CEĻOJUMS: Sutīgo svārstību Ķīna

SADZĪVISKĀS NIANSES PILSĒTĀ visspilgtāk pamanāmas, ja acu skatam ļauj aptvert telpu gan virs ierastā horizonta, gan sev apkārt. Cilvēku iespējām, Ķīnas videi un klimatam pielāgotajās ēku fasādēs varbūt nav estētiskuma, bet tās ir nepārprotams praktiskuma apliecinājums © Privāts arhīvs

Uz Ķīnu devāmies novembrī. Tur ar jauniešu kori Balsis piedalījāmies 1. Āzijas un Klusā okeāna valstu pasaules koru Expo Ķīnā, Makao. Sadzīviskais ikdienas konteksts tur ļāva man izveidot pašai savu Makao un Honkongu raksturojošu panorāmu. Ķīnu personīgi.

Par Ķīnu, izteiktāk nekā par Eiropas valstīm, sarunu gribas turpināt arī ikdienā. Uzmanība tiek pievērsta kulinārām atsaucēm – šīs valsts iedvesmotiem restorāniem Rīgā, raksturīgiem pārtikas produktiem veikalu plauktos. Paradoksāli, bet arī made in china norāde pie ražotājvalsts kļuvusi personiskāka. Tas, kas pārsteidz visvairāk – ir šīs zemes vietējo cilvēku pietāte pret atšķirīgo, neizrādot pastiprinātu uzmanību par apkārt esošajiem. Ķīnieši pārsteidza ar savu uzņēmību agros rītos, par ko pārliecinājāmies viesnīcā, vērojot, kā tieši septiņos, kad atveras brokastu zāle, pie tās sapulcējušies visi vietējie. Ieradušies viesnīcas rīta čībās un čalo.

Un, lai gan nedēļa, ko pavadīju tur, monotoni kā rītos, tā vakaros bija pelēkā mitrā dūmakā, izgaismotās augstceltnes Makao pussalā naktī un garie (nebeidzamie) tilti cauri tām smagnējo pārvērta pompozā teātrī. Blakus viesnīcai, kas atradās pretī lidostai, atklājām ideālu vietu rītarosmēm un nakts pastaigām. Tropiskas gaisotnes parks, kurā var kāpelēt arvien augstāk, atrodoties starp vairākām tradicionālu tēlu skulptūrām, putniem, savvaļas suņiem. Turklāt ap četriem pieciem no rīta tur pa vienam ieradās vietējie, kuri, lecot saulei, izpildīja rituālas darbības un vingrojumus, apkārt radot maģisku gaisotni. Bezvārdu enerģijas sintēze.

Apkārtne

Skats mazajās ielās ir tieši tik tipisks, kādu to rāda uz ekrāniem kino un televīzijā. Katra dzīvesvieta ir kā neliela kaste, nevis kurā, bet ap kuru notiek visa vietējo dzīve. Vārda tiešajā nozīmē piekārtie balkoniņi, ventilatori, izkārtnes veļas žāvēšanai un vēl vairāki citi sadzīviski ērti izgudrojumi ir tie, kas veido it kā neestētisku, bet vienlaikus aizraujošo skatu, ko gribas likt uz pastkartes un parādīt citiem. Kontrasts starp iekštelpām un āru šajā valstī ir milzīgs. Dzesēšanas sistēmas izmanto tik lielā apmērā, ka papildu jaka vai lakats jāņem līdzi, lai izturētu braucienu autobusā vai taksometrā, arī koncerta vai veikala apmeklējums var būt rūdījums, kas, protams, pēc ilgstošām pastaigām ielu sutā, kļūst par gaidītu veldzi. Vēl interesants ir viņu paradums autobusa krēslus saudzēt apvākojot. Vairākas reizes pārvietojāmies ar autobusu, kura sēdekļi apvilkti ar biezu, cietu plēvi, aiz kuras pasažieri salikuši atkritumus. Sajūta, kas rodas, ādai pieskaroties šādam materiālam kombinācijā ar aukstā gaisa plūsmām, lika domāt par ātrāku izkāpšanu.

Lūdzu, ienāciet!

