Tūrisms

Tā arī neesmu sapratusi, kāpēc Anglijā ir populāri tā dēvētie pērtiķu parki. Lai gan ko tur daudz brīnīties, arī Latvijā tiek rīkotas ekskursijas uz strausu parkiem, un šie putni nepavisam nav raksturīgi Latvijas faunai un klimatam. Ja Lielbritānijā gribas redzēt kaut ko citu, nevis muzejus, veikalus, koncertus vai piedzīvot izbraukumu pa Temzu ar gana nedrošo dzelteno zemūdeni, turklāt ja ceļojat kopā ar bērniem, tad pārmaiņas pēc var aizbraukt uz dažāda kalibra zoodārziem.

Lai brauktu uz klosteri, jābūt motivācijai. Pat ja tā ir tikai interese, nekas vairāk. Kad kolēģe, Latvijā populāra astroloģe Guna Kārkliņa ierosināja – braucam uz Pihticu, labprāt piekritu. Par Pihticas Dievmātes aizmigšanas sieviešu klosteri bija dzirdēts un pa acu galam – arī palasīts, un mani turp aizveda interese. Vēl arī cerība, ka klosterī varēšu piedzīvot mierīgāku dienas ritmu. Tas tiek solīts gandrīz ikkatrā tekstā, ko ceļotājiem piedāvā tūrisma firmas.

Korfu salas jaukumus baudījām brīdī, kad Latvijā lapas sāka gatavoties krāsoties zeltainas. Gluži kā Darelu ģimeni pirms 80 gadiem, kad tā no nemīlīgās un lietainās Anglijas piekrastes pārcēlās uz saulaino Vidusjūras salu, arī mūs Korfu sagaidīja ar spirgtu zaļumu un 30 grādu temperatūru.

Kārtējo reizi Latvijas vārds izskanējis pasaulē. Šoreiz mūsu valsts ir izvēlēta kā vieta, kur ierasties tūristiem, kas vēl ne reizi nav paviesojušies kādā no Ziemeļeiropas valstīm.

Pilsētas ļaudīm ik pa laikam gribas izrauties dabā. Vēl labāk, ja to var apvienot ar kustību un jaunu zinību prieku. Zaķumuižas pusē atpūtas kompleksā Sauleskalns gan pieaugušajiem, gan bērniem ir iespēja iziet divas dabas takas – izzinot gan gadskārtu ritus, gan putnu saimi.

«Iebraucēji nemaz nenojauš, kāda ir vietējo ikdiena, tās izaicinājumi, kādi ieradumi. Lielākā daļa brauc uz tūristu vietām, kur viss ir pielāgots viņu vajadzībām,» saka kanādiete Nikola Gerarda, kas Taizemē nodzīvojusi deviņus gadus. Ceļojumu aģentūrās katru gadu tiek piedāvāti elpu aizraujoši braucieni uz tālo Āzijas zemi, bet tie parasti ved uz valsts vidieni vai dienvidiem. Bet arī ziemeļos ir skaista daba, ievērojami apskates objekti un, pats galvenais, cilvēki, kas atšķiras no vidienē un dienvidos dzīvojošajiem.

Lielākais tiešsaistes aviobiļešu veikals Latvijā Lidot.lv, kas šajā tirgū ir jau desmit gadu, apkopojis informāciju par ceļotāju gaumes izmaiņām pēdējo desmit gadu laikā. Izrādās, daži galamērķi joprojām ir ļoti populāri, tomēr būtiski mainījies brīvdienām atvēlēto dienu ilgums.

Nākamās nedēļas nogalē notiks vienas dienas akcija Lauku diena ceļotājiem, kuras laikā būs iespēja ielūkoties lauku aizkulisēs, un tikai šajā dienā varēs iekļūt vietās, kas ikdienā nav atvērtas apmeklētājiem.

Latviešiem Lasvegasa ir unikāla pilsēta jau ar to vien, ka saīsināti tā tiek apzīmēta ar mums tik tuvo burtu salikumu LV. Šī pilsēta ir uzcelta vietā, kur pēc loģikas likumiem nekādai pilsētai nevajadzētu atrasties – tuksneša vidū. Runā, ka par mafijas naudu. Nezinu, cik patiesības un cik leģendu par to mafijas naudu, bet pilsētas apkārtnē neaug tikpat kā nekas.

Pateicoties Robinam Hudam, reti kurš arī ārpus Apvienotās Karalistes robežām nebūs dzirdējis par Šervudas mežu. Tomēr Šervudas mežs nav vienīgā iespēja atpūsties zaļi. Šoreiz ar to domāts – dabā, dabiskā vidē. Par ālēšanos parkos varat aizmirst. Pirmkārt, briti ir likumpaklausīga nācija (vismaz tikmēr, kamēr nenotiek kāda futbola spēle), otrkārt, novērošanas kameras ir tik tiešām visu redzoša acs.

Gulbenes novada PA «Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs» vasaras sezona ir pagājusi ar daudzām un dažādām interesantām aktivitātēm un pasākumiem.

