«Man Saulcerīte nav Latvijas simbols, bet sieviete, kura ir zārkā. Kāpēc sievietei gadiem ilgi būtu jābūt zārkā, bez saules gaismas? Un kāpēc gan vienīgais veids, kā viņu atbrīvot, ir apprecēt viņu? Man šis ir skumjš stāsts,» saka režisors Duda Paiva.
«Mums katram ir vajadzīgs draugs, kurš palīdz realizēt mūsu sapņus, kurš ir tikpat traks vai vēl trakāks nekā mēs paši un ar kuru varam dauzīties pa mākoņiem un justies saprasti. Brālītim tāds ir Karlsons,» saka Operetes teātra soliste, Brālīša lomas atveidotāja Valērija Koļago.
«Kad biju apmēram Kristus vecumā, es sapratu – lai varētu nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai būtu spēja pilnvērtīgi uztvert dzīvi, svarīgi ir nebeigt brīnīties. Visu mūžu to arī esmu centies saglabāt – spēju brīnīties,» saka režisors Mihails Kublinskis. Šogad aprit 60 gadi, kopš viņš sācis strādāt Nacionālajā teātrī, un rīt viņš saņems Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Rīt, 22. novembrī, Nacionālajā teātrī pirmizrāde Terensa Retingana lugas Dziļā, skumjā jūra iestudējumam, ar kuru šajā teātrī debitē jaunais režisors Georgijs Surkovs.
«Es esmu lepns par visiem pieciem aktieriem, kuri spēlē šajā izrādē. Viņiem katram ir vairākas lomas, un viņu aktierspēle ir neparasta un tiešām apbrīnojama,» saka režisors un dramaturgs Lauris Gundars. Ar četrām izrādēm Radiomājā atgriežas viņa iestudētā izrāde Antiņš, kuras pamatā ir ievērojamā latviešu tenora Jāņa Zābera biogrāfijas meti.
«Dzēšot attiecību ugunsgrēku, dažkārt gadās sajaukt kannas un uzliet nevis ūdeni, bet benzīnu,» saka Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe. Viņai rītvakar pirmizrāde – kaķenes Megijas loma Tenesija Viljamsa pasaules bestsellerā Kaķis uz nokaitēta skārda jumta, ko teātra LMT Mansards zālē iestudējusi režisore Inese Mičule.
Nezinu, vai izrādē Harolds un Moda, kas skatuves gaismu ieraudzīs Dailes teātrī 16. novembrī, būs teksts, ko Moda saka tāda paša nosaukuma filmā, ko 1971. gadā izlaida kompānija Paramount Pictures: «Nepietiek atrast pareizo ceļu. Padari to arī patīkamu!» Bet šie divi teikumi var būt viens no izrādes, nē, viens no dzīves moto. Par otru moto – mazliet vēlāk.
«Man nav nenospēlēto lomu kompleksa, jo es patiešām esmu spēlējusi ļoti daudz un ļoti dažādas lomas, un tās visas ir manī,» saka Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova, kura šogad saņem Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Aktrise Zane Dombrovska nolēmusi vairs nebūt Latvijas Nacionālā teātra štata aktrise, jo grib sevi vairāk īstenot ārpus teātra. Šīs pārmaiņas aktrisei prasīja gana drosmes un spēka, taču lēmums šķita pietiekami racionāls attiecībā pret to, ko dzīve tieši šobrīd viņai piedāvā arī ārpus teātra, raksta žurnāls Kas Jauns
Sagaidot Baltijas valstu simtgades, Nra.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 9. novembrī no plkst. 15.30 tiešraidē skatīties Baltijas Drāmas foruma diskusiju "Nacionālā dramaturģija mūsdienu teātrī". Diskusijas darba valoda – angļu.
«Intrigas, meli un noslēpumi manā cilvēciskajā vērtību skalā ir absolūti pēdējā vietā, man nevajadzīgi un nesaprotami. Dons Žuans ir pilnīgs pretstats mans, bet tā ir mūsu profesijas viena no burvībām, ka varam iedziļināties cita cilvēka – reāla vai izdomāta – dzīvē, izdzīvot to,» saka baletdejotājs Raimonds Martinovs. Rīt, 10. novembrī, Latvijas Nacionālajā baletā pasaules pirmizrāde baletam Dons Žuans.
«Teksts ir tas pats, aktieri tie paši, arī scenogrāfija nemainās, un tomēr katra izrāde ir pilnīgi savādāka nekā iepriekšējā, ir nianses, ko nav iespējams atkārtot. Un tā ir tā teātra burvība, ko negribas palaist garām,» saka dramaturģe Justīne Kļava (27).
Sestdien pulksten 17 Zirgu pastā Rīgā ar režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudēto un skatītāju atzinīgi vērtēto izrādi Bļitka viesosies Goda teātris no Liepājas.
Ceturtdien pulksten 18.30 pirmizrāde Daugavpils teātrī – mūsdienu krievu dramaturga Valentīna Krasnogorova lugas Randiņi trešdienās iestudējums latviešu valodā. Režisors Andrejs Dežonovs (Krievija).
«Izlasot lugu un iepazīstoties ar tās varoņiem, ar to, kādās attiecībās viņi viens ar otru nonāk, man likās, ka to ir neiespējami uzlikt uz skatuves. Laikam tāpēc arī piekritu tajā piedalīties, jo sapratu: ja es kaut ko gribu redzēt, tad to, kā režisors to dabūs gatavu,» saka operdziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa.
Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Liepājas teātrī notiks muzikālās izrādes Esi sveicināta, bohēma! pirmizrāde, ļaujot ielūkoties gan Liepājas, gan Rīgas bohēmiskajās vietās. Šis darbs aizsāks Liepājas teātra Latvijas valsts simtgades pasākumus.
«Šis gads man bijis ļoti blīvs, esmu strādājis vispār bez brīvdienām un laikam nekad tik daudz mūziku neesmu radījis kā šogad,» secina komponists Jēkabs Nīmanis.
Pirmdien, 6. novembrī, kultūras pilī Ziemeļblāzma unikāla iespēja noskatīties muzikālo iestudējumu Valka. Latvija. Brīvība, kas veltīts Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) 100 gadu jubilejai un ko vienīgo reizi vasarā bija iespējams noskatīties Valkā, kur 1917. gada nogalē tika izveidota LPNP, kas bija pirmais solis Latvijas valsts dibināšanas virzienā. Pirmā padomes konfidenciālā sapulce notika 1917. gada oktobra beigās.
Koncertdzīve rudenī ir sevišķi intensīva. Paralēli norit vairāki regulārie festivāli ar daudzveidīgu programmu, taču pa vidu iespraucas arī pa kādai jubilejai vai kamerprojektam.