"Supernovas" skarbais Rūdis

Šo sestdien Rīgas Kinostudijā risināsies konkursa Supernova 2018 izšķirošie notikumi – fināls! Uzvarētāja noskaidrošana būs skatītāju un žūrijas rokās, tātad dalībniekiem joprojām nāksies bīties arī no žūrijas komisijas priekšsēdētāja DJ Rudd jeb Rūdolfa Budzes skarbi taisnīgā vērtējuma.

Bez rozā toņiem

Pašā pirmajā autoru un izpildītāju konkursa Supernova rīkošanas reizē DJ Rudd bija šī šova dīdžejs (šobrīd šos pienākumus pilda Magnuss Eriņš) - pasākuma rīkotāju sadarbības ar Rūdolfa darba vietu Latvijas Radio 5 - Pieci.lv ietvaros. Nākamajā gadā šova producente Ilze Jansone viņu kā popmūzikas un elektroniskās mūzikas producentu, kā arī radiostacijas mūzikas redaktoru jau aicināja priekšatlases žūrijā, turklāt Rūdolfs vienā raidījumā aizstāja žūrijas komisijas locekli Guntaru Raču. Pērn viņš bija uzdienējis līdz žūrijai, bet šogad uzņēmies tās priekšsēdētāja pienākumus - pārtrūkusi sadarbība ar Guntaru Raču un Kasparu Rogu, un Rūdolfs šo krēslu ieguvis kā mantojumā, pēc pēctecības. Ar kādām emocijām viņš gaida šova noslēgumu - ar atvieglojumu vai mazuma piegaršu? «Grūti atbildēt. Pašam emocionāli laikam tomēr vairāk gribas, lai konkurss ātrāk beidzas - jaunajā ampluā ir daudz lielāka atbildība,» atzīst Rūdolfs Budze. «Kā šovs, protams, Supernova ir izdevusies. Cilvēkiem par šo konkursu patīk runāt un diskutēt - gan uz vietas [Rīgas Kinostudijā], gan sociālo tīklu vietnēs, gan mūsu komandas starpā. Projekts savā ceturtajā pastāvēšanas gadā ir guvis visaugstāko atpazīstamību. Ja runājam par kopējo muzikālo kvalitāti, tad jāatzīst, ka līmenis varētu būt nedaudz augstāks,» tiešs ir DJ Rudd.

Klausoties šā gada pusfinālistus, vismaz pēc Neatkarīgās apskatnieka domām, Eirovīzijā mūsējos gaida pēriens - neviena dziesma neliekas gana pārliecinoša pusfināla sliekšņa pārvarēšanai. Arī Rūdolfs situāciju nekrāso rozā toņos: «Priekšatlasē pat vairākkārt noklausījos pilnīgi visas aptuveni 80 iesūtītās dziesmas. No tām katram priekšatlases žūrijas loceklim vajadzēja atlasīt 20 dziesmas, bet es varēju atlasīt tikai 11…» Par iemesliem šādai nabadzībai Rūdolfs runā pieļāvuma pakāpē: «Latvijas popmūzikas tirgus kopumā ir maziņš. Daudzi pazīstamie mākslinieki koncentrējas uz savu karjeru tikai šeit pat, un ik pa brīdim kādam ir tāda pieeja kā pērn Lindai Leen, kad viņa izdeva albumu, un līdz ar to viņai bija svarīga ekspozīcija. Es gribētu, lai arī citi mākslinieki, kas jau ir nostabilizējušies šajā tirgū, izmantotu šo iespēju - parādīties nacionālajā televīzijā raidījumā, kuram ir labi reitingi. Turklāt tas ir arī izaicinājums - vai vari nodziedāt labāk par vienu otru jauno?! Piemēram, pirms otrā gada Supernovas liela daļa taču vispār nezināja par Justa eksistenci - viņš bija Gacho bekvokālists! Taču konkurss ir konkurss, tajā vienmēr būs arī zaudētāji, un, ja, piemēram, tāda dziedātāja kā Linda netiek finālā, tas var arī iedot pa pašapziņu. Manuprāt, tieši šī aspekta dēļ daudzi pazīstami mūziķi nevēlas piedalīties konkursā - viņi negrib pieteikties, lai nenāktos tapt vērtētiem priekšatlasē. Taču konkurss ir spēle ar saviem noteikumiem. Man pagājušajā gadā nebūt nebija viegli vērtēt Triānas parku, kuriem esmu producējis vairākas dziesmas. Būsim atklāti - viņi ir mani čomi, bet esot žūrijas krēslā man jāsaka Agnesei, ka viņa netīri nodziedājusi falsetu. Bet viņa tā nodziedāja, tas ir fakts!»

