Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt P.S.Kultūra \ Izstādes

LMA Profesora Jāņa Zemīša piemiņas izstāde

© Jānis Zemītis

No 4. līdz 27. martam Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs apskatāma gleznotāja Jāņa Zemīša (1940 - 2008) piemiņas izstāde, kurā būs aplūkojamas autora skices, pasteļkompozīcijas un eļļas gleznas no mākslinieka ģimenes kolekcijas un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja fonda

Jānis Zemītis bija izcils latviešu gleznotājs, kura daiļrade ieņem būtisku lomu Latvijas mākslā 20. gs. otrajā pusē.

Jānis Zemītis pieder tai mākslinieku paaudzei, kas sevi pieteica 1960. gadu otrajā pusē kopā ar E. Grūbi, J. Pīgozni, G. Strupuli, J. Zvirbuli, D. Riņķi, A. Rozenbergu, J. Anmani un daudziem citiem. Šo laiku kopumā raksturoja padomju režīmā valdošā sociālistiskā reālisma doktrīna un radošas tās interpretācijas, skarbā stila estētikas nomaiņa u.tml. 1960.-70. gados Jānis Zemītis radīja virkni izteiksmīgu, augsti novērtētu daudzfigūru kompozīciju. Tajās atspoguļojās mākslinieka interese par plakni, kompozīcijas ritmu, simetriju, stabilitāti.

Mērķtiecīgi tika izvēlēti pazīstami, formās skaidri, gleznieciski rosinoši, tēlaini priekšmeti. Kafijas dzirnaviņas, svečturi, smagi metāla priekšmeti - laktas, skrūvspīles, kloķvārpstas, arī trauslas caurspīdīga stikla glāzes un masīvas pudeles, stīgu instrumenti, galvaskauss un kārtis - tas viss veido J. Zemīša kluso dabu ikonogrāfiju. Šīs klusās dabas liek domāt par turpinājumu latviešu kubismam, kas bija aktuāls 1920. gados. Tanī pat laikā Jāņa Zemīša daiļrade saglabā savu individuālo raksturu un oriģinalitāti.

Jāņa Zemīša radošais mūžs cieši saistīts ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kuru gleznotājs absolvēja 1964. gadā. Viņš bija viens no ievērojamākajiem mākslas pedagogiem, kurš vairāk kā 25 gadus akadēmijā pasniedza mākslas priekšmetus, vadīja diplomdarbus, vēlāk arī pašu glezniecības katedru, LMA Senātu un Profesoru padomi.

Pēdējos dzīves gados interese par cilvēka iekšējo pasauli, dzīves, mūžības un nāves tēma ienāca mākslinieka ikdienā organiski un šķietami nemanot. Kopsaucējs ir filozofisku pārdomu motīvs - spēle un mistērija, misija un nejaušība, cilvēks un visums, veiksme un neveiksme.

Izstāde ir nebijusi iespēja aplūkot mākslinieka rūpīgo gatavošanos darbam, izprast viņa attieksmi pret mākslu, kompozīciju, kā arī baudīt brīnišķīgu glezniecību.