TŪRISMS: Pieci ceļojumi šogad tūrisma sezonā
Tūrisma nozare piedzīvo smagus laikus: islāma terorisms apsēdis ne vien Tuvos Austrumus, bet arī Eiropu. Cilvēki vairs neceļo jau nevis tāpēc, ka naudas nav, bet tāpēc, ka bīstas nokļūt traģisku notikumu epicentrā. Kā konstatēts pētījumos, 140 tūkstoši cilvēku ir tas tūristu daudzums, ko vidēji atbaida viens terora akts. Diemžēl otrā realitāte ir tāda, ka terora akti ir pilnīgi neprognozējama lieta un pat romantiskā un dīkā Parīze var pēkšņi kļūt par uzbrukuma mērķi.
Taču dzīve nebeidzas, un ne jau visi gribētu tupēt brīvdienās mājās, lai tikai neskartu pasaules trauksmainā elpa. Tiem, kuriem gribas doties apskatīt pasauli, – piedāvājam piecus galamērķus, kur ( tfu, tfu, tfu) vismaz pēdējā laikā nekas briesmīgs nav noticis.
Galamērķis Nr. 1 – Venēcija (Itālija)
Venēcija ir tūristu galamērķis Nr. 1 pasaulē, un neizskatās, ka šī tendence mainītos. Kopš 12. gadsimta krāšņumu un varenību ieguvusī pilsētvalsts vēl tagad cenšas turēt savu karogu lepni paceltu un ķer mirkli, lai varētu paziņot – mēs neesam nekāda Itālijas daļa, mēs esam venēcieši. Seklajā lagūnā tapusī pilsēta ir unikāla parādība, un vēl pārsteidzošāks ir fakts, ka tā vēl pastāv līdz mūsu dienām, nevis ir iegruvusi jūras dzelmē, jo lieliskās pilis taču turas tikai uz kopā sastiprinātiem koka baļķiem. Izbraukt ar gondolu, maldīties pa šaurajām ieliņām, ik pa brīdim uzgrūžoties kādai senatnes liecībai, tas ir tūristu rūpals vienā no septiņiem pasaules brīnumiem. Nav taču tik tālu, lai neaizlidotu no Rīgas – nacionālā aviokompānija airBaltic vizina arī uz šo neaizmirstamo Itālijas ziemeļu pērli.
Galamērķis Nr. 2 – Oslo (Norvēģija)
Uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo aizlidot ir viegli – pirmkārt, tāpēc, ka ātri – tikai viena stunda un 20 minūšu. Otrkārt, tāpēc, ka tas nav dārgākais airBaltic reiss: nacionālā aviokompānija rēķinās, ka dārgākais jau ceļotājam būs vēl priekšā. Šeit būs, ko turēt, ja jau parastu darbaļaužu alga te ir 4500 eiro līmenī, tad dārdzība attiecīga arī citur. Oslo pat Latvijas turīgie iedzīvotāji pēkšņi pārvēršas par mazbudžeta ceļotājiem. Labi, labi, varu pateikt dažas receptes, kā izdzīvot, ja negribas stiept visu sev līdzi, – kafiju par brīvu var dabūt IKEA lielveikalā. Ja braucat ar sabiedrisko transportu un apmeklējat muzejus, visizdevīgāk ir iegādāties Oslo dienas karti. Karte 24 stundām maksā 320 norvēģu kronu, t. i., ap 35,5 eiro un dod iespēju bez papildu samaksas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, arī pilsētas apskates ekskursiju ar autobusu, braukt ar vietējiem prāmjiem un apmeklēt muzejus.
Oslo centrs ir viegli izstaigājams vienas dienas laikā – gar ostas akvatoriju staigājot, var aiziet gan līdz Nacionālajai mākslas galerijai, gan citiem apskates objektiem – ļoti modernajai Nacionālās bibliotēkas ēkai un apskatīt biznesa centru mūsdienīgo arhitektūru. Nacionālajā mākslas muzejā ir arī Munka istabiņa – prieks, kur tu rodies –, lai tur iekļūtu, nav jātērē nauda un par velti var apskatīt slavenā Edvarda Munka gleznu Kliedziens.
Galamērķis Nr. 3 – Ziemeļkipra
Gribas nokļūt pie Vidusjūras un gozēties saulītē, bet baidāties doties uz Turciju vai Grieķiju bēgļu un migrantu plūsmu izraisīto problēmu dēļ? Ir alternatīva – Ziemeļkipra. Tūristam no tā ir ne silts, ne auksts, ka dodaties uz faktiski Eiropā neatzītu (atzīst tikai Turcija) valsti – šajos apstākļos vairs nevar saprast, kas ir labāk. Ziemeļkiprai piemīt visas īpašības, lai būtu iecienīts tūrisma galamērķis, – gan seno civilizāciju pēdas, gan Vidusjūras pludmales un spoža saule. Skaistās un senās pilsētas – Famagusta (Gazimaguša) un Kirēnija (Girne) ir ar viduslaikos celtu cietokšņu ielenktām vecpilsētām un eiropietim izprotamu vēsturi. Famagustas cietokšņa mūru projektēšanā piedalījies Leonardo da Vinči, bet pašu pilsētu uzskata par Šekspīra slavenā varoņa Otello citadeli. Savukārt Kirēnija ar skaisto marīnu (līci ) un cietoksni kalna galā pie vecpilsētas izskatās kā no pasaku grāmatas nākusi. Ziemeļkipras galvaspilsēta Lefkoša (Nikosija) ir ar demarkācijas līniju sadalīta divās – turku un grieķu – daļās, bet ar Eiropas pilsoņa pasi var staigāt brīvi pāri. Turku kiprioti sevi redz atšķirīgus no turkiem kontinentā, un arī viņu piederība musulmaņiem ir ļoti neuzkrītoša. Turki arī ir teju vienīgie investori Ziemeļkiprā, kas izmanto tās priekšrocības tūrisma jomā, uzceļot labas kvalitātes viesnīcas. No Latvijas uz Ziemeļkipru aprīlī un septembrī vizina gan Impro ekskursiju ceļojumos, gan arī Begonija, piedāvājot čārterreisus no Vācijas lidostām.
