Pirms kāda laika nra.lv publicēja rakstu par Taizemes paralēlo realitāti (http://nra.lv/izklaide/turisms/152486-celojums-taizemes-paralela-realitate.htm), kas lauza stereotipus par elpu aizraujošo valsti, ko redzam ceļojumu galamērķos, atklāja vietējo iedzīvotāju izaicinājumus, kā arī iepazīstināja ar viņu kultūru.
Šajā rakstā iepazīstināšu jūs ar cilvēkiem no ziemeļu reģiona ciematiņa, kuri uzsāka radio projektu, lai cīnītos pret apkārtējās dabas iznīcināšanu viņu apkārtnē.
Tūrisma firmās netiek piedāvāts apskatīt vairākus ciematus valsts ziemeļos, kur tiek postīta vide apmaiņā pret lielu kompāniju ambīcijām, netiek stāstīts par drūmo atmosfēru iedzīvotāju vidū, kuri savā valstī jūtas apspiesti, un ceļvežos nav pieminēts, kādi ir vietējo ikdienas izaicinājumi, sevišķi, ja runa ir par ziemeļu reģiona iedzīvotājiem. Viņi tiek uzskatīti par vienkāršiem lauksaimniekiem, kurus iespējams izmantot, bet kuriem nav nepieciešams sniegt pārlieku daudz tiesību.
Kopīgi mācās izmantot radio
„Esmu ļoti priecīgs, ka esat ieradušies šeit un ka pastāstīsiet par mūsu projektu plašākai sabiedrībai, jo tas mums ir ārkārtīgi nozīmīgs,” saka viens no radio aizsācējiem. Kad 2002. gadā kāda internacionāla kompānija nolēma atvērt kālija raktuves netālu no ciematiņa Udon Thani pilsētas apkārtnē, vietējie iedzīvotāji nolēma veikt plašāku izpēti par iespējamo ietekmi uz vidi. „Iedzīvotāju vidū par un pret kālija raktuvēm strīdu dēļ ir notikuši dažādi konflikti. Piemēram, vienā ģimenē vīrs sastrīdējās ar sievu, jo viens atbalsta, bet otrs – nē. Viņi šobrīd ir šķīrušies,” stāsta vīrietis hakī krāsas kreklā. Vietējais paskaidro, ka daļa uzskata, ka materiālie ieguvumi un infrastrukturālā attīstība ciemata apkārtnē nāktu par labu, savukārt citi ir kategoriski pret. Viņi ir pārliecināti, ka pēc raktuvju atvēršanas apkārt esošā zeme tiks piesārņota. Tā rezultātā nebūtu iespējams nodarboties ar lauksaimniecību, kas sniedz galvenos ienākumus.
„Devāmies uz Taizemes rietumiem, kur cilvēkiem ir līdzīga problēma, saskaroties ar attīstības plāniem un lielu kompāniju ambīcijām. Viņi bija izveidojuši vietējo radio. No viņiem mēs aizguvām šo ideju. Sapratām, ka caur radio var veiksmīgi izplatī ciemata iedzīvotājiem nozīmīgu informāciju. Sākumā no kaimiņu ciemata aizņēmāmies radio tehniku, kā arī nelielu finansējumu saņēmām no Taizemes sociālu investīciju fonda 2002. gadā,” atceras vietējais. Liela daļa ciemata iedzīvotāja atbalstīja četrus lauksaimniekus, kas nolēma sākt radio darbību. Tika vākta informācija par to, kā rīkoties ar tehniku, kā veidot ikdienas programmas un tamlīdzīgi.
Šobrīd radio ir slēgts sakarā ar militāro apvērsumu, kas notika pagājušā gada pavasarī Taizemē. „Esam strādājuši pie sabiedrības informēšanas par kompānijas darbības negatīvo ietekmi uz mūsu dzīvi. Šobrīd jau vairākus mēnešus mums ir atņemta balss. Tas nozīmē, ka caur valsts radio kompānija tiek parādīta labā gaismā. Valsts sadarbojas ar tādām kompānijām, jo iegūst materiālu labumu. Viņi nedomā par to, ka mums tas var nozīmēt darba zaudēšanu,” stāsta vīrietis zaļajā kreklā, kurš vadīja vienu no radio programmām.
Lauksaimnieki kļūst par žurnālistiem
Radio tika izveidota ikdienas programma un raidījumi, ko vadīja pieci vietējie iedzīvotāji. „Tas strādāja katru dienu no 7:30 līdz 16:00. Temati, par ko tiek runāts, ir dažādi, bet tēmu loks ir viens un tas pats. Lielākoties par tradīcijām un vēsturi attiecīgajā reģionā, cilvēkiem, jaunākajām ziņām no avīzēm, kā arī vides problēmām un likumiem, kas attiecas uz šī apvidus iedzīvotājiem. Radio strādājošie vēlas izglītot savu klausītājus par viņu tiesībām un par to, kādas sekas var būt iedzīvotāju vienaldzībai, ja netiek protestēts pret kompāniju darbību ciemata tuvumā,” paskaidro vīrietis armijraksta kreklā. Viens no galvenajiem tematiem, bez iepriekš minētajiem, bija kālija raktuvju darbība.
„Esmu ļoti lepns ar to, ko mēs darām un to, ko esam paveikuši cilvēku labā šo gadu laikā. Tagad gan man ir bail par to, kas notiek apkārt. Mums nav atļauts pārraidīt neko, bet kālija raktuvju kompānija vēl joprojām cer uz sava biznesa attīstību šajā apvidū, tādēļ tiek izmantots cits radio, ko klausās mūsu cilvēki, kur tiek pasniegti maldīgi fakti par tās labo ietekmi,” norūpējies ir pirmais runātājs.
Radio strādā pieci dīdžeji, un katram ir atvēlētas divas ētera stundas dienā. Par darbu radio nevienam netiek maksāts, viss projekts ir brīvprātīgs. Vīrietis zaļajā kreklā dzīvo desmit kilometru attālumā no radio mītnes vietas, tādēļ katru rītu mēro garu ceļu, lai divas stundas aizpildītu savu laiku, kas tiek veltīts ciemata iedzīvotājiem. Visiem vīriešiem acīs deg uguntiņas, kad viņi runā par izveidoto radio. Tas kļuva par daļu viņu dzīves un sniedza jaunu satusu iedzīvotāju acīs. Šobrīd rokas ir sasietas un nākotnē rādās miglā. Ja kālija raktuves tiešām tiks atvērtas pēc visiem šiem gadiem, tad ciemata lauksaimniekiem būs jāmeklē jauna dzīvesvieta vai nodarbošanās.