Maija Grāfa svētku atbalstam savākti aptuveni 300 paraksti

© f64

Maija Grāfa svētku atbalstam savākti aptuveni 300 paraksti, aģentūru LETA informēja kultūras biedrības "Alternatīvā realitāte" pārstāve Irina Kurpniece.

Jau rīt, 2.jūnijā, savāktos parakstus kopā ar foto un video atskaitēm iesniegs Rīgas domes Izglītības un kultūras departamentā.

Kā stāstīja Kurpniece, parakstu vākšana sākta, jo Rīgas dome kopš 2011.gada vairs nesniedz finansiālu atbalstu vienai no senākajām Rīgas kultūras tradīcijām, kam Latvijas galvaspilsētā ir vairāk nekā 500 gadus sena vēsture.

Maija Grāfa svētkus 1477.gadā Rīgā sāka svinēt melngalvji jeb neprecētie Rīgas tirgotāji kopā ar Lielo ģildi. Svētku tradīciju Rīga viduslaikos pārņēmusi no Vācijas, Skandināvijas, Gotlandes un Lielbritānijas, kur tie no seniem laikiem tika svinēti kā pavasara svētki. Šajā dienā vīrieši piedalījās drosmes un spēka demonstrējumos, turnīros kopā ar pilsētas rāti tika izvēlēts uzvarētājs, kas tika nosaukts par labāko pilsētas aizstāvi un ieguva Maija Grāfa titulu uz vienu gadu.

Padomju laikos tradīcija netika svinēta, taču uzreiz pēc Melngalvju nama atjaunošanas, no 2000.gada līdz 2011.gadam, Rīgas Rātslaukumā svinības atkal norisinājās. Rātslaukumā atdzīvojās viduslaiki ar neskaitāmām tirgotavām, bruņinieku turnīriem, košiem seno laiku tērpiem, karnevālisku gaisotni, plašu koncertprogrammu un daudzām citām jautrām aktivitātēm.

Taču kopš 2011.gada šī tradīcija nav guvusi pašvaldības atbalstu. "Nu jau trešo gadu Rīgas dome ignorē vienu no košākajām un senākajām Rīgas kultūras tradīcijām. Arī šogad Rīgas domē mūsu iesniegtais kultūras projekts nav guvis atbalstu, kas nav izprotams, īpaši ņemot vērā, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras pilsēta un lepojas ar savām tradīcijām," stāstīja Kurpniece.

Lai neļautu tradīcijai izzust, 2013.gadā entuziastu grupa "maijagrafs.lv" organizēja Maija Grāfa svētkus pašu spēkiem un līdzekļiem, toties šogad kultūras biedrība "Alternatīvā realitāte" pie Rīgas domes organizēja svētku sanāksmi ar parakstu vākšanu par Maija Grāfa tradīcijas atjaunošanu. Akcijas laikā tika demonstrēta arī vizualizācija: notika bruņinieku turnīri, viduslaiku tērpu konkurss, senās un laikmetīgās dejas, tika izvēlēts labākais Rīgas aizstāvis, kas ieguva Maija Grāfa titulu un izvēlējās savu Maija Grāfieni. "Svētki sagādāja ļoti lielu interesi publikas vidū - gan pašiem rīdziniekiem, gan neskaitāmiem tūristiem," norādīja Kurpniece.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais