Brīvdienu ceļvedis

© Publicitātes foto

Idejas brīvdienām

APSLĒPTAIS

Viena no mūsdienu nozīmīgākajiem garīgajiem skolotājiem un domātājiem, franciskāņu mūka Ričarda Rora (1943) darbs Apslēptais. Svēto rakstu garīgums varētu saistīt to lasītāju uzmanību, kurus interesē garīga rakstura jautājumi. Grāmata Apslēptais ir drošs un patiess pavadonis vērīgam mūsdienu meklētājam. Autors nenoklusē neko nozīmīgu, nevērpj savu ideoloģiju, neizvairās no grūtiem jautājumiem, bet godīgi palīdz ieraudzīt un aptvert Bībeles mērogus un svarīgākās tēmas. Rora sarakstīto darbu iedvesmas avots ir ne tikai plašas akadēmiskas zināšanas, bet arī dziļa iekšējā pieredze.

Smiļģa muzejā Smiļģa meita

Šodien, 23. septembrī, pulksten 18 tradicionālajā ikmēneša sarīkojumā Sarunas Smiļģa kabinetā notiks saruna ar Eduarda Smiļģa meitu Aiju VīgneriSmiļģi. Kā informē pasākuma veidotāji, pirmo reizi Teātra muzeja pastāvēšanas laikā plašākam klausītāju lokam par Dailes teātra dibinātāju, režisoru Eduardu Smiļģi, viņa ģimeni un divdesmitā gadsimta vidus Pārdaugavas dzīvi stāstīs lielā meistara meita Aija Vīgnere-Smiļģe. Sarunu dalībniekiem Eduarda Smiļģa 130. dzimšanas dienas gadā būs unikāla iespēja nelielā ekskursijā iepazīt arī mājas un telpu plānojumu viņa ģimenes dzīves laikā. Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs 2016. gadā svin 40. dzimšanas dienu un Eduarda Smiļģa 130. gadskārtu, tāpēc katra mēneša 23. datumā muzejā notiek sarunas par Eduardu Smiļģi un viņa laikabiedriem, par muzeja izveidi un attīstību, par lielā meistara atklāsmi muzejā un popularizēšanu ārpus tā.

Rīgas biržā muzikālā pēcpusdiena Pérola barroca

Sestdien, 24. septembrī, Rīgas Senās mūzikas centrs sadarbībā ar Mākslas muzeju Rīgas birža aicina uz muzikālo pēcpusdienu programmā Pérola barroca. Pasākuma īpašie viesi Karlīna Īvāne (viola d’amore) un Māris Kupčs (klavesīns) klausītājiem piedāvās skaņdarbus, kas veltīti «mīlestības vijolei» viola d’amore.

Mākslas muzeja Rīgas birža muzikālo pēcpusdienu programmas Pérola barroca ietvaros iespējams iepazīties ar 16.-18. gadsimta tradīcijām vizuālajā mākslā un mūzikā. Šoreiz muzeja Venēcijas zālē uzstāsies viola d’amore spēles meistare Karlīna Īvāne un klavesīnists, senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs. Koncerta programmā mākslinieki iekļāvuši izsmalcinātu senās mūzikas komponistu darbu izlasi, kurā ietverti Marina Marē, Atiljo Ariosti, Antonio Vivaldi, Karla Jozefa Toeski, Žana Pola Egidē Martini, Luidži Bokerini un Luija Tusēna Milandrē sacerējumi. Viola d’amore ir vēlajā baroka laikā izplaucis un joprojām komponistu un klausītāju aprindās cienīts instruments ar sešām līdz septiņām spēlējamām zarnu stīgām un tikpat daudz rezonējošām metāla stīgām. Iespējams, tieši vienlaikus vibrējošo stīgu mīlīgais skanējums radījis instrumenta nosaukumu viola d’amore - «mīlestības vijole». Koncerta rīkotāji atgādina, ka viola d’amore, kuras balsi agrāk varēja baudīt gandrīz katrā smalkā augstmaņa galmā, ar laiku izkonkurēja ar spēcīgāku skanējumu apveltītā vijole, taču tā tomēr nekad pilnībā nav nozudusi no mūzikas skatuves.