Cīnītājs par valodu

Skatītāju aprindās DJ Rudd izpelnījies ļoti piekasīga žūrijas locekļa slavu, un it īpaši tiek kritizēta viņa piesiešanās angliskā dziedājuma izrunai - it kā pats būtu beidzis Oksfordas vai Kembridžas universitāti. «Nav jābūt pabeigušam lielas skolas, lai spētu novērtēt labus mākslas darbus vai kaut kulināriju - jebkurā jomā var pateikt vērtējumu, kaut vai pretnostatot. Es esmu mūzikā kopš septiņu gadu vecuma. Uzaugu ar bītliem un Queen, tā ir mana skola. Ļoti daudz klausījos [Rietumu mūziku] un atceros, ka bērnībā, ja kaut ko angliski nesapratu, prasīju māsīcai, lai man to iztulko. Esmu to visu uzsūcis tādā kā autodidakta personā,» kā ar nazi nogriež Rūdolfs. «Pēc Supernovas raidījumiem vienmēr noskatos ierakstus, lai analizētu, ko varbūt esmu ne tā pateicis, ko esmu aizmirsis pateikt utt., kā arī vērtēju to, kā skatītājiem ir izklausījušies konkursanti, jo mēs uz vietas visu dzirdam daudz citādāk. TV skaņa izpildījumu noliek kā zem lupas. Es jau pirms konkursa Ilzei teicu, ka šoreiz ļoti, ļoti strikti vērtēšu izrunu un valodas jautājumus, jo daudziem māksliniekiem tie klibo, ir pat kļūdas tekstā.»

Rūdolfs uzskata, ka tieši valodas jautājums lielā mērā bremzē Latvijas dziedātāju nokļūšanu starptautiskā apritē. «Mums ir divi lielie pasaules tirgi - ASV un Lielbritānija. Un tad man ir pretjautājums visiem šiem te manis kritiķiem: kāpēc neviens latviešu popmūziķis Rietumos nav sasniedzis vērā ņemamus panākumus, kas būtu iekļūšana UK Top 40 vai Billboard Hot 100?! Ja nemaldos, tad savulaik BTH ar dziesmas Last Christmas kaverversiju Britu salās bija 98. vietā. Ilgākā laika posmā sāku prātuļot - kāpēc tā?! Vienojošais faktors visiem māksliniekiem, kuri ir centušies iet pāri robežām, ir tas, ka mums ir briesmīgs akcents. Par to ir ļoti neērti runāt, bet tas ir fakts, to atzīst arī speciālisti. Kā mēs justos, ja kāds ārzemnieks censtos ielauzties Latvijas popmūzikā ar izteiktu akcentu? Ir pamatīgi jāstrādā pie tā novēršanas. Lai mani par to ķengā, taču, ja gribi gūt panākumus Rietumu populārās mūzikas tirgū, tad ir jābūt labam visos līmeņos - ir jābūt labai dziesmai, tekstam un tā izrunai, balsij, producenta darbam, menedžmentam utt. Mums, latviešiem, vienmēr kaut kā no šīm jomām ir pietrūcis, taču es ļoti gribētu, lai šie jaunie mākslinieki, kuriem tiešām ir potenciāls, strādātu pie labām dziesmām un apzinātos arī valodas svarīgumu.»

Dīdžejs ar pieredzi

Ja runājam par viņa paša muzikālo izglītību, Rūdolfs divus gadus skolojies Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles mūzikas skolā, klavieru un ērģeļu spēlē, bet pēc tam Rīgas 1. mūzikas skolā - obojas spēlē. «Izstājos no tās pēdējā gadā - tīņa gados man sāka daudz vairāk interesēt basketbols. Atkal pievērsos mūzikai 90. gadu beigās, kad mūsu dzīvē ienāca datori, - sāku nodarboties ar elektroniskās mūzikas producēšanu un dīdžejošanu,» stāsta DJ Rudd. Kolēģim Andim Ansonam (abi vēlāk izveidoja projektu Bandmaster’s Flight, kas pārtapa par Bandmaster) pirmajam bijis dators. «Pēc skolas gājām pirkt pirātiskos diskus ar programmām. Kā pirmo programmu nopirkām disku ar CorelDraw, domājām, ka nu tikai zīmēsim! Taču nevarējām šo programmu instalēt. Nesām atpakaļ. Starp diskiem ieraudzīju tādu, uz kura, kā tagad atceros, bija rakstīts Music Maker 2000. Apmainām! Šajā diskā bija mūzikas programmatūra. Ap to laiku sāku pirkt arī plates un mācīties dīdžejošanu - pašlaik jauniešiem gan pietiek ar datoru, bet tolaik dīdžejiem bija divi plašu atskaņotāji un miksera pults. Spēlē nu! Tā mēs ar kādu citu klasesbiedru iemācījāmies dīdžejot un diezgan agrā jaunībā jau nokļuvām klubos, kur spēlējām, savukārt ar Andi turpinājām veidot elektronisko mūziku,» pirmsākumus atminas Rūdolfs.

Pirmie soļi bijuši klubos Dizzi un Metro, pēc tam dīdžejs spēlējis klubos Nautilus un Essential, ar saviem dīdžeja setiem uzstājies arī Lietuvā un Igaunijā, pat Krievijā, Polijā, Nīderlandē, ASV un Maltā. «Es vienkārši to ļoti, ļoti gribēju! Mani hausmūzika aizrāva, kopš ar to iepazinos. Kopā ar draugiem lavījāmies klubos, kuros vecuma dēļ nemaz nedrīkstējām atrasties, un uzturējāmies tur visu nakti, bet ne jau dzert un tusēt, bet tieši mūzikas dēļ. Klausījos mūziku un vēroju dīdžejus darbībā. Skatījos un domāju - bāc, es arī tā gribu! Kad divus gadus esi trenējies un tev beidzot sāk sanākt, tad, protams, rodas vēlme būt uz skatuves. Es gribēju veidot un savos dīdžeja setos spēlēt elektronisko mūziku - lai cik tas banāli skanētu, tā tiešām bija absolūta mīlestība pret šo klubu mūzikas veidu.» Pēdējā laikā DJ Rudd gan spēlē reti - reizi vai divas mēnesī BBārā, dažkārt arī Valmieras bārā Tinte, bet regulāras uzstāšanās vietas DJ Rudd nav. Pašlaik viņš vairāk darbojas kā producents, kurš sadarbojas ar Astro’n’out, Triānas parku, Donu un citiem, arī pie atsevišķu singlu ierakstiem.

Kādreizējais astronauts

Savulaik DJ Rudd ietilpis arī grupas Astro’n’out sastāvā kā taustiņnieks - tas bija uz albuma Kuš, Kuš ieraksta laiku, 2006. gadā. «Kopā ar astronautiem pavadīju gadu, bet tad mēs jaunības maksimālismā kaut ko ar Māru nesadalījām un kādus trīs gadus tikpat kā nesarunājāmies. 2010. gada sākumā - viņiem tikko bija iznācis albums Ģeometrija -, kad bijām nobriedušāki, tikāmies un sapratām, ka tas, par ko toreiz sakašķējāmies, ir pilnīgākās muļķības. Atjaunojām draudzību un sākām strādāt pie albuma Lauvas,» kļūdas nebaidās atzīt Rūdolfs. Šī albuma ierakstā viņš jau bija producenta statusā. Abiem ar Māru Upmani-Holšteini viņiem izdotas arī divas dziesmas kā atsevišķam projektam: dziesmai Atver logu autori ir Arnis Račinskis, Māra un Rūdolfs, savukārt dziesmai Ja vienu dienu (tā tika atrādīta arī uz Supernovas skatuves) - Māra. «Viņa brauca uz kādu vokālo meistarklasi, kur Mārai lika dziedāt sev neērtā žanrā sakomponētu dziesmu. Atbraucot viņa man parādīja šo tekstu un melodiju, uz kuras atsperoties izveidoju aranžējumu. Izlaidām šīs dziesmas, esam pārsteigti, cik labi Latvijas radiostacijas uztvēra Atver logu, bet šis pagaidām būs arī viss: astronauti uzsāks jaunā albuma ēru, savukārt man ir jāpabeidz darbs pie Triānas parka.»

Pagaidām nav skaidra arī DJ Rudd un Anda Ansona projekta Bandmaster nākotne - tajā vēl darbojas ekstravagantā dziedātāja Zelma Jēgere, kura pazīstama arī kā repere Viņa. «Esam izdevuši desmit dziesmas, tostarp EP, trīs gadus aktīvi strādājām, bet šobrīd es no savas puses negribētu komentēt šī projekta nākotni. Es baigi daudz sevis ieliku šajā grupā... Protams, ne viss sanāca tā, kā gribējās. Zelma strādā pie saviem soloierakstiem un rakstīs jaunu albumu kā Viņa, savukārt man ir manas lietas darāmas. Iespējams, paņemsim šo gadu brīvu, varbūt pēc tam atkal atsāksim darbību.»

Laiks aizrit radio

Rūdolfa pamatdarbs ir Latvijas Radio 5 - viņš ir mūzikas redaktors. «Kā mūzikas redaktors strādāju nedaudz vairāk par diviem gadiem, bet šajā konkrētajā radiostacijā vispār esmu no pašiem tās pirmsākumiem - 2013. gada 31. marta. Toms [Grēviņš] mani uzaicināja radiostacijā veidot klubu mūzikas segmentu, vairākus raidījumus, bet Latvijā tomēr, biznesa valodā runājot, klubu mūzikai nav tik liela pieprasījuma. Ātri sapratām, ka šī niša auditoriju laikam tomēr neinteresē.» Pēc pārmaiņām Latvijas Radio valdē izmaiņas notika arī Pieci.lv, un tā Rūdolfs tika jaunā amatā. Kas jādara mūzikas redaktoram? «Jāklausās daudz mūzikas, jānoliek savs artistiskais ego malā un jābūt objektīvam, jo radiostacijas skanējums ir tava atbildība. Protams, jāpakļaujas arī regulācijām. Kā, piemēram, NEPLP’s kvotām,» smaida dīdžejs. «Un jāizdomā, kā tavai radiostacijai izklausīties pēc radiostacijas, ņemot vērā attiecīgās nianses sabiedriskajā pasūtījumā. Ir pagājuši nepilni divi mēneši, kopš strādājam pēc jaunā sabiedriskā pasūtījuma - kā izdevies, lai vērtē klausītāji!» Par savu dziesmu iekļaušanu plejlistē Rūdolfs sapulcēs nebalso, ar auditorijas vēlmēm sadzīvot arī neesot problēmu. «Jauniešiem patīk hiphops, un mēs esam pirmā radiostacija Latvijā, kas ir atļāvusies spēlēt tik daudz šī žanra mūzikas - varbūt kaut kur var dzirdēt Mesu un Ozolu, bet nevienā nav tik daudz atskaņots Ansis un Edavārdi, varam spēlēt arī Olas vai Singapūras satīnu. Mūsu klausītājam patīk hiphops! Tas ir jauniešu muzons, un man pret to nav pretenziju. Es ar savu profesionālo vērtējumu uz to varu paskatīties arī šādā līmenī - OK, šāda skaņas kultūra mums šajā brīdī un šobrīd ir nepieciešama. Man kaut kas var riebties, bet tas nenozīmē, ka tāpēc es to neiekļaušu radiostacijas rotācijā.»

Ņemot vērā, ka Rūdolfa ikdiena aizrit mūzikā, nav brīnums, ka atpūšoties viņš neklausās neko. «Man patīk iet uz koncertiem, patīk vērot jaunos māksliniekus, piemēram, viens no maniem jaunākajiem atklājumiem ir tāda Mur jeb Madara Murņikova - viņai ir talants un potenciāls attīstīties! Protams, man patīk iet arī uz lielajiem koncertiem, taču man patīk arī sportot un lasīt grāmatas. Klusumā. Nevaru palasīt grāmatas, paralēli it kā fonā klausoties mūziku, jo tad vienalga neviļus koncentrējos uz mūziku.» Diemžēl dīdžejs pašlaik nedrīkst spēlēt basketbolu - viņam ir ceļgala trauma, ieplēsta krusteniskā saite. «Pirms tam kopā ar draugiem - Jāni Aišpuru, Lauri Valteru un citiem mūziķiem - mēdzām spēlēt basketbolu, bet vienā no šādām basketbola svētdienām tiku pie šīs traumas un šobrīd nedrīkstu spēlēt. Pareizi jānostiprina kājas muskuļi, un tad ar ortozi it kā drīkstētu spēlēt, taču - drausmīgi bail! Kad [Kristaps] Porziņģis pārrāva šo saiti, tad… Šausmas!» iedomājoties vien par to, nodrebinās Rūdolfs. «Lai uzturētu sevi formā, eju uz fitnesa nodarbībām. Tas palīdz atslogot prātu. Nu jā, fitnesa zālē arī skan mūzika, bet brīdī, kad tev ir jātaisa nez kurais piepumpējiens vai piesēdiens ar stieni, tev tas muzons ir simt gadu vienaldzīgs! Jo tajā brīdī ir drausmīgi smagi,» smejas DJ Rudd.