Leģendārais Borisa Eifmana baleta teātris svin 40 gadu jubileju un gatavojas divām lielām izrāžu tūrēm: vispirms tas dosies uz Kanādu, bet vēlāk viesosies Baltijas valstīs. Rīgā pasaules skaistākās un augumā garākās deju trupas mākslinieki uzstāsies 19. un 20. martā.
Uz Latvijas Nacionālā operas un baleta teātra skatuves tiks izrādīts viens no jaunākajiem Borisa Eifmana baletiem - «Čaikovskis. Pro et Contra». Šis krievu ģēnijs Eifmanam ir ne tikai iemīļots komponists, bet tikpat kā līdzautors - izmantojot Čaikovska mūziku, horeogrāfs radījis septiņus vērienīgus iestudējumus: «Viņa skaņdarbi ierauj klausītāju neapturamā emociju straumē, tie modina sapņus un fantāzijas, pārveidojot cilvēku un pacilājot tā dvēseli.»
Taču Eifmans nebūtu Eifmans, ja piedāvātu publikai vien līdzenu un gludu mūzikas elka hrestomātiskās biogrāfijas pārstāstu. «Čaikovskis. Pro et Contra» ir gan ekskurss komponista daiļradē, gan personisko pārdzīvojumu stāsts, abas tēmas ir cieši saistītas un plūstoši pāriet viena otrā. «Es allaž esmu tiecies saprast - kādēļ komponists, kurš bija izpelnījies milzu slavu un pilnībā realizējis savas spējas, radīja tik traģisku mūziku? Neapšaubāmi par galveno mocību avotu, kas izdedzināja viņa dvēseli, kļuva nomācošā tās savas citādības apzināšanās, ko Čaikovskis traktēja kā lāstu...»
Pirmoreiz Boriss Eifmans šo viņam tik mīļo komponistu padarīja par savas izrādes titulvaroni jau 1993. gadā (un piecus gadus vēlāk «Čaikovski» pārcēla uz Latvijas Nacionālās operas skatuvi). Jaunais lasījums datēts ar 2016. gadu. «Kopš pirmā baleta pirmizrādes brīža nav mainījusies mana attieksme pret Čaikovski, taču ir mainījusies pasaule, ir mainījies mans teātris un galu galā esmu mainījies arī es pats.» Būdams psiholoģiskās baleta drāmas meistars, stāstnieks, kurš spēj izvērst visplašākās tēmas bez vārdiem - tikai ar ķermeņa valodas līdzekļiem, Eifmans Čaikovska mūziku burtiski materializē.
Baleta galvenie tēli ir personas, kas bijušas nozīmīgas komponista reālajā dzīvē. Viņa labvēle un atbalstītāja Nadežda fon Meka (Marija Abašova), ar kuru Čaikovski (Oļegs Gabiševs) vienojusi vēstuļu draudzība 13 gadu ilgumā, - un viņi ne reizi nebija satikušies dzīvē. Viņa sieva Antoņina Miļukova (Ļubova Andrejeva), kura pēc šķiršanās no komponista nonākusi psihiatriskajā dziednīcā. Un vēl Dubultnieks, galvenā varoņa otrais Es (Sergejs Volobujevs). Viss izrādes izpildītājmākslinieku ansamblis ir saņēmis prēmijas «Zelta Sofits» ekspertu padomes īpašo balvu, atsevišķi - par labāko baleta partijas izpildījumu - tika apbalvota Ļubova Andrejeva. Skatītāji atzinīgi novērtēs arī slaveno mākslinieku Olgas Šaišmelašvili (tērpi), Zinovija Margoļina (scenogrāfija) un Aleksandra Sivajeva (gaismas) darbu.
Biļetes var iegādāties Latvijas Nacionālās operas un baleta kasēs un «Biļešu Paradīzes» tirdzniecības tīklā, www.bilesuparadize.lv.