UNESCO kalendārā – Latvija

 

UNESCO Ģenerālās konferences 37. sesijā nolemts UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014.–2015. gadam iekļaut piecas Latvijas pieteiktās nozīmīgās gadadienas.

Reizi divos gados UNESCO veido svinamo dienu kalendāru, lai apkopotu un starptautiski izceltu dalībvalstu īpašās gadadienas un notikumus, kuru atzīmēšana un pieminēšana var veicināt miera kultūru, starpkultūru dialogu un sapratni.

Iekļaušanai UNESCO svinamo dienu kalendārā tika virzīta komponista Jāņa Cimzes 200. gadadiena, apgaismības laikmeta darbinieka Gotharda Frīdriha Stendera 300. gadadiena 2014. gadā, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības 200. gadadiena, Raiņa un Aspazijas 150. gadadienas 2015. gadā.

 JĀNIS CIMZE – pedagogs, tautas dziesmu vācējs, pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs. 19. gadsimta beigās viņš vadīja skolotāju semināru Valmierā un Valkā. J. Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J. Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju. Četrdesmit divu gadu darbības laikā skolotāju seminārā viņš sagatavojis 431 tautskolotāju – diriģentu, kuri aktīvi organizēja un vadīja korus

GOTHARDS FRĪDRIHS STENDERS – luterāņu teologs un apgaismotājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, Latviešu valodas vārdnīcas autors. Stenders, strādājot par ģeogrāfijas profesoru Kopenhāgenā, Dānijas valdniekam pagatavoja globusu. Atgriezies Kurzemē, viņš strādāja par mācītāju, un šajā laikā tapa vairums Stendera grāmatu. 1789. gadā Jelgavā iespieda Stendera Latviešu valodas vārdnīcu ar apmēram 7000 vārdu tulkojumu no latviešu uz vācu valodu un apmēram 14 000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu valodu

RAINIS UN ASPAZIJA – izcils radošs pāris Latvijas politikā, literatūrā un kultūrā. Aspazija savus pirmos dzejoļus uzrakstīja 14 gadu vecumā vācu valodā, savās lugās cīnījās par sieviešu tiesībām, pret aizspriedumiem. Viņas drāmas Sidraba šķidrauts izrāde kļuva par vienu no spilgtākajiem latviešu garīgās un nacionālās atmodas notikumiem 20. gadsimta sākumā. Rainis būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību, bet kā politiķis atzinību neguva. Pastrādāja par izglītības ministru, bet viņa literārais mantojums aizvien ir pārāks par politiķa karjeru