārliecināta Zanda Zilgalve.

Fonda dibināšanas impulss bija Aizkraukles bankas un Latvijas Kultūras ministrijas noslēgtais līgums, kurā banka apņēmās ieguldīt vienu miljonu latu laikmetīgās mākslas kolekcijas izveidei. Kolekcija arī tiek veidota, tajā ieguldīti apmēram 800 000 eiro, iegādāti vairāk nekā 200 laikmetīgās mākslas darbi. «Šis fonds nav juridiskas personas dibināts, tas ir divu privātpersonu iniciatīva. Varētu teikt, ka mūsu fondam ir biznesa pieeja labdarībā - izvēlēties jomu un ilgtermiņā to atbalstīt, ar sociālās jomas palīdzību popularizēt labdarību korporatīvajā vidē. Piemēram, pēc viena gada darbības fonds pievērsās arī sociālajai jomai. Es tolaik fondā nestrādāju, domāju, ka māksla bija impulss, lai fonda izveidotāji varētu mērķtiecīgi strādāt ar labdarības projektiem, jo ar fondu ir iespējams plānveida ieguldījums kādā konkrētā jomā. Piemēram, fonds sākotnēji varēja iegādāties vien dažus dzirdes aparātus bērniem, bet šobrīd programma attīstījusies tik tālu, ka ar tiem varam nodrošināt visus bērnus, kam tie nepieciešami, šogad tādu ir ap simts. Ja runājam par skaitļiem - pēdējo četru gadu laikā fonds aptuveni desmitkāršojis savu labo darbu apjomu. Augot labklājībai, cilvēki kļūst atsaucīgāki, tomēr, lai arī mēs neesam nabadzīga valsts, bet Latvijā ir ļoti daudz darāmā, vajadzību ir daudz.»

Finansiste blakus mākslai

Juridisku un finanšu izglītību ieguvusī Zanda Zilgalve fondam pievienojās 2012. gada vasarā. «Es nāku no mākslinieku ģimenes vairākās paaudzēs gan no mātes, gan no tēva puses. Bērnību esmu pavadījusi mākslinieku studijā, skolas gadus - mākslas galerijā. Skolā daudz mācījos matemātiku, jo man vienmēr interesējusi racionālā puse. Māksla, protams, man ir asinīs, jo no gēniem jau neaizmuksi, bet es vienmēr esmu zinājusi, ka neiešu studēt neko, kas saistīts ar mākslu. Ja nav talanta, ja nav aicinājuma kļūt par mākslinieku, tad nevajag - pasaulē pietiek netalantīgu mākslinieku. Esmu mākslas mīļotāja un baudītāja, pati labprāt iegādājos jauno mākslinieku darbus, arī uzturos viņu sabiedrībā, bet man nekad nav bijusi sajūta, ka gribu būt māksliniece,» saka Zanda Zilgalve. Bērnībā gan, vecākiem nezinot, iestājusies bērnu mākslas skolā, gribējusi sevi pārbaudīt. Kad pienācis laiks izvēlēties profesiju, iestājusies Banku augstskolā, agri sākusi strādāt un sapratusi, ka ļoti noderētu arī juridiskā izglītība, tāpēc paralēli sākusi studēt jurisprudenci. «Man bija ziņkārība saprast lietas,» smaidot teic Zanda Zilgalve. Pēc maģistrantūras studijām Šveices banku institūtā atgriezusies Latvijā, strādājusi dažādus darbus, kas saistīti ar uzņēmumu vadību un menedžmentu, un paralēli abu vecāku lolojumā - galerijā Noass. «Un tad Eiropas neatkarīgo kultūras centru tīkls Trans Europe Halles, kurā bija apvienojušies apmēram 80 kultūras centri no visas Eiropas, mūs kā vienīgos no Latvijas uzaicināja tajā iestāties. Tā sāku arvien vairāk iesaistīties starptautisko kultūras projektos. Paralēli strādāju Radio un televīzijas centrā par administratīvo direktori, bet kultūra man ir tik mīļa, ka es visu laiku to paturu sev tuvumā,» stāsta Zanda Zilgalve.

