Ar svinīgu koncertu Mežaparkā aizsākusies Nauriznam svētku dekāde
Aizvadītajā piektdienā, 14. martā, Kazahstānas Vēstniecība Latvijā kopā ar Azerbaidžānas, Turcijas un Uzbekistānas diplomātiskajām pārstāvniecībām Latvijas galvaspilsētā svinīgi atzīmēja "Nauriz" svētkus.
Viesmīlīgajā Kazahstānā tiek cienīta un novērtēta dažādu tautu un etnisko grupu kultūra un tradīcijas, jo šī ir nacionālā bagātība, kas kļuvusi par Kazahstānas iedzīvotāju kopīgu vērtību, dzīvojot mierā un saticībā.
14. marta svētku uzrunas laikā Kazahstānas Vēstnieks Latvijā, Daurens Karipovs, uzsvēra "Nauriz" svētku garīgo, morālo un vēsturisko nozīmi kazahu tautai. Kazahstānas diplomāts atzīmēja, ka pavasara ekvinokcijas svētki māca mums novērtēt harmoniju ar dabu, cienīt senču tradīcijas un tiekties uz mieru un saskaņu.
Kazahstānas radošo programmas daļu pārstāvēja pianiste Eleonora Kotlibulatova un vijolniece Aikena Aitbaja. Mūziķes virtuozi izpildīja virkni slavenu tautas un pasaules klasiķu mūzikas skaņdarbu, kā arī priecēja viesus ar savu meistarību.
Līdz ar pavasara ekvinokciju, ir sākusies svētku dekāde, savukārt jaunais svētku formāts saistīts ar Kazahstānas Republikas prezidenta Kasima Džomarta Tokajeva iniciatīvu, kas apstiprināta 2024. gadā.
Desmit dienu ilgās svinības sākās 14. martā un noslēgsies 23. martā.
Vēsturiski "Nauriz" ir Kazahstānas tautas kultūras mantojums, kas datēts ar tūkstošiem gadu. Kazahstānas kultūrā Nauriz svinēšanas tradīcija nekad nav aprobežojusies ar vienu dienu.
Ja "Nauriz" ir starptautiski svētki, ko svin Vidusāzijā, Tuvajos Austrumos, Kaukāzā un Balkānos, tad "Nauriznam" ir tradicionālie Lielās stepes tautas svētki, kas ilgst vismaz 8-9 dienas. Par to rakstīja tādi slaveni filozofi un rakstnieki kā Mahmuds al Kašgari, Abai Kunanbajevs, Mukhtars Auezovs un citi.
Šogad "Nauriznam" svētku ietvaros visā Kazahstānā norisinās vairāk nekā pusotrs tūkstotis pasākumu, kuru mērķis ir popularizēt tautas tradīcijas, kultūru un vēsturi.
Katra desmitgades diena ir veltīta atsevišķai tēmai, kas atspoguļo galvenos Kazahstānas kultūras aspektus:
-
14. marts - “Korisu” kuni (Amal merekesi) - sveicienu un laba vēlējumu diena;
-
15. marts - “Kairimdilik” kuni - Labdarības diena;
-
16. marts - “Šanurak” kuni - Ģimenes diena;
-
17. marts - “Madeniet žane salt-dastur” kuni - Kultūras un nacionālo tradīciju diena;
-
18. marts - “Ultik Kijm” kuni - Tautastērpu diena;
-
19. marts - “Žanaru” kuni - Zemes kopšanas, atjaunošanas un koku stādīšanas diena;
-
20. marts - “Ultik sport” kuni - Tradicionālo sporta veidu diena;
-
21. marts - “Untimak” kuni - Solidaritātes vai tautas saliedētības diena;
-
22. marts - “Žil Basi” kuni - Jaunais gads pēc austrumu kalendāra;
-
23. marts - “Tazaru” kuni - Attīrīšanās diena;
