TŪRISMS: Varoņpilsēta naktīs neguļ

Lai gan Minska rakstos pieminēta divus gadsimtus agrāk nekā Rīga, Minska nevar lepoties ar tādām vēsturiskām arhitektūras pērlēm kā Rīga, jo Baltkrievijas galvaspilsēta Otrā pasaules kara laikā tika gandrīz pilnībā nopostīta. Taču Minska pārsteidz ar citām vērtībām – plašumu, jaunceltnēm, kas apskauj Minsku no visām pusēm, un 2 miljonu iedzīvotāju lielai pilsētai neticamu tīrību.

Ardievas miljoniem

Dodoties uz Baltkrieviju, Latvijas iedzīvotājs šobrīd var justies kā miljonārs. Ja kabatā 50 eiro, tad, samainot tos pret Baltkrievijas rubeļiem, plaukstā iegulst miljons Baltkrievijas rubeļu vai pat nedaudz vairāk, ja izdodas atrast izdevīgāku maiņas kursu. 2011. gadā, kad iepriekšējo reizi viesojos Baltkrievijā, miljons rubeļu iegūšanai bija nepieciešams samainīt 70 latus, tas ir, 99,60 eiro. Tātad piecu gadu laikā Baltkrievijas rubeļa vērtība pret eiro ir samazinājusies uz pusi, attiecīgi pieaugot arī inflācijai.

Ieraudzīt veikalā cenas, kas izteiktas kā minimums ar četrzīmju cipariem, ir diezgan mulsinoši. Sākumā nevar aptvert, vai cena, piemēram, par šokolādes tāfelīti - 13 700 rubeļu - ir dārgi vai lēti. Konfekšu fabrikas Kommunarka firmas veikalā stāvu pie šokolādes tāfelīšu stenda, cenu zīmē skaitu nulles un rēķinu - man iznāk, ka šokolādes tāfelīte maksā 69 centus. Kalkulators rāda tikpat. Tātad nemaz tik dārgi nav. Arī degustēšanai piedāvātā šokolāde neliek vilties - tā atgādina bērnību. Kad pārdevējai ieminos par savām izjūtām, viņa teic, ka neesmu pirmā ārzemniece (mana godkāre burtiski palecas no šī apzīmējuma!), kas uzteic šokolādes kvalitāti. Kommunarkā šokolādes konfektes joprojām gatavojot pēc padomju laiku gostiem, turklāt no īstām kakao pupiņām, nevis iepirktas masas, kā to dara vismaz 80% konfekšu fabriku.

Kad jāmaksā par konfekšu, šokolādes tāfelīšu un cepumu pirkumu, atkal apmulstu - kases aparāts rāda 418 320 rubeļu! Skaitu un skaitu savu samainīto naudu - desmitus, simtus un tūkstošus vērtas banknotes jūk. Turklāt izrādās, ka iepriekšējā reizē neiztērētās desmitus vērtās banknotes vairs nepieņem! Atrisinājums ir vienkāršs - bankas karte. Turklāt Minskā šis norēķinu veids ir ļoti izplatīts - ar to līdzīgi kā Rīgā var norēķināties gandrīz visās tirdzniecības vietās, izņemot tirgu un sabiedrisko transportu.

Atsevišķu veikalu un aptieku cenu zīmēs paralēli pašreizējai cenai jau sāk iezīmēties jaunā cena, jo 1. jūlijā Baltkrievijā notiks rubeļa denominācija - naudas zīmju nominālvērtības samazināšana 10 000 reižu, un apgrozībā atkal parādīsies kapeikas. Tā ir lielākā denominācija Baltkrievijas vēsturē. Minskas iedzīvotāji par gaidāmo naudas maiņu nav priecīgi, jo pie esošajiem tūkstošiem jau ir pieraduši un operēšana ar lielu vērtību banknotēm viņiem nesagādā problēmas. Taču denominācija gan viņus biedē. Šobrīd Baltkrievijā vidējā alga ir aptuveni 7 miljoni rubeļu (350 eiro). Pēc reformas tas būšot tikai 700 rubeļu. Izklausoties ļoti maz.

Internets metro un tablo pieturās

Saskaitījusi 5500 rubeļu autobusa biļetei, dodos uz tuvāko sabiedriskā transporta pieturu.

Elektroniskajā tablo redzams, cik minūtes jāgaida līdz vajadzīgā autobusa pienākšanai. Par braucienu iespējams norēķināties vai nu ar elektronisko biļeti, līdzīgu etalonam Rīgas transportā, vai kompostrēt viena brauciena biļeti. Ja tā nav iepriekš iegādāta, tad to iespējams nopirkt pie vadītāja, kā to darīju es. Cenu atšķirība starp iepriekš pirktu un transporta līdzeklī iegādātu ir neliela - 500 rubeļu (aptuveni 2 centi). Vienas reizes braucienam ar metro var iegadāties žetonu par 5500 rubeļiem (aptuveni 25 centiem) un apceļot 28 apakšzemes stacijas, kuras savieno divas līnijas. Pēc trim četriem gadiem būs gatava arī trešā līnija. Minskas metro ir pieejams bezmaksas internets, un, kā pārliecinājos, jaunieši to aktīvi izmanto, degunus iebāzuši savās viedierīcēs, tāpat kā to dara vienaudži Rīgas transportā.

Uzmanies, tevi filmē

Tiesa, arī Minskā bez sastrēgumiem neiztikt, jo, kā Neatkarīgajai stāstīja Minskas vicemērs Žanna Biriča, automašīnu skaits pēdējos gados ir dubultojies. Uz 2 miljoniem iedzīvotāju šobrīd Minskā ir reģistrēti 800 000 automobiļu. Tas savukārt neizbēgami novedis pie sabiedriskā transporta kavēšanās ar no tā izrietošo iedzīvotāju neapmierinātību. Lai mazinātu spriedzi, Minskas amatpersonas nolēmušas investēt elektrisko tablo uzstādīšanā pie pieturām. To klātbūtne, protams, nenodrošina, ka autobuss pie pieturas pienāks ātrāk, taču gaidītājus tas nomierina. Ž. Biriča atzina, ka līdz ar tablo ieviešanu būtiski mazinājies sūdzību skaits par sabiedriskā transporta kavēšanos.

Līdzīgi kā Rīgā, arī Minskas sabiedriskajā transportā mēdz pārvietoties zaķi. Ž. Biriča neslēpa, ka bijusi ne viena vien konfliktsituācija starp kontrolieriem un bezbiļetniekiem. Kontrolieri sūdzējušies par agresīviem bezbiļetniekiem, zaķi - par neiejūtīgiem pārbaudītājiem. Pērn kāda bezbiļetniece no kontroles pat bēgusi caur trolejbusa logu. Taču kopš gada sākuma kontrolieru formas ir aprīkotas ar minivideokamerām un audiokamerām. Konfliktsituāciju tikpat kā vairs nav bijis, jo iespēja tikt nofilmētam disciplinē gan kontrolierus, gan pasažierus.

«Kopš Minskas metro stacijā 2011. gadā notika sprādziens, sabiedriskā transporta, tajā skaitā metro, drošībai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Videonovērošana ar seju atpazīšanas funkciju ir izvietota visās metro stacijās un vagonos,» stāsta Ž. Biriča. Tas novērš ne tikai iespējamos draudus, bet arī disciplinē pasažierus, kuri neriskē mēslot vai ķēpāt sienas, jo par to draud pietiekami liels sods. Arī pilsētas komunālās saimniecības, kas atbild par tīrību, ārkārtīgi skrupulozi pilda savus pienākumus. «Nekāda noslēpuma, kā panākt tīrību pilsētā, nav. Tas ir rūpīgs ikdienas darbs,» atklāj Ž. Biriča.

Rīgas šprotes un baltkrievu šņabis

Tukšas pudeles, izlietotas smēķu paciņas vai iesaiņojumu atliekas uz ielām nav manāmas pat nakts tusiņu laikā pilsētas centrā. Tur dzīve kūsā tāpat kā vasaras naktīs Rīgas vecpilsētā. Nakts melnumā neguļ arī daļa veikalu. Laikā, kad Latvijā tiek spriests par iespēju svētdienās lielveikalus palaist brīvdienā, Minskā atsevišķi lielveikali strādā līdz pat diviem naktī. Iepirkšanās centrā Zamok, pārtikas un sadzīves preču veikalā Korona pat pēc pusnakts ir pircēji, kuri meklē dāvanu draugiem vai iepērkas vēlām vakariņām. Vietējās pārtikas preces šeit ir lētākas nekā Latvijā, piemēram, plombīrs 2,35 eiro litrā, 180 g sviesta paciņa - 70 centu, 430 g pelmeņu - 90 centu. Taču par importa produktiem minskiešiem jāmaksā dārgāk nekā rīdziniekiem. Tāpēc izbrīnu radīja Rīgas stūrītī (Rīgas produktu veiklā Minskā) nopērkamās Rīgas šprotes, kuru cena bija zemāka pat nekā Latvijā. Rīgas stūrīša veidotāji atzina, ka cena pielāgota vietējam tirgus līmenim, pretējā gadījumā šprotes vienkārši nepirks.

Pat neraugoties uz lētumu, latvieši taču nepirks Minskā Rīgas šprotes, lai tās vestu sev līdzi uz mājām. No Baltkrievijas ciemakukulī droši var vest vietējās konfektes, šokolādi, taču garšīgos piena produktus, tajā skaitā 18 veidu kondensēto pienu, speķi vai desas ir jāgaršo uz vietas, jo tos Latvijā ievest nedrīkst.

Braucot mājup ar automašīnu vai autobusu, ir vērts pieturēt pie beznodokļu veikaliņiem uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas, jo tur preces tiešām var nopirkt lētāk nekā galvaspilsētā. Šņabim par trim eiro litrā šajos veikalos nevarēja paiet garām pat tie, kuri šo dzērienu izmanto tikai kompresēm.