Iespējams, ka karjera starptautiskajos kultūras projektos būtu gājusi plašumā, bet ģimenē pieteicās meitiņa, radās pavisam citas prioritātes. Un tad nāca piedāvājums vadīt ABLV Charitable Foundation. Zanda Zilgalve ir pārliecināta - «tas tomēr ir zīmīgi, ka radās iespēja savienot pieredzi jurisprudencē, finansēs un menedžmentā ar mākslas jomu». Cik ilgi viņas profesionālie mērķi būs saistīti ar šo fondu, viņa neprognozē, bet atbilde ir skaidra: «Tik ilgi, cik ilgi mans redzējums sakritīs ar mecenātu uzstādījumu, tik ilgi mūsu ceļi ies kopā. Un pagaidām mūsu viedokļi nav atšķīrušies.»

Bez materiālā kulta

«Es teiktu, ka esam sabiedriskā labuma ģimene,» smaidot saka Zanda Zilgalve. Interesanti, ka dažādos labdarības projektos viņa iesaistījusies vēl pirms sava darba labdarības fondā. Tā kopā ar Inesi Zanderi un Aurēliju Anužīti uz Rīgas Doma 800 gadu jubileju veidojusi projektu Doms bērniem. «Pozitīvās emocijas, kas tiek iegūtas šādos projektos, ir nekur citur neiegūstamas. Vide, kurā esmu uzaugusi, nav sekmējusi personisko savtīgumu. Ja es ar savu izglītību varu ko izdarīt mākslā vai labdarībā, es labprāt to daru. Vecāki vienmēr teikuši, ka viņu bērni nekad nebūs mākslinieki, bet mēs visi trīs - es, māsa un brālis - esam blakus mākslai,» teic Zanda Zilgalve. Vai viņas bērni Anna un Patriks kādreiz ies mākslas ceļu, būšot atkarīgs tikai no viņiem pašiem, tomēr mamma vēlētos, lai viņi, augot un izzinot sevi, vismaz pamēģina spēkus šajā jomā. «Jo māksla atbrīvo domāšanu,» ir pārliecināta divu bērnu mamma. Meita Anna, kura pati izvēlas sev nodarbības, pagaidām grib nodarboties ar baletu, sporta dejām, tenisu un apgūt angļu valodu, bet, iespējams, kādreiz vēlēsies arī izmēģināt spēkus mākslā.

Zandas ģimenei patīk paceļot pa Latviju, arī sportiskas aktivitātes dabā ir viens no labākajiem veidiem, kā atpūsties un restartēties. Un vēl pēdējos gados viņi atklāj lauku māju īpašo šarmu. Līdz 30 gadu vecumam Zanda vispār nav zinājusi, kas ir ģimenes lauku īpašums, bet tad viņas tēvs ieguvis mantojumu - mājas Kurmenē, netālu no Lietuvas robežas.

Un vismaz reizi gadā dzimta plašākā sastāvā sanāk kopā. «Ziemassvētkos vecākiem ir kāzu jubileja, brālēnam Emīlam ir dzimšanas diena. Mēs esam vairāk nekā 20 cilvēku. Man svarīgi par katru īpaši piedomāt, bet ne vienmēr tiek pirktas dāvanas, bieži vien tās ir pašu sagatavotas. Mūsu dzimtā nav materiālā kulta,» saka Zanda Zilgalve.

***

Zanda ZILGALVE

• ABLV korporatīvās labdarības fonda (ABLV Charitable Foundation) valdes priekšsēdētāja

• Dzimusi 1981. gada 20. augustā mākslinieku Dzintara un Betijas Zilgalvju ģimenē

• Dzīvesbiedrs ir finansists, bērni Anna (5 gadi) un Patriks (10 mēneši)

• Absolvējusi Rīgas 6. vidusskolu, Rīgas Juridisko augstskolu (maģistra grāds tiesībās un finansēs, 2016), Latvijas Universitāti (bakalaura grāds tiesību zinātnē, 2008), Banku augstskolu (bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadīšanā, 2005)

• Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle (kopš 2014. gada)

• Mācījusies Ogres mākslas skolā

• Strādājusi auditoru kompānijā Deloitte, bankā par juridiskā atbalsta jeb līgumu daļas vadītāju, valsts a/s LVRTC (administratīvā direktore, 2010-2012), bijusi Trans Europe Halles (Eiropas neatkarīgo kultūras centru tīkls) valdes locekle (2009-2011)