Tūrisms

Labi zināmais uzstādījums, ka islāma kultūrā nav vietas cilvēka attēlojumam, padarījis eiropeiskām acīm, kas radušas skatīt renesanses reibonī radītos mākslas darbus un arhitektūras šedevrus, mazāk pievilcīgus daudzus Tuvo Austrumu un Centrālāzijas senās arhitektūras pieminekļus. Taču šis apgalvojums nekā neattiecas uz Samarkandu Uzbekistānā, kuru pamatoti var dēvēt par Centrālāzijas arhitektūras pērli. Pilsētā ar 2500 gadu senu vēsturi ir restaurēti un saposti arhitektūras pieminekļi, darbojas 37 strūklakas, ļaudis pastaigājas ziedos slīgstošos parkos un uztur dzīvu leģendu par seno Austrumu vareno pagātni.

Ceļot ir aizraujoši – tā ir iespēja paplašināt redzesloku, iegūt zināšanas un novērtēt to, kas pašiem dots. Krāslavietis Ivars Geiba visu bērnību pavadījis dzimtenē, bet jaunības gados devies pirmajā ceļojumā ārpus Latvijas un sapratis, ka pasaules elpa viņu aizrauj un aicina doties piedzīvojumos. Latvijā ir gan ģimene, gan bizness, gan mīļas vietas, līdz ar to latvietis vienmēr atgriežas. Bet no ceļošanas nenogurst, jo katru gadu tiek organizēti arī braucieni pa Latviju.

Jasmuiža ir vienīgais Raiņa muzejs Latgalē. Un vienīgais no Memoriālo muzeju apvienībā ietilpstošajiem muzejiem, kas Raiņa 150. jubilejas gadā atvērts apmeklētājiem. Tadenava, Raiņa un Aspazijas māja, kā arī vasarnīca šobrīd slēgtas rekonstrukcijas darbu dēļ.

Manas paaudzes cilvēkiem Amerika savulaik bija tāla, nesasniedzama zeme, kur koncentrējies visas pasaules labums un ļaunums. Pareizāk sakot, Amerikas bija divas. Vienu nosacīti iemiesoja Ņujorka ar tās debesskrāpjiem un kontrastiem, bet otru pārstāvēja indiāņu virsaitis Čingačguks (dienvidslāvu aktiera Goiko Mitiča veidolā), kurš Amerikas prērijās cīnījās ar alkatīgajiem amerikāņu kolonizatoriem. Tiesa, šo Ameriku uzņēma tepat Krimā, bet pašu amerikāņu vesternus, izņemot 1969. gada filmu Makkenas zelts (PSRS nopirkta 1974. gadā), kinoteātros nemaz nerādīja. Šoreiz ceļojums bija tieši uz šo Ameriku. Uz Meažonīgajiem Rietumiem.

Līgatnes dabas takās līdz oktobrim atjaunos pastaigu taku pie lāču voljera, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inese Pabērza.

Alūksnei šogad ir pusapaļa jubileja – 95 gadi kopš pilsētas tiesību iegūšanas. Par to, kā tā pa šiem gadiem ir pārvērtusies un augusi, šogad var pārliecināties no vairāk nekā 30 metru augstuma – uzkāpjot skatu tornī. No tā var ieraudzīt gan Alūksnes ezeru, gan cietokšņa drupas, gan Jauno pili, gan citas vietas, ko vērts aplūkot arī tuvumā.

Slavenais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs prezentē Rīgas publikai vēl neiepazītu savas personības šķautni. Šovā ar teātra elementiem „Modes alķīmija”, kas norisināsies 30.augustā koncertzālē „Rīga”, viņš pārtaps vairākos tēlos. Dramatiskā teātra aktieris, burvis, mistiķis, lektors un, protams, sieviešu siržu iekarotājs – visās šajās lomās varēsim redzēt Vasiļjevu. Gaidāmi vēl citi pārsteigumi, kas pagaidām tiek turēti noslēpumā. Bet jau tagad zināms, ka iestudējums pārsteigs ar inovatīvo scenogrāfiju, negaidītu notikumu pavērsienu, aizraujošiem dialogiem un skatītāju iesaistīšanos.

Visiem tiem, kas vēl gatavojas izbraukt vai tikai plāno doties ceļā, Māja piedāvā 7 mobilās aplikācijas, kas aizvietos papīra kartes un ilgstošu informācijas meklēšanu internetā un kļūs par neaizvietojamu palīgu veiksmīgai organizēšanai un laba laika pavadīšanai.

Parīze apbur ienācēju un patur savā varā. Es balto pilsētu ieraudzīju no Monmartras kalna karstā vasaras rītā, un Parīze izskatījās tieši tāda, kādai mīlestībā atzinušies daudzi rakstnieki, mākslinieki un mūziķi. Viņu daiļrade ļauj uz šo pilsētu skatīties vairāk nekā tikai caur savām rozā brillēm.

Pavisam nesen Lietuvā tika atklāts unikāls tūrisma objekts, kas piesaista simtiem interesentu arī no Latvijas. Tā ir pastaigu taka virs koku galotnēm Anīkščos (Anykščiai). Taka ir 300 metrus gara un 21 metrus augsta. Apmeklētāji var uzkāpt 36 metrus augstajā skatu tornī un baudīt pasakainas meža ainavas.

Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī viens cilvēks diez vai spēs atklāt visus Rīgas glabātos noslēpumus. Rīgas svētki ir labākais laiks, kad ielūkoties Latvijas galvaspilsētas aizkulisēs, kā varētu dēvēt Vecrīgas noslēpumainās ieliņas un velvētos pagrabus. Jā, arī tādi ir saglabāti, attīrīti, atjaunoti un ne vienmēr visu acīm uzreiz atklāti.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Jakovam Rafalsonam jeb pašmāju populārā seriāla «UgunsGrēks» Vadima lomas atveidotājam aizvadītais vasaras atvaļinājums izvērties piedzīvojumiem bagāts. Vispirms viņš ar sievu Gaļinu pabijis trīsdesmitdienu braucienā pa Itāliju, Čehiju un Poliju, bet pēc tam, draugu uzaicināts, devies ceļojumā uz Norvēģiju.

Pīters Adams Smits, velobraucējs no Liverpūles, kurš šodien plkst.7 startēja no Vienības laukuma Cēsīs, lai veiktu Ginesa rekordu, apbraucot apkārt zemeslodei mazāk nekā 100 dienās, rekordu varētu noslēgt pēc 95 dienām - 11.novembrī.

Otrdien, 11.augustā, plkst.7 liverpūlietis Pīters Adams Smits un viņa komanda sāks braucienu pretī trim mērķiem - pārspēt esošo pasaules rekordu braucienam ar riteni apkārt pasaulei, kļūt par vecāko riteņbraucēju, kurš uzstāda šo rekordu, kā arī kļūt par pirmo cilvēku, kurš to izdara mazāk nekā 100 dienu laikā. Arī viena no Latvijas pilsētām varēs lepoties ar tās vārda ierakstīšanu rekordu grāmatā, jo Smits startēs no Cēsīm.

Atzīšos, jau sen gribēju uz Grieķiju – vēlējos pārbaudīt, vai tās salas ir tik pasakaini skaistas, kā apgalvo citi, tostarp pulciņš rakstnieku, lieliskos brāļus Darelus ieskaitot. Beidzot saposos. Mana izvēle krita uz Rodas salu. Naktī uz 26. jūniju, veltījis miegam varbūt vien stundu, kāpu Ogrē auto un prom uz lidostu, lai jau ap deviņiem no rīta nikns un negulējis secinātu – esmu Rodā!

Stokholma, Zviedrijas galvaspilsēta, ir pārāk kosmopolītiska, lai izjustu zviedru būtību, kurā noteikti glabājas viņu priekšteču – vikingu – gars. Galvaspilsētas kosmopolītisms un imigrantu pārblīvētās priekšpilsētas padara vidi aukstu un bezpersonisku. Savukārt mazpilsētās daudz labāk var izjust zviedru sadzīvi, to, ar ko viņi elpo, kas viņiem patīk un kas ne tik ļoti. Sarkanbrūno koka mājiņu šarms iesilda daudz vairāk par vēsajām Skandināvijas vasarām, un klinšainajos mežos, šķiet, atbalsojas stāsti par troļļiem un vikingiem...

Kāds puisis veicis visai interesantu ceļojumu-3 gadu laikā viņš apceļojis ASV, lai atrastu precīzi tās pašas vietas, kur reiz bijuši viņa vecvecāki.

Gulbene savus svētkus svin tāpat kā senāk latvieši kāzas – četras dienas. Šovasar pilsētas svētki ilga no 23. līdz 26. jūlijam. Pilsētas svētki ir laiks, kad ne tikai gulbenieši, bet galvenokārt viņu viesi var iepazīt Gulbeni. Iespējams, daudzi nebūs nokļuvuši Spārītes parkā, kur iekārtota Latvju zīmju vēstījuma taka.

No tūristu viedokļa raugoties, Brēmenhāfene ir mazs miestiņš, uz kuru diez vai kāds dosies speciāli, taču latviešus tūristus pēdējā laikā piesaistījusi Brēmene, un, ja brīvās dienas nolemts pavadīt senajā ostas pilsētā Vēzeres upes krastos, kas lepojas ar savu vēsturi jau kopš Kārļa Lielā laikiem, tad ir vērts ieplānot vienu dienu, ko veltīt tās ļoti jaunajai māsai Brēmenhāfenei, lai sagādātu patīkamu pārsteigumu sev pašiem.

Ja kāds saka, ka naudas trūkuma dēļ nevar atļauties ceļot, tad visbiežāk tā ir nevēlēšanās izlīst no ierastā dīvāna un ļauties piedzīvojumam, jo ceļot ne vienmēr nozīmē iztērēt daudz naudas par aviobiļetēm, viesnīcām un ekskursijām. Tepat Latvijā ir bezgala daudz skaistu vietu un naktsmājas var rast, samaksājot pavisam nedaudz – tik vien dažus eiro par labiekārtotu telts vietu, kur pieejamas gan dušas, gan tualetes.

Spontāna ideja, lētas aviobiļetes, viena brīva nedēļa, un – esi jau Maltā. Valstī, kuras teritorija ir apmēram tikpat liela kā Rīga, kurā mīt nepilns pusmiljons iedzīvotāju, kas Eiropas kontekstā ir ļoti slavena ar bēgļu problēmu un kas piesaista tūristus ne tikai ar savu kompaktumu, bet arī ar diezgan mistisko vēsturi un ne mazāk mistisko mantojumu.

Baltkrievijas pilsētā Vitebskā no 7. līdz 15. jūlijam notika 24. starptautiskais mākslu festivāls Slāvu tirgus. Festivāla laikā Vitebska skan gan koncertzālēs, gan ielās, ko piepilda mākslinieki, amatnieki, folkloras ansambļi. Pilsētas centrs mudž kā krāsains skudru pūznis, un viens un tas pats ceļš katru dienu var nest jaunus iespaidus. Slāvu tirgus – tie ir svētki.