Ķīnā vietas, kas jāapmeklē, gūstot izteiktu tradicionālo paradumu tuvplānu, ir restorāni. Pārsvarā tos var atpazīt, pie ieejas redzot lielus akvārijus ar jūras veltēm, kas pieejamas konkrētās vietas ēdienkartē. Sastapāmies arī ar dažāda veida galda klājumiem – vienā no restorāniem ēdiens tika servēts uz apļveida galda, ko viesi groza, tādējādi daloties ar salikto ēdienu, savukārt kādā citā naktī vakariņojām restorānā, kurā galda divos caurumos iebūvētas plītiņas un ir vieta katliem. Galdos ielikti ar ūdeni piepildīti katli, piešķilta uguns, un viss galds noklāts ar fish balls un meat balls, svaigām salātlapām, ķirbjiem, filejām, sieru. Ikvienam komponentam rekomendēts pagatavošanas ilgums, kas iekļaujas apmēram piecās minūtēs. Katrs ēdējs pirms tam pats sakombinēja bļodā mērces ar lokiem, sojas mērci, zemesriekstu sviestu un vēl ko citu, kurā iemērkt to, ko ar porcelāna karoti kārojas izsmelt. Vakariņošanas beigās abu katlu pāri palikušais saturs pārvērtās vārdos un garšā nenosaucamā zupā. Jā, arī pārējās ikdienas ēdienreizes gan viesnīcā, gan ārpus tās bija garšu ziņā pārsteidzošas. Brokastīs no piedāvājuma izvēlējos sālītus, grauzdētus zemesriekstus, spirālveida makaronus ar dārzeņiem, kā arī bezgaršīgu klīsterveida rīsu putru.

Ierasties un apskatīt

Makao ir viens no diviem Ķīnas Tautas Republikas speciālajiem administratīvajiem reģioniem, kuram ir arī sava naudas vienība – Makao dolāri, otra ir Honkonga. Lai gan pussalā norēķināties var arī ar Honkongas dolāriem, atlikumu izdos tikai viņu valūtā, ko savukārt citur ārpus salas nevar izmantot. Šī vieta ir vienīgā visā Ķīnā, kurā atļautas azartspēles, līdz ar to tajā nemitīgi pulcējas vietējie iedzīvotāji no citām pilsētām, kuri ierodas ar utopiskām cerībām. Ņemot vērā pieprasījumu, apmēram desmit gadus šī vieta ir pasaulē ievērojamākā un bagātākā azartspēļu pilsēta. Makao vēl pirms 20 gadiem bija Portugāles kolonija, tāpēc tās raksturs un ielās nolasāmās nianses joprojām norāda uz savstarpēju mijiedarbību.

Kazino šeit dominē. Naktī izgaismoti, bet dienā vilinot ar zelta karietēm pie ieejas un zelta detaļām interjerā. Azartspēļu transs ir jūtams. Cilvēki tur pavada neierobežotu laiku. Ienesīgajai industrijai ir pielāgoti arī veikali – šī ir vieta, kur vietējie vienlīdz kā tūristi brauc tērēt un atļauties vairāk.

Regulāri uz ielām var ieiet un apskatīt tempļus, kuros veic rituālus, izmantojot vīraka kociņus vai lielas vīraka spirāles, ko nepārtraukti kūpina. Tās ne vienmēr ir noslēgtas telpas, atmosfēra ir brīva un tur esošais iekārtojums un piesātinātība ieintriģē ikvienu garāmgājēju. Ir arī baznīcas. Pie vienas no tām pētījām vīģes koku, kuram ir apbrīnojama sakņu sistēma.

Vēl Makao, kas līdzinās vai pat pārspēj Amerikas Lasvegasu, ir vēriens vēsturisku pasaules mēroga objektu kopēšanā. Viņiem ir pašiem sava Venēcija, Romas Kolizejs un citas iespaidīgas kopijas, ko šogad papildinās arī grandiozs Parīzes komplekss ar viesnīcu, autentiskiem restorāniem, kazino, arī Eifeli. Ievērojama vieta ir arī Makao ielu trase, kurā novembrī tradicionāli norisinās F3 pasaules čempionāts Grand prix izcīņā. Savukārt uz kinoekrāniem visā pasaulē Makao varēja redzēt Džeimsa Bonda filmas Operācija «Skyfall» epizodē, kur galvenais varonis viesojas kazino Golden Dragon Casino.

Suvenīri un citas vērtības veikalu plauktos

Interesants piedzīvojums ir iepirkšanās pat vismazākajā pārtikas veikaliņā. Žilbinošais pieejamo produktu klāsts savā dažādībā un noslēpumainībā liek ilgāk nekā parasti apstāties un sākotnēji izpētīt produkta saturu, pirms spriest par tā iegādāšanos. Tārpi, kaltētu sālītu cūku pupu iepakojumi, dažādi žeņšeņa, alvejas un citu eksotisku garšu dzērieni, milzīgs zaļās tējas izstrādājumu klāsts (sākot ar Oreo cepumu pildījumu, līdz pat garšas valdzinājumam ar Starbucks zaļo ledus tēju, latē tēju vai frapučīno). Meklējot dāvanas tirdziņos uz ielām, vilina papīra lukturi, abažūri un citi papīra rotājumu veidojumi, kā arī vīraka kociņi un sarkanas naudas aploksnes, kuru pasniedzot vienlaikus saņēmējam pasniedz arī laimes vēlējumu zelta drukā. Ja paveicas un humors ir mājinieku sabiedrotais, iespaidīgi liksies arī apģērbu ieguvumi, kuros Nike ir kļuvis par Nikie vai Adidas par Abibas. Vienaldzīgo nebūs.

Metropole Honkonga

Dienu pavadījām arī debesskrāpju ieskautajā Honkongā. Tur beidzot izbaudījām ilgi gaidīto Eiropas virtuvi – pēc Ķīnas gastronomijas pārsteigumiem pasta ar lasi un citronu ledus limonāde itin kā atsauca laiku atpakaļ. Eiropeiska izvirtība. Šī pilsēta ir liela. Dinamiska un žilbinoša tā izskatās sevišķi, kad satumst. Gaismu šovs uz augstceltēm mūzikas pavadībā otrpus krastam, pasaules dārgāko zīmolu veikali, kurus apsargā pat naktī. Interesants piedzīvojums ir arī ceļojums pa antikvārajiem rotaslietu, trauku un citu interjera priekšmetu veikaliem, kā arī sarunas ar vietējiem pārdevējiem, kuri tirgo un, tāpat kā zivis, pazīst ūdeni, pārliecinoši orientējas daudzo sveramo tējas šķirņu un kaltēto jūras velšu izstrādājumos. Bez kompleksiem un iebildumiem ielās tirgo dārzeņus bez jebkādas vērības pret higiēnu. Nonācām arī kādā centra parkā, kur pa dienu var sastapt dzīvniekus un putnus, bet vakarstundās starp tropiskajiem kokiem relaksēti sporto vietējie. Tur iepazināmies ar kādu kungu, kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Honkongā un šo vietu vairāk nekā savu dzimteni Ameriku sauc par mājām. Virs galvām joņo lidmašīnas, bet grandiozajā parkā pie strūklakas pilnīga vakara romantika. Tāda, kurā gribēsies atgriezties.

PRAKTISKI PADOMI

• Saskārāmies ar vienaldzību un nesaprotamu mierpilnību ķīniešu attieksmē pret precizitāti laika ievērošanā vai lokācijas pārzināšanā. Jāiemācās pacietība vai iniciatīvas uzņemšanās iespēju robežās.

• Klimata iespaidā apģērbs skapī pat nevalkāts kļūst mitrs.

• Vakaros, kad Makao kļūst par absolūtu izklaides vietu, taksometru noslogotība ir liela. Pie viesnīcu ietvēm ierīkotas barjeras, kurās rindas kārtībā var gaidīt tukšu taksi.

• Aizraujošs piedzīvojums ir arī bagāžas vešana ar taksometru Honkongā, kur koferi tiek ielikti tā, ka bagāžas nodalījumu nevar aizvērt. Tie netiek arī piesieti, tāpēc, vērojot agresīvo, straujo braukšanas stilu, šoferim stūrējot labajā pusē, jācer, ka bagāža neizkritīs.

• Pilsētas autobusos pie iekāpšanas durvīm ir automāts, kurā jāieliek nauda. Biļetes nedod un, ja naudas zīme ir lielāka, arī atlikumu neizdod, tāpēc praktiskos nolūkos var apvienoties un pirkt vairākas kopā. Šos noteikumus var apiet, iemetot arī mazāku naudas summu.

• Mērojot taisnu ielas posmu, ir vērts pievērt acis un spēlēt smaržu minēšanas spēli. Katra bodīte, veikals un salons krasi maina gaisā virmojošo aromātu. Vēl vairāk tā pārņem, kad esi izvēlējies un jau pārkāpis pāri slieksnim. Maģiski!

• Ķīnā ir skaļa labierīcību sistēma, kas vannas istabas trokšņus dara pamanāmus arī no viena viesnīcas stāva uz otru. Viena no niansēm, kas to izskaidro, ir ūdens novilkšanas lielā vilkme tualetē.



Svarīgākais