Svētki Aldara parkā Sarkandaugavā

Sestdien, 24. septembrī, no pulksten 15 Aldara parkā Sarkandaugavā, kurā pēdējo mēnešu laikā norisinājušās vairākas jauniešu platformas Pilsētas laboratorija aktivitātes, norisināsies svētki, kuros Latvijas, Somijas un Baltkrievijas jaunieši apgūs pilsētvides plānošanas pamatprincipus. Svētku aktivitātes sāksies ar zīmējumu veidošanu uz monolītās dzelzsbetona sienas, kas pašlaik norobežo parku no Latvijas kultūras muzeja Dauderi. Sienas grafisko attēlu radījis stencila mākslinieks Dainis Rudens, bet to veidošanā uz sienas varēs piedalīties ikviens pasākuma dalībnieks. Aldara parkā būs iespējams apskatīt parka rekonstrukcijas metu konkursā iesniegtos darbus un piedalīties sarunās par jauniešu dzīvi pilsētā un viņu lomu apkaimes veidošanā. Apmeklētāji varēs iesaistīties homo ecos: radošajās darbnīcās, kurās no dabas materiāliem varēs pagatavot dzīvniekus un dažādas figūras, fotorāmīšus un gaismas laternas tumšiem rudens vakariem. Svētku laikā būs iespēja apskatīt fotoizstādi Klimata liecinieki - vizuālu stāstu par klimata pārmaiņu liecību meklējumiem dažādās Latvijas vietās, cilvēkiem, kas daudzu gadu garumā vērojuši norises dabā savā tuvākajā apkārtnē.

Sigulda aicina gleznot zelta rudeni

Svētdien, 25. septembrī, no pulksten 12 Siguldā jau sesto reizi norisināsies mākslas akcija Glezno visi!, kuras laikā ikviens var kļūt par mākslinieku. Šogad zelta rudens ainavas varēs gleznot pat četrās akcijas norises vietās - Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, Siguldas Svētku laukumā, Siguldas pils kompleksā un Gleznotāju kalnā, kas jau izsenis bijusi iecienīta mākslinieku iedvesmas vieta. Mākslas akcijā ikviens, neatkarīgi no vecuma vai mākslinieciskās pieredzes, varēs vērot, kā top īsti mākslas darbi, kā arī gūt ierosmi un pats ķerties pie otas un krāsām, lai uzgleznotu savu īpašo Siguldas ainavu vai tās sniegtās sajūtas. Katrā no akcijas norises vietām būs sastopams arī kāds Siguldas mākslinieks - gleznotājiem ar padomu palīdzēs gan smilšu mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, gan mākslinieces Agita Zālīte, Zinaīda Ceske un Zanda Puče. Visās akcijas norises vietās bez maksas būs pieejamas krāsas, otas un papīrs. Līdztekus akcijas Glezno visi! norisei Siguldas Svētku laukumā notiks Rudens gadatirgus, daudzviet pilsētā norisināsies kultūras programma.

Patmalniece Dailes teātrī

Līdz ar teātra jaunās sezonas atklāšanu Dailes teātra Mākslas telpā Brīvības 75 atklāta jauna izstāde, šobrīd tur skatāma Elitas Patmalnieces personālizstāde Viena taada. Elita. Tā ir mākslinieces monoizrāde un performance vienlaikus, jo, kaut ārēji ekspozīcijai ir šķietami konkrēts veidols, organizētāji sola - visticamāk, jau nākamajā dienā kaut kas būs citādi, jo māksliniece būs kaut ko pārbīdījusi - kādu ķebli, gleznu, kleitu. Jo telpa ir dzīva tikai tad, kad kāds to apdzīvo.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais