Tūrisms

Latvijas ziemas galvaspilsētas Siguldas slēpošanas trases turpina darbu un nedēļas nogalē ir gatavas uzņemt kalnu slēpotājus, snovotājus un distanču slēpošanas cienītājus.

Gleznainos pakalnos starp Kurzemi un Zemgali – Jaunmokās – stāv jaunākā no Latvijas pilīm, kas šovasar atzīmēs savu 115. jubileju.

Kamēr daudzviet Eiropā, līdzīgi kā Latvijā, sniegs šoziem te uzsnieg, te atkal strauji iestājas atkusnis, kā rezultātā sniega segas biezums kalnos ievērojami sarūk, Ruka Somijā ir viena no retajām vietām, kur sniegs visas ziemas garumā tiešām ir ar garantiju. Turklāt sniega kvalitāti trasēs tur garantē ziemīgais Lapzemes klimats.

Sandra Lapuķe un Margerita Lazdāne ir kolēģes. Veselības centrā 4 Margerita jau 30 gadus strādā par ģimenes ārstu, turpretī Sandra – 20 gadus par radiologu diagnostu. Abas absolvējušas Rīgas Medicīnas institūtu un dzīvi veltījušas citu cilvēku veselības uzlabošanai un glābšanai. Pērnā gada vasarā, ilgi nedomājot, sievietes nolēma doties 800 kilometru garā pārgājienā – ciemos pie svētā Jēkaba.

"GoBankingRates", salīdzinot pasaules valstu vietējās pirktspējas indeksu, īres maksas indeksu, pārtikas preču cenu indeksu un patēriņu cenu indeksu attiecībā pret Ņujorkas parametriem, sarindojis pasaules 50 lētākas valstis, kurās dzīvot, informē time.com.

Reizēm nepamanām, cik bieži lietojam īpašvārdus vai izteicienus, par kuru atbilstību neesam pārliecinājušies. Piemēram – šķībs kā Pizas tornis. Būtu taču nepieklājīgi pārvaicāt – kas ir Piza? Un kāpēc tornis ir šķībs? Bet var arī nepārvaicāt – iedurt ar pirkstu Itālijas kartē un doties apskatīties, kas un kā, uz vietas. Tagad ir tiešie avioreisi uz Pizu, lai par visu pārliecinātos savām acīm.

Daudzas sabiedrībā zināmas personas Latvijas ziemas laiku nomainījušas pret atpūtu citos platuma grādos. Sasildījušās un atguvušas spēkus, radošās personības pēc atgriešanās dzimtajā Latvijā ar jaunu sparu varēs ķerties pie darba.

Latvijā jau 1. janvārī visi steidza cits citu apsveikt ar jauno, Ugunīgā Pērtiķa gadu. Tikai nekad nesakiet to ķīniešiem – viņi ar stingām sejām jūs uzklausīs, pieklājīgi norādot – jaunais gads sākas 8. februārī. Arī šogad no 8. februāra ķīnieši visā pasaulē svinēja jaunā, Pērtiķa gada iestāšanos.

Tūkstošiem kilometru no Latvijas, pāri okeānam latviešu ceļotāji atrod brīnumu – Koraļļu pili, ko savām rokām bez īpašām inženiertehniskām zināšanām un tehnikas uzcēlis latvietis Edvards Liedskalniņš jeb Ed Leedskalnin. Leģenda vēsta, ka Koraļļu pili Floridas pussalā Amerikas Savienotajās Valstīs Eds Liedskalniņš būvējis par godu nelaimīgai jaunības dienu mīlestībai Agnesei, taču vēstures fakti arī liecina par citu versiju – Latviju Edvards, viens no astoņiem Liedskalniņu bērniem, pametis, bēgdams no cara slepenpolicijas 1912. gadā. «Vēstures liecības ir būtiskas, taču svarīgākais ir tas, ko mēs atklājām Koraļļu pilī – neparastu vietu, noslēpumus – kā šī pils būvēta, mīlestību, stāstu par vienkāršu un reizē sarežģītas dabas cilvēku un apliecinājumu neizmērojamai cilvēka pacietībai,» pēc Koraļlu pils apciemojuma stāsta žurnāla Māja galvenā redaktore Māra Matisone.

Ja līdz šim Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē sabiedrība vairāk uztvēra kā lielisku izklaides vietu brīvā dabā, kur mājo koka pasaku tēli, un kā lielisku palīglīdzekli mazajiem bērniem dabas gudrību apguvē, tad pēc jaunā koka gājēju tilta – laboratorijas nodošanas ekspluatācijā pērnā gada nogalē LVM dabas parkam Tērvetē ir jau pavisam cita vērtība. Saglabājot un pilnveidojot esošo aktīvās atpūtas, izklaides un izglītošanas funkciju, Tērvetes tilts – laboratorija ir sākums jaunam attīstības posmam – visaptveroša mežu un kokrūpniecības nozares centra izveidošanai, kas apvieno lietišķo zinātni, reālu saimniecisko darbību, izglītības un izklaides funkcijas reālā laikā un vidē.

Gleznainos pakalnos starp Kurzemi un Zemgali – Jaunmokās – stāv jaunākā no Latvijas pilīm, kas šovasar atzīmēs savu 115. jubileju.

Tobāgo salas eksotiski gleznainais nosaukums ir zināms teju katram bērnam, taču tikai retajam ir bijusi iespēja pasakainajā salā pabūt. Pateicoties LTV raidījuma «Uz Tobāgo. Kurzemniekiem pa pēdām» autorei Sandrai Kropai un viņas komandai, televīzijas skatītājiem ir iespēja vismaz pavērot salas dzīvi no TV ekrāniem. »Vakara Ziņām« žurnāliste atklāj, kāda bija viņas pašas sajūsma, pārdzīvojumi un piedzīvotais, nokļūstot Tobāgo salā.

Ar nepazīstamām pilsētām, šķiet, ir līdzīgi kā ar nezināmiem, lai arī slaveniem ēdieniem – vajag kaut reizi pagaršot, lai saprastu, vai tas ir tavām garšas kārpiņām atbilstošs.

Latvijas reģionālie tūrisma informācijas centri nosaukuši astoņus Latvijas tūrisma objektus, kurus jāapmeklē katram Latvijas iedzīvotājam un ārvalstu viesim.

Ziemas periodā vispopulārākais sporta veids, ar ko nodarbojas Somijā, ir slēpošana. Viens no lielākajiem slēpošanas un atpūtas kūrortiem ir Ruka, kas jau trešo gadu pēc kārtas ir saņēmis starptautisko World Travel Ski Awards apbalvojumu kā labākais slēpošanas kūrorts Somijā.

Šodien izstāžu zālē Ķīpsala tiek atklāta 23. izstāde gadatirgus Balttour 2016.

Tautā iemīļotā dziesminiece Austra Pumpure nav nekur pazudusi. Viņa ar pilnu krūti bauda vecumdienas, ceļojot pa pasauli. Nupat kā atgriezusies mājās Liepājā no ceļojuma uz Madeiru un kaļ plānus par nākamo braucienu. Daudzi seniori viņu var tikai apbrīnot – 87 gados Austra dodas tālos ceļojumos un pastaigājas kalnos.

«Tas mums jāatceras – Latvijā ir daudzus tūkstošus gadu seni pieminekļi, protams, mazāk izpētīti un ne tik plaši zināmi. Piemēram, bedrīšakmeņi ir plaši sastopami kulta akmeņi, kuri Baltijā visvairāk atrodas Igaunijā (apmēram 1750), bet arī Lietuvā un Latvijā zināmi ap 30. Es bieži vien salīdzinu – kad Latvijā veidoja bedrīšakmeņus, Ēģiptē veidoja piramīdas,» saka Andris Grīnbergs, Latvijas Petroglifu centra vadītājs, vēsturnieks un tūrisma gids.

No 5. līdz 7. februārim izstāžu zālē Ķīpsalā notiks 23. izstāde–gadatirgus Balttour 2016, ko rīko Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1.

Tuvojoties tūrisma izstādei-gadatirgum "Balttour 2016", Latvijas reģionālie tūrisma informācijas centri ir nosaukuši astoņus Latvijas tūrisma objektus, kurus noteikti būtu jāapmeklē katram Latvijas iedzīvotājam un ārvalstu viesim. 

Saule, siltums, brīnišķīgi zilas debesis un nepiespiesta gaisotne savstarpējās attiecībās – tādus Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienvidus ierauga ceļotāji no Latvijas. Floridas karstums un spilgtā saule pēc lietainās un miglā tītās Ņujorkas ir pārsteigums un arī pārbaudījums «vēsajiem» latviešiem. Taču pēc tveices un nepiespiestas atmosfēras ir jādodas tieši uz Floridu, Maiami un Floridakīzām (The Keys) – pārakmeņojušos koraļļu salu, kur atrodas vistālāk Amerikas dienvidos apdzīvotā vieta Kīvesta (Key West).

Ņujorka – ātra, dinamiska, bez apstājas čalojoša lielpilsēta. Tā ar savu raksturu ceļotāju var nobiedēt, taču ne tādu, kurš mērķtiecīgi ieradies vienā no lielākajām Amerikas pilsētām atklāt tās dārgumus. Kas to būtu domājis, ka kādreiz par šādu dārgumu uzskatīsim latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi? Tieši viņa spēles NY Knicks dažiem latviešiem bijis pamudinājums doties uz Ņujorku. Taču žurnāla Māja galvenā redaktore Māra Matisone ceļojumu uz aizjūras valsti bija izsapņojusi vēl pirms talantīgā Kristapa uzņemšanas Ņujorkas komandā un uzdāvinājusi to sev dzimšanas dienā, un, ja vēl tieši šajās dienās Ņujorkā patiešām spēlē Porziņģis, kāpēc neuzdāvināt sev arī šo iespēju?