Labi zināmais uzstādījums, ka islāma kultūrā nav vietas cilvēka attēlojumam, padarījis eiropeiskām acīm, kas radušas skatīt renesanses reibonī radītos mākslas darbus un arhitektūras šedevrus, mazāk pievilcīgus daudzus Tuvo Austrumu un Centrālāzijas senās arhitektūras pieminekļus. Taču šis apgalvojums nekā neattiecas uz Samarkandu Uzbekistānā, kuru pamatoti var dēvēt par Centrālāzijas arhitektūras pērli. Pilsētā ar 2500 gadu senu vēsturi ir restaurēti un saposti arhitektūras pieminekļi, darbojas 37 strūklakas, ļaudis pastaigājas ziedos slīgstošos parkos un uztur dzīvu leģendu par seno Austrumu vareno pagātni.

Ceļot ir aizraujoši – tā ir iespēja paplašināt redzesloku, iegūt zināšanas un novērtēt to, kas pašiem dots. Krāslavietis Ivars Geiba visu bērnību pavadījis dzimtenē, bet jaunības gados devies pirmajā ceļojumā ārpus Latvijas un sapratis, ka pasaules elpa viņu aizrauj un aicina doties piedzīvojumos. Latvijā ir gan ģimene, gan bizness, gan mīļas vietas, līdz ar to latvietis vienmēr atgriežas. Bet no ceļošanas nenogurst, jo katru gadu tiek organizēti arī braucieni pa Latviju.

Jasmuiža ir vienīgais Raiņa muzejs Latgalē. Un vienīgais no Memoriālo muzeju apvienībā ietilpstošajiem muzejiem, kas Raiņa 150. jubilejas gadā atvērts apmeklētājiem. Tadenava, Raiņa un Aspazijas māja, kā arī vasarnīca šobrīd slēgtas rekonstrukcijas darbu dēļ.

Manas paaudzes cilvēkiem Amerika savulaik bija tāla, nesasniedzama zeme, kur koncentrējies visas pasaules labums un ļaunums. Pareizāk sakot, Amerikas bija divas. Vienu nosacīti iemiesoja Ņujorka ar tās debesskrāpjiem un kontrastiem, bet otru pārstāvēja indiāņu virsaitis Čingačguks (dienvidslāvu aktiera Goiko Mitiča veidolā), kurš Amerikas prērijās cīnījās ar alkatīgajiem amerikāņu kolonizatoriem. Tiesa, šo Ameriku uzņēma tepat Krimā, bet pašu amerikāņu vesternus, izņemot 1969. gada filmu Makkenas zelts (PSRS nopirkta 1974. gadā), kinoteātros nemaz nerādīja. Šoreiz ceļojums bija tieši uz šo Ameriku. Uz Meažonīgajiem Rietumiem.

Līgatnes dabas takās līdz oktobrim atjaunos pastaigu taku pie lāču voljera, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inese Pabērza.

Alūksnei šogad ir pusapaļa jubileja – 95 gadi kopš pilsētas tiesību iegūšanas. Par to, kā tā pa šiem gadiem ir pārvērtusies un augusi, šogad var pārliecināties no vairāk nekā 30 metru augstuma – uzkāpjot skatu tornī. No tā var ieraudzīt gan Alūksnes ezeru, gan cietokšņa drupas, gan Jauno pili, gan citas vietas, ko vērts aplūkot arī tuvumā.

Slavenais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs prezentē Rīgas publikai vēl neiepazītu savas personības šķautni. Šovā ar teātra elementiem „Modes alķīmija”, kas norisināsies 30.augustā koncertzālē „Rīga”, viņš pārtaps vairākos tēlos. Dramatiskā teātra aktieris, burvis, mistiķis, lektors un, protams, sieviešu siržu iekarotājs – visās šajās lomās varēsim redzēt Vasiļjevu. Gaidāmi vēl citi pārsteigumi, kas pagaidām tiek turēti noslēpumā. Bet jau tagad zināms, ka iestudējums pārsteigs ar inovatīvo scenogrāfiju, negaidītu notikumu pavērsienu, aizraujošiem dialogiem un skatītāju iesaistīšanos.

Visiem tiem, kas vēl gatavojas izbraukt vai tikai plāno doties ceļā, Māja piedāvā 7 mobilās aplikācijas, kas aizvietos papīra kartes un ilgstošu informācijas meklēšanu internetā un kļūs par neaizvietojamu palīgu veiksmīgai organizēšanai un laba laika pavadīšanai.

Parīze apbur ienācēju un patur savā varā. Es balto pilsētu ieraudzīju no Monmartras kalna karstā vasaras rītā, un Parīze izskatījās tieši tāda, kādai mīlestībā atzinušies daudzi rakstnieki, mākslinieki un mūziķi. Viņu daiļrade ļauj uz šo pilsētu skatīties vairāk nekā tikai caur savām rozā brillēm.

Pavisam nesen Lietuvā tika atklāts unikāls tūrisma objekts, kas piesaista simtiem interesentu arī no Latvijas. Tā ir pastaigu taka virs koku galotnēm Anīkščos (Anykščiai). Taka ir 300 metrus gara un 21 metrus augsta. Apmeklētāji var uzkāpt 36 metrus augstajā skatu tornī un baudīt pasakainas meža ainavas.

Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī viens cilvēks diez vai spēs atklāt visus Rīgas glabātos noslēpumus. Rīgas svētki ir labākais laiks, kad ielūkoties Latvijas galvaspilsētas aizkulisēs, kā varētu dēvēt Vecrīgas noslēpumainās ieliņas un velvētos pagrabus. Jā, arī tādi ir saglabāti, attīrīti, atjaunoti un ne vienmēr visu acīm uzreiz atklāti.