APRITĒ: Versija par leģendāro Irbīti

Izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas šodien Teātra muzejā pirmizrāde jaunākajam iestudējumam Zibeņu domas. Irbīte – par gleznotāju Voldemāru Irbi (1893–1944). Galvenajā lomā – aktieris Juris Bartkevičs.

Izrāde par vienu no Latvijas pasteļglezniecības tradīciju aizsācējiem un savdabīgākajiem latviešu māksliniekiem gleznotāju Voldemāru Irbi (1893-1944), tautā sauktu par Baskāji Irbīti, ir turpinājums ciklam, kurā teātra valodā tiek veidoti stāsti par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. Voldemārs Irbe dzimis 1893. gada 13. novembrī Beļavas pagastā amatnieka ģimenē. Voldemārs Irbe bija ļoti savdabīgs cilvēks ar askētisku dzīvesveidu, Rīgas ielās bieži uzmanību saistīja neliela auguma cilvēks ar izspūrušiem matiem, pinkainu bārdu, basām kājām, ģērbies noskrandušās biksēs un virsvalkā, kurš teciņus skrēja, iespiedis kasti un papīra mapi padusē.

Aktieris Juris Bartkevičs atzīst, ka pat nevar atcerēties, kad spēlējis monoizrādi, pirms vairākiem gadiem spēlējis «duetā» ar Juri Žagaru izrādē Marmors, bet pirms 15 gadiem kopā ar Regnāru Vaivaru - izrādē Es, Feierbahs. «Aktierim jau vienmēr jābūt formā, nav tik viegli noturēt monoizrādi, jo katram māksliniekam taču garastāvokļa maiņas, nepārliecinātība par sevi, bet tam jātiek pāri,» saka Juris Bartkevičs. Arī šoreiz viņš spēles laukumu «dalīs» ar operatori Elīnu Matvejevu. Iestudējuma Zibeņu domas. Irbīte radošajā komandā ir arī režisore Inga Tropa, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, komponists Edgars Raginskis, horeogrāfe Liene Grava un scenogrāfe Ūna Laukmane. Aktieris Juris Bartkevičs atzīst, ka šim iestudējumam, kas top ārpus mēģinājumiem teātrī, bieži vien vēlu vakaros un pat naktīs, piekritis ne tikai Voldemāra Irbes personības dēļ, bet arī tāpēc, ka vēlējies pirmo reizi strādāt kopā ar jauno režisori Ingu Tropu, kas «sevi parādījusi kā gaiši un svaigi domājošu režisori, turklāt manos gados ir pagodinoši strādāt ar jauniem cilvēkiem».

Sākot strādāt pie iestudējuma, aktieri parasti iepazīstas ar visu pieejamo materiālu par konkrēto tēmu, un šis darbs nav bijis izņēmums. Aktieris pauž nožēlu, ka Irbīte nav filmēts, tāpēc nav iespējams redzēt, kā viņš kustas, kā runā, kā žestikulē, tāpēc loma veidota, iedvesmojoties no viņa laikabiedru atmiņām un, protams, aktiera paša fantāzijām. «Izrādē daudz tiks izmantoti Irbītes darbi - viņš ir sarakstījis vairāk nekā 20 darbus, ko var raksturot kā lekcijas, kā apcerējumus par dažādām tēmām - par gleznošanu, par skaistumu, par zemapziņu, par labo un ļauno... Viņš pats par savu naudu ir izdevis brošūras, dažas no tām pat tikai uz dažām lapiņām, tas nozīmē - viņš gribējis skaidrot, gribējis sabiedrību audzināt... Par šiem darbiem daudzi smējās, bet viņa doma, pati ideja rakstīt par šādiem jautājumiem liecina par cilvēka lielu garīgu vertikāli,» atzīst Juris Bartkevičs. Veidojot šo iestudējumu, aktieris vēlreiz guvis apliecinājumu tam, ka «cilvēki, kas grib godīgi kalpot mākslai, ir bijuši visos laikos. Irbīte bija arī ticīgs cilvēks, un viņš arī mēģināja brīvības sajūtu paust savos darbos, arī pasaulē nest. Irbīte globāli skatījās uz pasauli, un idejas, ko viņš paudis, atbalsojas manī, tās aizkustina. Jā, tajos ir daudz naivuma, varbūt arī šodien lasot - viņa rakstības stils ir mazliet smieklus raisošs, bet pati būtība, ko viņš grib teikt, ir cienījama.