Galamērķis Nr. 4 – Samarkanda (Uzbekistāna)
Uzbekistāna Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama, pateicoties jau vairāk nekā desmit gadu pastāvošajam avioreisam Taškenta–Rīga–Ņujorka, un šis ir svarīgs motīvs, kāpēc tūrisma ceļojumā ir vērts doties uz šo Centrālāzijas valsti. Taškenta pēc pagājušā gadsimta sešdesmito gadu zemestrīces ir bijusi pilnībā nopostīta un vēlāk jaunuzcelta. Tagad Taškentu var izmantot kā vietējā kolorīta ievadu, lai dotos tālāk, aplūkot senās varenības apdvestās pilsētas Buhāru un Samarkandu. Samarkandu Uzbekistānā pamatoti var dēvēt par Centrālāzijas arhitektūras pērli. Pilsētā ar 2500 gadu senu vēsturi ir restaurēti un saposti arhitektūras pieminekļi, darbojas 37 strūklakas, ļaudis pastaigājas ziedos slīgstošos parkos un uztur dzīvu leģendu par seno Austrumu vareno pagātni. Samarkandas skaistākais arhitektūras piemineklis ir Registāna laukums – trīs medrešu (reliģisko skolu un mošeju) ansamblis. Registāna laukuma un medrešu restaurācijā ieguldīti miljoniem dolāru, lai tas varētu lepoties ar valsts senatnes galvenās vizītkartes vārdu. Arhitektonisko ansambli šeit veido trīs medreses – Ulugbeka medrese (1417.–1420. gads), 1619.–1636. gadā pēc pavēlnieka Jalangtuša Bahodura pavēles tapusī Šerdora (ar tīģeriem) medrese un Tilla – Kori (ar zeltu klātā) medrese, kas pēc tā paša valdnieka pavēles tapusi desmit gadu vēlāk. Lieki teikt, ka katram, kas sper kāju Registāna laukumā, sprūk ārā sajūsmas vārdi par Austrumu arhitektu un celtnieku varenību, kā arī raisās cēlas pārdomas par valdnieku varenību, kuru paspārnē tapusi šāda greznība.
Netālais Siābas tirgus, kas Samarkandā pastāv no viduslaikiem, dos tādu vietējās augļu, dārzeņu un amatniecības darinājumu bagātību, kas ja ne makam, tad acīm un vēderam liks priecāties. Jāpiebilst, ka vēderam liks priecāties jebkurš ēdiens Uzbekistānā, īpaši jau slavenais uzbeku plovs un samsas pīrāgi, par arbūziem un melonēm nemaz nerunājot. Uzbekistānā vēl turklāt ir saglabājusies padomiskā jūsma par Latviju un Jūrmalu. Ja pateiksiet, ka esat no Latvijas – labvēlīga attieksme no vietējiem garantēta. No Latvijas uz Uzbekistānu šogad tūristus sola aizvest ekskursijā aģentūra Jēkaba ceļojumi.
Galamērķis Nr. 5 – Borneo
Tie ir nieka 13 tūkstoši kilometru, kas jānolido no Rīgas līdz Kota Kinabalu, kas atrodas Malaizijas Borneo. Bet tie ir lietderīgi nolidoti kilometri, lieliska un eksotiska piedzīvojuma vērti. Malaizijas Borneo ir divi štati – Sabaha un Saravaka –, kas atrodas uz salas kopā ar Indonēziju, nevis ar pārējiem Malaizijas štatiem. Borneo ir unikāla dabas bagātību krātuve – šeit ir senākie lietusmeži pasaulē – aptuveni 150 miljonu gadus veci, kuros dzīvo reti dzīvnieki, no kuriem slavenākie ir amizantie gardegunpērtiķi, cilvēkveidīgie orangutani un miniatūrie Borneo ziloņi. Augu pasaule ir nevaldāmi krāšņa – Borneo ir viena no retajām (otra ir Sumatra) vietām, kur var vērot pasaulē lielāko puķi – gaļēdāju raflēziju. Protams, ka Malaizijas Borneo iegūst naftu un citas dabas bagātības – Borneo – tā taču ir tikai tāds angliskots Brunejas nosaukums, kas izvietojusies starp Sabahu un Saravaku, un par kuras sultāna bagātībām klīst leģendas.
«Land below the wind» – tā Borneo iedzīvotāji dēvē savu zemi, jo lielie orkāni tai ejot pāri. Šeit ir lieliskas balto smilšu pludmales, allaž +30 grādu temperatūra, jūra – kā snorkelētāju un daiveru paradīze, kur čum un mudž no raibajām zivīm, plaši golfa laukumi elitārai izklaidei un, protams, daba, kuras varenības priekšā gribas galvu noliekt.
Latvijas tūrfirmas ir pamanījušas Borneo vilinājumu, un ceļojumus uz turieni piedāvā Latviatours un 365 brīvdienas.