Lielās Stepes dzejnieks

© publicitātes

2020. gadā tiek svinēta izcilā kazahu dzejnieka un apgaismotāja, nacionālās rakstiskās literatūras pamatlicēja Abaja Kunanbajeva (1845–1904) dzimšanas 175. gadadiena.

Abaja daiļrade ir atstājusi nedzēšamas pēdas kazahu tautas vēsturē un gara attīstībā. Viņa darbos atspoguļojas nacionālais kolorīts, tautas dzīvesziņa, sadzīve, ticība un valoda. Tādēļ viņa daiļrade laika gaitā ir novērtēta kā unikāla, ir radies literatūrzinātnes termins „Abaja pasaule”.

Abaja dzeja ir krāšņi tēli un dziļas domas, precīzi vārdi un ideāls ritms. Viņš īpašu uzmanību pievērsa domu tīrībai un cilvēka dvēselei, dzīves vērtībai. Viņu pamatoti var uzskatīt par izcilu sava laika filozofu un humānistu.

"Nedomājiet par peļņu, domājiet par godu, centieties uzzināt pēc iespējas vairāk!"

savus laikabiedrus uzrunāja izcilais dzejnieks.

Laiks ir parādījis, ka šie vārdi ir aktuāli arī mūsdienās. Abajs kļuva par savas tautas morālo orientieri ceļā uz nākotni. Dzejnieka radošais mantojums kļuva par vienojošu principu visai kazahu tautai, atklājot tai saiknes izjūtu starp paaudzēm ilgā vēsturiskā laika periodā.

Abajs savā dzīvē ir sacerējis daudz dažādu žanru darbu - apmēram 170 dzejoļus, trīs poēmas, vairāk nekā 50 tulkojumi kazahu valodā no Eiropas un Austrumu literatūras klasikas. Vispazīstamākais viņa darbs ir eseju krājums „Vēstījumi”. Tas sastāv no 45 filozofiskiem traktātiem, kuros dzejnieks drosmīgi apcer morāles un tiesību jautājumus. Abajs ir pazīstams arī kā mūziķis. Viņa dziesmas ir guvušas plašu izplatību un ir mīlētas kazahu tautā.

Abajs kā kazahu rakstiskās literatūras pamatlicējs veicināja nacionālās kultūras izraušanos no izolācijas, atverot to pasaulei. Ievērojot kazahu dzejas pamatprincipus, viņš ieviesa jaunas formas, lai labāk izmantotu dzimtās valodas iespējas. Abaja panti ir padarījuši kazahu dzeju bagātāku un daudzveidīgāku.

Ir pagājuši gandrīz divi gadsimti, bet dzejnieka darbs nezaudē savu asumu un aktualitāti. Tauta rūpīgi glabā atmiņas par viņu. Abaja vārdā ir nosauktas ielas un laukumi ne tikai Kazahstānā, bet arī daudzviet citur. Pieminekļi dzejniekam ir uzstādīti daudzās pasaules valstīs. Abaja darbi ir tulkoti un publicēti 60 valodās. Kazahstānas literatūras klasiķa vārds ir atzīmēts arī Latvijas galvaspilsētā - 2019. gadā savu darbību Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā uzsāka kultūras un informācijas centrs „Abajs”.

Līdz Abaja 175 gadu jubilejai Latvijā tika atkārtoti izdots viņa dzejoļu krājums "Ērgļa acis", kas pirmoreiz latviski tika izdots pirms 50 gadiem. Pirmā dzejas krājuma, kuru izdevniecība "Liesma" izdeva 1970. gadā, liktenis ir unikāls. Pie grāmatas strādāja vesela plejāde izcilu latviešu rakstnieku un dzejnieku. Ar savu radošumu un literāro pieredzi viņi pārsteidzoši jutīgi saprata un nodeva tālāk latviešu lasītājiem dzejnieka domu dziļumu.

Krājumā "Ērgļa acis" lasāmi dabas novērojumi, domas par ģimenes vērtībām, pārdomas par pasaules un cilvēka likteni. Autora grupa, kas strādāja pie grāmatas jaunā izdevuma, sirsnīgi pateicas visiem, kas palīdzēja projekta īstenošanā. Neapšaubāmi, šī grāmata būs vēl viens ieguldījums Kazahstānas un Latvijas draudzīgo attiecību stiprināšanā.

Aleksandrs Vidjakins
(Atkārtotā izdevuma līdzautors)

publicitātes

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais